Neticamais, bet notikušais! Jeb kā šķērsot 6 robežas bez pases.
|
Anita Trukšāne
|
Neticamais, bet notikušais (dance)
Plānojam, gatavojam braucienu uz Vāciju. Rūpju daudz, viss jāpaspēj, jāsakārto, vārdu sakot, kā parasti pirms tālāka ceļā. Visiem braucējiem tiek atgādināts par pasēm.
Izbraukšanas diena.
Tiekamies, lai ieņemtu vietas autobusā un dotos pretim piedzīvojumiem. Bet, kā jau tas mēdz gadīties, braucēji tiek pārbaudīti, bet līdzpaņemtie dokumenti - nē.
Visi pacilātā garastāvoklī. Bez aizķeršanās šķērsojam Grenctāli. Izbraucam Lietuvu - esam Kalvārijā. Leiši neko, poļi prasa uzrādīt pases. Velkam katrs savu dokumentu no somām, polis uzmet aci, viss kārtībā, līdz brīdim, kamēr nokļust līdz aizmigušai, blondai būtnei, kas guļ tik nevainīgi, ka grēks modināt. Bet pienākums paliek pienākums. Robežu sargs modina meiteni. Atverās brīnumu pilnas acis un uz jautājumu - jūsu pasi - skan atbilde - man nav līdz pase, tikai vadītāja apliecība. Vai tā neder? Kārta brīnīties robežsargam, viņš ņemas skaidrot, ka autovadītāja apliecība nav ceļošanas dokuments, vajadzīga pase. Bet pases nav. Tam polis netic. Meitenes acis, blondie mati un apaļumi dzen izmisumā poli. Ko darīt? Izcīnijis cīņu ar sevi, polis saka - pabrauciet nost no ceļa, sameklējiet pasi un tad brauciet tālāk. Bet autobusā sākās nemiers , ko tālāk, ja vācieši pārbaudīs? Tur joki pavisam mazi. Nolēmām ,ka nesēdināsim taču laukā savu cilvēku, riskēsim.
Frankfurte pie Oderas - robeža. Neviens netur - atskan atvieglojuma saucieni. Bet prieki izrādās īsi - kādus 5 km no robežas mūs notur muitnieki. To redzot pamirst sirds. Ko darīt tagad?! Saku meitenei - ātri uz tualeti, varbūt paveiksies. Vācietis pārbauda katru pasi, tuvojas tualetei, parausta rokturi - ciet. Mēs sastinguši, neelpojam. Suņi ņemas pa bagāžas nodalījumu. Vācietis neuzjautā cilvēku sarakstu, pārlaiž mums skatienu un novēl laimīgu ceļu. Mēs sākam braukt. Meitene lēni izlien no tualetes, rāpus pa grīdu lien uz savu vietu, autobusā pilnīgs klusums. Tāda nervu spriedze un klusums, ka dzirdētu adatu nokrītam. Pamazām atdzīvojamies no sastinguma, atskan pa smieklam. Nu jau ir labi. Šoreiz nestāstīšu kā gāja Berlīnē ar mūsu Ivanu Susaņinu, bet teikšu, ka šis neticamais stāsts par to, ka var izbraukt 6 robežas bez pases ir patiesība, un tas ir mūsu stāsts par klubu ABIEM. Citādi esmu dzirdējusi jau variācijas par šo tēmu. Meitenei uzvārds atbilstošs - Zaķis. Pēc šī brauciena viņai tika izdota kluba brīvbiļete visiem transporta līdzekļiem. (car)