Vjetnamas iepazīšana 05.02.11. – 17.02.11. 2.daļa

Didzis Kalniņš 04.04.2011 10 min lasīšanai 72 foto

Šī gada tripa sākums šeit (Bangkoka): http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8842 Šī gada tripa turpinājums šeit (Filipīnas): http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8896

Mui Ne

Iepriekšējā vakarā sakarā ar manu sāpošo muguru tiek izstrādāti vairāki varianti, kā Melnā Princese uz "Sinh Cafe" ofisu nogādās divas mugursomas un mani. Bet no rīta mana mugura jūtas krietni labāk un esmu spējīgs pats sevi nest un vēl savu mugursomu. Esam ieradušies laicīgi, tāpēc arī paspējām iedzert kafiju. Autobuss tiek padots precīzi plkst. 07:30, šoreiz autobuss ir pilns un mums tikušas pēdējās vietas aizmugurē. Principā ļoti labas vietas, var vērot ceļu pa autobusa priekšējo logu. Brauciena laikā viena 20 minūšu pietura. 13:00 esam galā un autobuss piestāj pie "Sinh Cafe" ofisa Mui Ne.

Uz ielām rati ar dažādiem augļiem, bet lielus veikalus, gan nekur neredzam. Dodamies viesnīcas meklējumos. Pirmajā prasa 25$ un cenu ne par ko nenolaiž, otrajā viesnīcā ir gatavi mūs izmitināt par 12$, bet nu diezgan briesmīgs bomžatņiks. Iegriezāmies vēl vienā viesnīcā, bet arī tā manai Melnajai Princesei nepatika. Tieši pretī ieraugam reklāmu nelielai viesnīcai „Rang Garden”. Nevajadzēja pat kaulēties, 15$ par nakti, tas bija tieši tas ko mums vajadzēja. Viesnīcā kādi 10 vai 12 numuriņi ar atsevišķām ieejām, pa vidu baseins. Uz vietas var garšīgi paēst, vienmēr dabūt aukstu aliņu un tas viss pieder vienai ģimenei. Ja ir interese, sīkāka informācija par šo hotelīti šeit: http://www.melnais.com/forum/36-234-1

Ātri iekārtojamies, uzēdam un ejam meklēt pludmali. Gribu pateikt, ka ņemt dārgu viesnīcu pirmajā līnijā nav nekādas jēgas, jo pastaigāties pa smiltiņām un pagozēties saulītē nebūs iespēja. Šeit tādas klasiskas pludmales vienkārši nav. Viss jūras krasts izlikts ar betona bluķiem, lai neizskalotu māju pamatus. Labu gabaliņu nogājuši, rāpjamies pāri betona norobežojumam un brienam ūdenī. Paplunčājamies un ieraugam, ka tieši mums blakus ūdenī ir ievilkta kanalizācijas caurule, pa kuru vienmērīgi jūrā ieplūst, jūs jau saprotat kas... Ātri dodamies atpakaļ uz viesnīcu nomazgāties un ejam meklēt pludmali uz otru pusi. Nu kaut kur taču viņai jābūt. Pēc kādiem 2 km saprotam, ka bez vietējo palīdzības nekas nesanāks, bet to jau darīsim rīt. Pa ceļam iegriežamies nelielā tirgotavā ar kolosāli atraktīvu pārdevēju. Viņa pat pašu velnu pārdotu un Tu justos laimīgs.

Rezultātā nopērkam 2 rumus un 2 viskijus, kuru tilpums ir 187ml katrā, vēl arī mango un pūķa (kaktusa) augļus. Pēdējie šeit bija visgaršīgākie, kādus bija nācies ēst Āzijā, un arī vislētākie. Vakarā savā viesnīcā uzēdam, bet iedzert dodamies uz kokteiļu bāru. Pašā vakarā nopeldamies savā baseinā un gulēt.

Rīts sākas ar tradicionālās kafijas dzeršanu. Tā tiek pasniegta speciālos kafijas trauciņos, stiprumu var regulēt katrs pēc savas gaumes, jo blakus tiek atnestakrūze ar karstu ūdeni. Interesanti un garšīgi. Vēlāk šādus trauciņus nopirkām arī mājās vešanai. Pēc brokastīm nolemjam, ka pludmales meklēšanai izmantosim 2 vietējos motobaikus. Vienojamies par cenu un braucam. Mūsu nosacījums (arī kļūda) bija tā, ka gribējām nokļūt vientuļā pludmalē. Mūs aizveda kādus 10 km no viesnīcas. Pludmale bija, vientuļa arī, bet nu netīrība, gan krastā, gan ūdenī. Es brienu mežonīgajā jūrā, bet Melnā Princese sauļojas smiltiņās. Pēc kādām 45 minūtēm viņu ir sakodušas smilšu blusas. To nu nebijām gaidījuši, ka nāksies ar viņām iepazīties...jo pavisam nesen taču biju pats ielicis rakstu par šīm maitām.

Pakojam mantiņas un pie saviem šoferīšiem klāt, lai ved mūs mājās, bet šie jau ir izdomājuši, ka atpakaļ vedīs par divreiz dārgāku summu. Tas nav priekš manis! Lepni pagriežos un eju prom. Tā nu gājām gar jūras krastu, kamēr pludmale beidzās. Izejam uz ceļa, bet kur atrodamies, nav nekādas nojautas. Iegriežamies vienā vietējo būdiņā. Jauka ģimenīte, aliņu dabūjam nopirkt, bet iestāstīt, kur ir mūsu viesnīca, valodas problēmu dēļ neizdodas. Atpūšamies un ejam meklēt taksi, kuru pavisam drīz arī atrodam.

Laimīgi tiekam līdz viesnīcai, bet miera nav. Kaut kur taču jābūt normālām pludmalēm. Dodamies uz to pusi, kur vakar peldējāmies. Un tiešām tālumā izskatās, ka varētu būt smiltis. Nobruņojamies ar pacietību un ejam. Pēc kādiem 3 km sākas kolosālas viesnīcas jūras krastos, uzraksti krievu valodā un paši brāļu tautas pārstāvji arī lielā daudzumā uz ielām. Brienam cauri vienai viesnīcai un acīm paveras pasakaina pludmale. Milzīgi viļņi, pilna jūra ar keitistiem, pludmale tīra, plaša. Šajā vietā jūrā gandrīz vienmēr ir stiprs vējš, tāpēc tā ir paradīze keitistiem. Izrādās, ka līdz pludmalei no mūsu mitekļa ir jāiet apmēram 2km (uz jebkuru pusi) un tad jāiet vienkārši cauri jebkurai viesnīcai un esi pludmalē. Viesnīcas šeit ir uzbūvētas viena otrai blakus un starp viņām nekādi ceļi uz pludmali nav atstāti. Nopeldamiesun nolemjam, ka rītdienu pavadīsim šeit. Jūrā novērojam interesantas zvejnieku laiviņas, pa jūru viņi pārvietojas ar tazikiem. Savādāk es tos peldlīdzekļus nosaukt nevarēju. Cik nu viņi ir stabili, nemāku teikt, man jau liekas ka ne visai. Atpakaļ ceļā, ielu malās parādās nelielas ēstuvītes ar svaigiem jūras produktiem, bet mēs ejam pie sava meičuka pēc augļiem un ruma.Vakariņas ieturam nelielā krodziņā blakus savai viesnīcai. Vakars ievilkās 536 000 (27$) vongu garumā. Nav jau joka lieta pusmiljonu noēst un nodzert. Naktī pelde baseinā un miedziņš.

Nākošajā rītā konstatējam, ka nelietīgās smilšu blusas ir riktīgi paskādējušas Melnās Princeses miesu. Pumpas pa visu ķermeni naga lielumā un vēl mežonīgi kasījās. Ejot uz labo pludmali, kaut kur redzēju uzrakstu „AПTEKA”. Dodamies meklēt. Tiešām ir un farmaceite runā krieviski. Pēc jautājuma, vai mēs neesam no Baltijas republikām, uzzinājām, ka viņa kādreiz esot dzīvojusi Rīgā. Patīkama sakritība. Iedeva viņa tabletes un smēri, bet teica, ka 10 dienas tas vissvēl nepāries, toties imunitāte būšot uz mūžu. Nu kaut tāds mierinājums! Dienu pavadām pludmalē, bet vakarā jau būs jākārto somas. Pēdējo vakaru pavadām blakus krodziņā, kur jau tiekam uzņemti ar sajūsmu, vairs tikai nakts pelde un miegs. Mūsu ceļojums tuvojas beigām un paliek nedaudz skumji, rīt uz Saigonu un tad jau uz mājām.

No rīta uzēdam brokastis un iedzeram kafiju. Tikmērtiek veikts aprēķins par mūsu apēsto, nodzerto un landry. Šeit, lai katru reizi nebūtu jādod „čajeviji”, vienojāmies, ka par visu norēķināsimies tad, kad čekosimies ārā. Dabūjuši savas pases, dodamies uz "Sinh Cafe" ofisu, lai dotos uz Saigonu. Pamājam atvadu sveicienus mūsu atraktīvajai pārdevējai un dodamies ceļā.

Saigona

Ap pulksten 14:30 autobuss lēnām piebrauc pie Saigonas "Sinh Cafe" ofisa. Esam atgriezušies savā izejas punktā. Saņemam savas mugursomas no bagāžas nodalījuma un skatāmies pēc taksometra, kurš mūs aizvizinās līdz hotelim "Hong Vy 1". Šo viesnīcu bijām rezervējuši laicīgi izmantojot "Agoda" sniegto servisu. Hotelis mums izmaksāja 12Ls par nakti. Ja ir interese sīkāk par šo hoteli ir šeit: http://www.melnais.com/forum/36-235-1

Pēc kartes skatot tas nav pārāk tālu, varētu mēģināt aiziet arī ar kājām, bet nu ar mugursomām un precīzi neorientējoties šajā vietā, izvēle krīt par labu taksim. Ātri tiek noturēts mūs iemīļotais "Mai Linh" firmas taksis un brauciens var sākties. Trafiks pa dienu (nerunājot nemaz vakarus un rīta stundas) Saigonā ir mežonīgs. Nu un tie mopēdisti ir vispār "melnais" simts. Tik daudz vienkopus es netiku viņus redzējis nevienā Āzijas pilsētā. Ja Latvijā viņi būtu tik daudz, tad pēc pirmās nedēļas puse jau būtu sadauzīta un nodota metāllūžņos. Te viņi mierīgi izmainās un nekādas lielās avārijas netika novērotas. Pēc minūtēm 30 esam pie savas viesnīcas. Ar kājām un bez mugursomām būtu tik pat ātri. Attālums tik tiešām nebija liels.

Viesnīcas recepšenā uzrādām savu vaučeru un tiekam pie istabiņas. Istabiņa komfortabla, plakanais TV, ledusskapis, kondicionieris un vanna. Vienīgais mīnuss, kā jau tas bieži mēdz būt Āzijā, istabai nav logu. Kad pamosties nav īsti skaidrs vai ir diena vai nakts, bet nu tie ir sīkumi. Cenā bija iekļautas arī brokastis, par kurām varu teikt tikai to labāko. Zviedru galds un izvēle liela, tai skaitā arī augļu. Pretī viesnīcai milzīgs parks, kurā vakaros pilsētnieki nāk nodarboties ar aerobiku, mācās klasiskās dejas, bet jaunieši breiko.

Saigonā ir paredzēts uzturēties trīs naktis. Ņemot vērā, ka tā ir pēdējā vieta pirms izlidojam uz mājām un ir jāsāk pirkt suvenīri mājiniekiem, nolemjam nekādās ekskursijās ārpus Saigonas nedoties. Saigona pati par sevi ir interesants apskates objekts un divas diena apskatei ir krietni par maz. Viena diena tiek atstāta šopingam. Pēcpusdiena tiek veltīta apkārtnes iepazīšanai, aizstaigājam līdz pašam slavenākajam tirgum Saigonā "Ben Thanh Market".

Tāpat kā visā pasaulē, arī vjetnamieši atzīmē "Valentīna dienu". "Ben Thanh Market" tirgus apkārtnē plaši tiek tirgotas šai dienai paredzētās puķes un puķu pušķi. Pircēju daudz. Par gaumi gan varētu pastrīdēties, man tie pušķi izskatījās pēc tādiem, kādus mēs nesam uz kapiņiem. Bet nu par gaumi nestrīdas. Tirgū tiek tirgots pilnīgi viss. Sākot no dažādiem saldumiem, tējām un kafijām un beidzot ar smaržām, drēbēm, rokdarbiem un mums tik nepieciešamajiem suvenīriem.

Saigonā uz katra stūra ir sociālismu slavinoši uzsaukumi un plakāti, arī tādas aizmirstas lietas, kā piemēram pats Hošimins uzņem jaunatni pionieru rindās. Kaut arī pats Hošimins jau sen kā atdusas mauzolejā.

Tuvojas vakars un vēders liek par sevi manīt. Kā parasti sākam meklēt ēstuvi, kurā ir daudz vietējo. Pusceļā no tirgus un mūsu viesnīcu atrodam tādu ēstuvi. Pilns ar vietējiem, mēs vienīgie baltie. Angliski šajā ēstuvē neviens nesaprot neviena vārda. Es uzsveru, neviena, pat elementārākā vārda. Ēdienkarte pa visu milzīgo ēstuvi angļu valodā ir tikai viena. Nu nekas briesmīgs, ar pirkstu parādām, ko vēlamies un pasūtījums ir izdarīts. Kamēr gaidām savu pasūtījumu, niekojamies ar gardo "Saigonas" aliņu. Man atnes pasūtīto cūciņu ar frī kartupeļiem un tomātu salātiem, bet Melno Princesi gaida pārsteigums. Viņai tiek atnesta spirta plītiņa, eļļa un smalkās šķēlītēs sagriezta liellopu gaļiņa(sūtīta tika grilēta zivs). Tas viss viņai jāgatavo pašai. Vēl tiek atnestas "plastmasas salvetes", kas izrādījās rīsu plāksnītes, ko ar viņām darīt, nav īsti skaidrs. Saucam vietējo meičuku, lai rāda kā tas viss ir pareizi jāgatavo. Izrādās tā izceptā gaļiņa, kopā ar salātiem un piparmētru jātin iekšā rīsa plāksnītēs un jāēd. Nebija slikti. Vispār bijām ļoti patīkami pārsteigti. Porcijas lielas un ļoti garšīgas, un tas viss par ļoti sakarīgām cenām. Uz šīm trim dienām šī būs mūsu ēstuve, kurā katru vakaru ēdīsim vakariņas. Kad esam paēduši, lūdzu 6 aliņus līdzi, par ko ir kārtējais lielais izbrīns meičuka acīs. Atgriežos savā viesnīcā, ieslēdzu TV un noskatos reklāmas klipiņu par Vjetnamas tautas armijas pozitīvajiem darbiem. No sākuma tiek rādīts Vjetnamas karš un armijas varonīgā cīņa, pēc tam kā armija mūsdienās palīdz veciem cilvēkiem ar rīsa maisiem vai citiem labiem darbiem. Nu riktīgi tiek skalotas smadzenes, es jau biju par tādām lietām aizmirsis. Iedzeram vēl pa aliņam, iekāpjam vannā un liekamies uz dusu.

No rīta brokastis, pieēdamies tā, lai līdz vakaram pietiktu un sākam plānot šodienas pasākumus. Par pamatu Saigonas apskatei tiek ņemts "Lonely Planet" ceļvedī atrodamais kājām gājēju maršruts. Tā garums ir 5km. Tas priekš mums ir tīrais sīkums. Jāatzīst, ka šī diena izvērtās 8 stundu gājienā pa apskates objektiem.

No pieminēšanas vērtiem apskates objektiem ir jāpiemin franču Notre Dames Katedrāles samazinātā kopija. Viss kā Parīzē, tikai samazinātā mērogā. Pie katedrāles blakus arī vecā pasta ēka. Iekšā protams bez Hošimina portreta nu nekādi nevar iztikt. Pasta ēkā var saņemt arī bezmaksas Saigonas kartes ar tūrisma apskates objektiem.

Saigonā, tāpat kā visā Vjetnamā, ir milzum daudz apskates objektu veltītu nesenā kara piemiņai. Arī mēs pabijām veselos divos kara muzejos. Ieejas biļetes šajos muzejos maksā 15000 vongu. Ekspozīcijas plašas, ārpusē atrodas visādas militārās tehnikas eksponāti. Cilvēkam, kuram ir interese par militāro tehniku te ir ļoti interesanti. Kur vēl var redzēt lidmašīnas, tankus, artilērijas iekārtas un daudz ko citu vienā vietā? Ir gan PSRS, gan ASV militārā tehnika. Muzeju iekšpusē ir izvietoti vieglie kājnieku ieroči, kādi tika pielietoti šajā karā. Ļoti daudz statistiskas informācijas, fotogrāfijas, visāda ideoloģiskā literatūra sākot no laikrakstiem un beidzot ar visādiem plakātiem. Šajos muzejos tika pavadītas apmēram kādas 4 stundas. Bija ļoti interesanti.

Jau vēlā pēcpusdienā, nedaudz saguruši no lielās staigāšanas, nokļuvām līdz Saigonas upei. Upe netīra, ūdens no mālainās zemes brūngans, pa virsu peld visādas drazas un ūdenszāles. Pašā upes krastā ir ļoti skaists un sakopts parks. Ir iespējams iegādāties ekskursijas ar laivu pa Saigonas upi. Tur pat arī omulīgas kafejnīcas upes krastā. Nekavējoties izmantojām šo iespēju un izdzērām pa "Haineken" aliņam, nedaudz atpūtāmies un atkal ceļā. Vakariņas ieturējām jau zināmā vietējo ēstuve. Mūs ieraugot meičuki izplūda lielā smaidā un nemaz vairs nebrīnījās, kad es pasūtīju kārtējos "Saigonas" aliņus līdzi ņemšanai.

Kad bijām tikuši līdz savam hotelim bija jau vēls. Parkā pretim mūsu hotelim izsmēķējām vēl pa smēķim un gultiņā iekšā. Šīs dienas pastaiga uzdzina nelielu nogurumu un miegs bija ciešs.

No rīta brokastīs un dodamies beidzot iepirkt suvenīrus mājās palikušajiem radiņiem. Mums ir beigušies vjetnamiešu vongi un rodas nepieciešamība samainīt 200$ suvenīriem. Kamēr bijām Mui Ne Vjetnamas valdība ir devalvējusi nacionālo valūtu vongu. Tieši pretī "Ben Thanh Market" vienā no dārglietu veikaliem samainam savus $ pret vongiem, kurss jau ir 21500 vongu par 1$. Gandrīz visus suvenīrus iepērkam "Ben Thanh Market".

Iegriežamies arī vienā no daudzajiem Saigonas optikas veikaliem. Ir doma nopirkt lasāmās brilles. Veikalā veicam redzes pārbaudi, izvēlamies rāmīšus un pēc divām stundām varam nākt pakaļ mūsu brillēm. Tas viss izmaksāja tīrās kapeikas salīdzinot ar Latvijas cenām. Es par briļļu rāmīšiem, lēcām, redzes pārbaudi un briļļu futlāri samaksāju 270000 vongu, tas ir apmēram 6,5Ls. Melnā Princese par to pašu samaksāja 322000 vongu, rāmītis bija dārgāks.

Ieejam vienā tirgotavā, kur tirgo somas. Mums ir nepieciešama viena soma, kuru var izmantot kā rokas bagāžu lidmašīnā. Izvēle krīt uz somas ar "Adidas" uzrakstiem. Kad esam vienojušies par cenu, tirgotavas meičuks no letes apakšas izvelk celofāna (pilnīgi jauns) maisiņu ar "Statoil" simboliku, kur šo somu ielikt. Mēs skatāmies uz maisiņu un nevaram saprast, vai mēs jau sākam saprast Vjetnamiešu valodu, jo viss, kas rakstīts uz maisiņa saprotams. Pēc brīža nāk apskaidrība - uz maisiņa uzraksti ir latviešu valodā. Fantastiski, kur viņi Vjetnamā ir izrakuši "Statoil" maisiņus ar uzrakstiem mūsu valodā, Buda to tik vien zina.

Vēl paliek nedaudz laika apskatīt kā strādā frizieri, kuri savu darbu veic tieši uz ielas. Nu ļoti amizanti. Apskatām vēl arī vienu jauku budistu templīti un ir laiks doties uz mūsu iecienīto ēstuvi. Ātri jāpaēd un jādodas uz hoteli krāmēt somas. Šis ir pēdējais vakars Saigonā.

No rīta pēdējās brokastis un sakām atvadas šim hotelītis. Uz ielas tiek noķerts "Mai Linh" taksis un dodamies uz lidostu. Robežkontrole tiek izieta ātri un bez aizķeršanās. Pēc pāris stundām jau atrodamies "Air Asia" lidmašīnā un lidojam uz Bangkoku, no kurienes mūs jau vedīs mājās "Aerosvit" lidmašīna.

Ir noslēdzies šī gada Āzijas ceļojums, tika gūti jauni un neizmirstami iespaidi. Iepazīta jauna valsts un cilvēki. jāsāk gatavoties nākošajam ceļojumam. Ja salīdzina Filipīnas ar Vjetnamu, tad 100 punktus es dalītu šādi: Filipīnām es dotu 70 punktus, Vjetnamai 30. Vjetnama ir lēta valsts priekš ceļošanas, bet nu tā ideoloģija un vispārējā cūcība nedaudz traucē. Tas ir mans tīri subjektīvais vērtējums. Citiem varbūt liekas savādāk un tas ir pilnīgi normāli.

Veiksmi Jums ceļojumu plānošanā un realizācijā.

Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pārdesmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss atrodams http://www.melnais.com