TRIP part 4

  • 4 min lasīšanai
Vakar baigi biju aizrāvies ar richuka sagatavosanu sezonai, tad izpalika ta rakstisana. Tagad ejam talak. Ceļa laikā bijām diezgan daudz runājuši ar cilvēkiem par Maroku un takā tālāk par Tarifu uz dienvidiem tikt nevarēja izdomājām, ka paņemsim prāmi pāri Gibraltāram un braucam uz Maroku. Katram 20 eiro ja nemaldos. Izkāpjam krastā, tur vēl Ceuta, neliela daļa kas pieder Spānijai. Satiekam jau pirmo draugu, pasēžam, šis iedod uzpīpēt. Pastāstam plānus, ieejam Lidlā iepērkam paiku un ar vieglu galvu un smagam kājām šķūrējam uz robežas pusi. IGājām nedaudz ilgak par stundu. Tas jau bija ap 24, bet uz robežas tāds haoss, pilns ar melnajiem un brūnajiem un visi kko piepisās Mēs ar Osi šokā, bet nu ejam tālāk. tur formas jāaizpilda un pasē zīmogi, ments visu laiku brīnās par to ka mēs tur gribam iet tālāk ar kājām, saka ka atnāksim pliki atpakaļ utt. un tad jau cenšas iesmērēt mums taksi un viesnīcu. Sakam ka mums pajāt, es parādu viņam nazi un saku ka esam visam gatavi Oskars izvelk telts mietu ar durkli galā, uzsmaidam robežsargiem un brienam iekšā. Protams tur pa vienam pa diviem visādi čurkas nāk klāt kaut ko prasa, kaut ko piedāvā, mēs tikai ierēcam ik pa laikam izbļaujam kaut ko pa Āfriku un ejam taisni uz priekšu. Pēc aptuveni 2h gājiena nogurums spēcīgs, ceļmala tāda tukšāka no mājām un pilnāka ar krūmiem. Pārrunājam iespējamos sliktākos variantus un lienam iekšā Neppagāja baigi ilgs laiks kad apnika iet, tur viss akmeņains un ar krūmu saknēm, bet tak pohuj miegs nāk un ta arī guļam. No rīta viss ok tikai visi sāni nospiesti no tiem akmeņiem. Valsts izskatās dirsā Visi tikai pīpina un kko plātas ar rokām, stajās un prasa ko mēs daram. Ar stopiem nonākam Tanger, iečekojam veicīšus tur baigi lēta maize, bet pārējie produkti tādi sveši. Piesēžam datorsalonā paskatīties uz kuru pusi lai te brauc, blakus sēž pipars, kādas 10min parunājamies tad šis saka ka tg esot kkas darams pie kompja un ka velak varam aiziet teju iedzert. Likās diezgan normāls chalis. Vēlāk šis mūs aizved uz kafeinīcu un apmēram stundu vēlāk mēs esam nopirkuši viņu tradicionālo apģērbu un šalli sito viņš labi bija izspēlējis, bet tad jau bijām sapratuši ka jātiek vaļā no viņa. Pagrūti bija bet viss darīts. Šisi bija sastāstijis pilnu galvu par Paradise beach un pilsētu kur jimijs Hendrix kādu laiku dzīvoja, tad nu plāns skaidrs. Autoostā iepazināmies ar vēl vienu chali kurš, kā vēlāk izrādās jau mums visu tuvako nākotni izplānojis Beidžas tā ka abi ar Oskaru bļāvam viņam virsū, es domāju 1 min vēlāk un Osīts tam mazajam melnajam būtu seju izdauzījis. Bet nu atnāca pie mums viņa čoms un teica ka ja nu tāda nesaprašanās iedeva mums apmēram 80% atlaidi no sākuma cenas istabiņai Pilsētiņa maza, uzbliezām savu telti tai mājai uz 4 stava jumta un tur pat sapazināmies ar Angļiem kas izstāstija patiesāku stāstu kas un kā te ir Mājas saimnieks izskatas pēc zoss, ar leilu vēderu, ejot katrs purngals kājai uz savu musi, dubultzods un vienmēr nedaudz uz priekšu saliecies Nonstopā ar Osi ierēcam pa viņu . Dienu vēlāk aizveda mus uz fermu, bijām domājuši tur nedēļu padzīvot. Tur nu elle pilnīgā, cilveki pie akas mazgā drēbes, apkārt šmurguļi sīki skraida un nu lauki pilnīgie. Bet nu zem MJ tur būtu daudz ko darīt. Zoss čalis mums pielipis takā mēris visu laiku kaut ko stasta un stāsta un pēkšņi viss paliek dārgāks, bet nu mēs tikai sakam ok Paredzētajā rītā ar jaunu iedvesmu un sakrāmētām somām kamēr šis izgājis ierādīt citiem cilvēkiem istabas pazūdam. Atkal pacilātība ka esam tikuši no viena ēzeļa prom Visu dienu gājām, redzējām Paradise beach, bet nu tur viens uigurs ar zirgu gopī smiltis un krastā pilns ar pudelēm..savādāk jau būtu smuki. Vienā no tām dienām dabūju caureju un sapratu ka ne sūda man te nepatīk. Bet nu Osītis saka ka ja jau atbraukts ir tad jāpaskatās kāda viņa izskatās. Izmetām aplīti pa Maroku kopā 18 vai 19 dienas Stopējās tur labi, braucām ar zirgu, smago, diviem močiem ar piekabi, busiņā iespiesti starp kazām. Mazgājām drēbes upē, Redzējām okeānu un kā 8 metrīgi viļņi šķaida klintis, bija jauna tradīcija uz laiku.. no rītiem kafejnīcā hašišs + viņu saldā piena kafija Citi ciemiņi pilnīgā dirsā, apmēram siguldas izmērā bet viss bedrains un dubļains neviena pazīme no asfalta vai gājēju celiņiem. Labākais no piedzīvojumiem laikam bija tad kad nenormali gāza leitus, abi ar Osi apslimuši esam kaut kāda sūdaina ciemeļa centrā pie pamestas viesnīcas. Viens čalis saka ka varam tur palikt, parāda to viesnīcu nu tur iekšā viss diezgan forši īstenībā. Viņš saka lai vakarā satiekam viņu tur. ārā tumšs, esam vēl diezgan izmirkuši un lietus turpinās. Satiekam to kropli un viņš tagad ap vieniem naktī saka ka būs jāmaksā. man jau tur pret viņiem alerģija tada ka es saku ka ne sūda es viņam nemaksāšu lai pis dirst Osīts pēc laiciņa pievienojās man un pastāvam par savu. kgan viņš tur laikam kādus divus ls prasīja Es osim saku ka vjag prosta durvis izlauzt un viss, bet šis domā ka nav ko sūdus vārīt. Takā tur bumari 24/7 tādi aizdomīgie klīst apkārt guļam uz maiņām turpat ārā. Ap 4iem lietus samazinās, abi nedaudz pagulējuši izdomājām iet tālāk.. nekur tālu nebijām tikuši kad mašīna nobrauc lēnām garām. Un tālumā apstājās, mēs pārskrienam pāri ielai un ielienam vienā tukšā graustā. Mašīna brauc atpakaļ un ik pa laikam pagriežās lai spīdinātu gaismas pāri pļavai un meklē mūs. Nezinu cik viņi tur bija, bet pat izkāpa ārā un skatījās kur mēs esam. Osis ar dzelzs stieni rokā un es ar nazi.. pēc stundām divām šie bija nozuduši pa visam tad mēs pārguruši tur pat arī norubijāmies.. Citu dienu no rīta pamodāmies teltī atkal jau viss slapjš un šoreiz esam diezgan augšā kalnā, kalns ar mālveidīgiem dubļiem un netīrs ir viss kas vien varēja būt netīrs. Bet garīgais abiem labs Izskatijāmies laikam tādā dirsā, ka beigas braucām ar taksi pa brīvu Tur viens nenormāls ticīgais diezgan jucis izskatijas, bet nu tomēr diezgan jautri bija tas takša brauciens. Tieši mums priekšā viens iebrauca mums grāvī, lielākā daļa no viņiem brauc apmēram tā kā GTA Tā arī tajā vakarā palikām pie tā ticīgā pa nakti. Pa nezinu cik seniem laikiem beidzot normāla silta paika Šis līdz pus vieniem stāsta cik Allahs labs un superīgs un ka bez viņa nekā. Visus kas viņam netic Allaham ir jānogalina pa pus pieciem viņš mani pamodina un prasa vai man patīk sports un saka ka jāiet sportot ārā Takā viņš nevarēja atrast atslēgas un tikt ārā man bija jāsēz un jāskatās kā viņš taisa ēst Atnāca oskars un mums bija jādzer viņa spēka kokteilis kafija+ kečups+eļļa+medus+cotrons un šis tik bļauj shut up savam vēdeream ik pa laikam Nu varat iedomāties ka kārtējo reizi bijām priecīgi tikt no kāda vaļā. Man tajā dienā garīgais pa miljons procentiem uz augšu jo zinaju ka tā ir tā diena kad beidzot tiksim no šitās elles prom. Pēdēja marokas kafija, iegajām mašīnu remontdarbnīcā un uzpīpējām ar vienu veco kopā. Iesoļojām Spānijā un abi divi bijām ļooooooooti priecīgi Maroka.. nu spriežat paši, bet piedzīvojumus tur var dabūt.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais