Venēcija.

  • 1 min lasīšanai
  • 35 foto
Bijām devušies nedēļas braucienā pa Ziemeļitāliju, un viena no apskates vietām, kuru es personīgi gribēju redzēt otro reizi, bija tieši - Venēcija. Atceroties, ka pagājušā gadā tur jau vienreiz pabiju, man likās, ka šoreiz varētu būt vai nu vilšanās vai arī ļoti liela sajūsma un vēl vairāk iespaidu. Izrādījās, ka tomēŗ notika viss pēc otrā scenārija... Pirmajā reizē, ieradāmies šeit grupā, jau noorganizētā pasākumā, kurā tu vienkārši plūsti līdz ar visiem. Šoreiz bijām tikai divatā ar māmiņu. Palikām pa nakti Treviso apgabalā, kas ir apmēram ~12 km no pašas Venēcijas salas. Tajā apgabalā par visai lētām naudiņām var atrast dažādas muižas, kurās var pāŗnakšņot. Tās parasti ir 4*, bet laikam tāpēc, ka viņas cenšas tur savā starpā konkurēt, tad cenas patiešām ir visai smieklīgas. Toties cik tur ir skaisti! Nākamajā dienā sekoja pārbrauciens pāri tiltam un veiksmīga noparkošanās Trenčeto stāvvietā. Mums bija pirms ceļojuma, teikts, ka šeit ir vislētākā mašīnu novietne. Pēc mašīnas novietošanas, devāmies uz ostu un atrodot pareizo vaporeto, droši uzsākām ceļojumu uz šo burvīgo pilsētu - Venēciju. Laiks bija saulains, pat karsts...pie ūdens liega vēja pūsma, Venēcijas arhitektūra, kas nomaina nobružāti senatnīgās ēkas vienu pēc otras, krāsainās mājas papildina kanāla zaļais ūdens. Ir tik daudz ko rezēt, ka pat pēc 40 minūšu brauciena, nostājoties blaksu Dodžu pilij, netiek pamanīti neizsakāmi lielie tūristu pūļi. Liekas, ka nav kur apgriezties. Bet tajā pašā laikā tomēr lēnām ejot un priecājoties par arhitektūru un par pašu faktu, ka esi Venēcijā, var gūt neizsakāmu baudu. Māmiņa pat apraudājas no laimes! Dodžu pilī netiku arī šoreiz...negribējās nomākt savu prātu, tērējot laiku un stāvot nebeidzami garajā rindā. Gribējās staigāt, fotogrāfēt, un parādīt māmiņai ceļus par kuriem gāju iepriekšējā reizē. Visvairāk jau Venēcijā aizgrābj neskaitāmi daudzie suvenīru veikali, kuri tā vien zib gar acīm. Viss ir tik krāsaini raibs, ka tu pat nevēloties neko nopirkt, iekrīti azartā vienkārši uz to visu skatoties. Pagājušajā reizē biju sev nostādījusi mērķi, ka man ir jāiegādājas ļoti laba un skaista maska. Taupīju naudiņu un tagad man mājās tiešām ir skaista melnbalta maska, ar pūkām un citiem skaistumiem. Šoriez tās mani vairs nesaistīja. Arī ar gongolām bijām izbraukuši jau iepriekšējā reizē. Un tomēr diviem cilvēkiem tas ir mazliet par dārgu. Visvariāk jau fascinēja Murano stikliņi, kas tik tiešām aprij ar savu skaisto krāsu raibumu. Māmiņa bija iekārojusi nopirkt tieši šeit zila stikla vīna glāzes. Meklējumi izvērsās varen ilgi, bet tomēr beidzot tās iegādājāmies. Vienvārdsakot, sešu stundu apskate, un vairāk neko arī nevajadzēja. Pa nakti palikties tur negribētos, bet ļoti gribētos šo vietu apmeklēt karnevāla laikā. Ceru, ka šis mans mazais sapnītis arī piepildīsies kādreiz. Pielikumā varat aplūkot dažas manas bildes, ko uzņēmu Venēcijā...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais