Par Igaunijas labajām lietām

  • 1 min lasīšanai
Autors: Anita Trukšāne (www.abiemklubs.lv) Mainīt statusu Dzēst ierakstu Labot

Igaunija.

Tepat blakus. Viens jūras krasts, daba - līdzīga. Bet, ir tik daudz bet.

Ceļi - labāki, cilvēki - valsts aizsargātāki, labāk nodrošināti, līdz ar to pārliecinātāki par sevi un savu rītdienu nekā mēs.

Cenas - mazliet draudzīgākas maciņiem nekā pie mums. Zaļā Kronung 0,5 kg kafija maksā 3.99 eiro, zālēm PVN - 9%.

Ir ID karte, kas ļauj ceļot ES bez pases, ir ekektroniskās receptes, nav lieku reizi jāiet pie ārsta. Ir lietas, kas liek domāt, kāpēc viņiem sadzīve ir labāk sakārtota nekā mums.

Tallinnas veco bastionu pazemes eju atjaunošana tā, lai tūristiem būtu interesanti. Amizanta pilsētas vēstures izrādīšana izmantojot jaunāko tehnoloģiju. Un kur vēl pa pazemi var pārvietoties ar vilcienu!

No Tallinnas uz Igaunijas Niagāru - Jāgalas ūdenskritumu. Ledus valstība. Kuro reizi braucam, katru reizi sava pasaka! Ar ledus lāstekām, mežģīnēm, ar ledus istabām! Novakara saule iekrāso ledus veidojumus, tie zaigo kā dimanti. Māksliniece daba.....

Un pretstats sastingušajai varenībai- pavasara palu ūdeņu pārpilnība un spēks. Stāvot pie ūdenskrituma tu apjaut savu niecību dabas spēku priekšā. Šo sajūtu varēsim baudīt 30. aprīlī - 1. maijā. Jūra zem ledus vāka, kurš apsegts ar rīta sniega seģeni. Tā zaigo, mirdz, vizuļo, liek samiegt acis, jo nevar izturēt spozmi, ko dod sniegbaltais bezgalīgais klajs, koši zilās debesis un saule.

Kuremae jeb Pjuhticas klosteris- miera aptverta vieta. Liekas te apstājies laiks. Neviens nekur nesteidzas, viss tiek darīts Dieva mierā. Pat mūķeņu sejās ir tāds miers, ka kādu brīdi šķiet, ka viņām nav emociju. Vai tās būtu atstātas citā dzīvē?

Mani tas patiesi pārsteidza. Mūsu gidei nevienas smaida ēnas, ne lūpās, ne acīs. Stāstāmo stāsta kā no galvas iekaltu pantiņu. Ne pa labi, ne pa kreisi.Domāju, ka cilvēks bez emocijām ir miris, iekšēji.

Kas ir licis atteikties no dzīvās dzīves šai nenosakāma vecuma ( 40 - 50 gadi ? ), ļoti simpātiskai sievietei? Neuzjautāju, baidījos aizskart kādu stīgu. Bet varbūt vajadzēja - cilvēks kļūtu dzīvs, kaut uz brīdi?

Šī ir vieta ar saviem brīnumiem, ar savu auru, ar savu dzīves ritmu, ar saviem noteikumiem un notikumiem. Te ir jāatbrauc, lai uz brīdi aizmirstu pasaulīgo un pēc tam saprastu, cik dzīve ir skaista! Ne katrs tā varētu dzīvot. Es - uz mūžu - noteikti nē.

Braucam atkal -30. 04.,1.05.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais