Ceļojums stundas garumā
|
Lauma Kraukle (bij.Joksta)
|
Ceļojumi ir tāli un tuvi. Tie mēdz būt ļoti tāli un ļoti tuvi. Dažos vārdos pastāstīšu par ļoti ļoti tuvu ceļojumu, kurš ilga tikai stundu.
Lai gan dzīvoju Jelgavas novadā, līdz šim nebija gadījies pabūt 2010.gadā atjaunotajā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī. Biju par to dzirdējusi pozitīvas atsauksmes, bet pati turējos veco stereotipu varā, ka „Jelgavā jau nu gan nav nekā ko redzēt”.
Un tā, sestdienas, 2.aprīļa priekšpusdienā mēs – mazmeitiņa Annija, Ome Lauma un Opaps Arnis devāmies skatīties, kas tad īsti slēpjas aiz lielajām torņa durvīm.
Pirmajā stāvā mūs laipni sagaidīja Tūrisma informācijas biroja darbiniece, kura arī pārdeva ieejas biļetes. Cenas bija tiešām „draudzīgas” labā nozīmē – skolniecei un pensionāram katram pa 50 santīmiem, bet mana biļete maksāja Ls 1,50. Tā kā telpās bija pietiekoši silts, virsdrēbes atstājām turpat blakus stendam nelielā improvizētā (uz apmeklētāju godīgumu pamatotā) garderobītē.
Izlēmām, ka sākumā ar liftu uzbrauksim 9.stāvā, kur atrodas izstāžu zāle un skatu laukums un tad pamazām virzīsimies uz leju, apskatot vēsturiskās ekspozīcijas. Tā bija mana ideja, jo mani vairāk saistīja paredzamie skati no augšas uz Jelgavas jumtiem, nekā iepazīšanās ar seno pagātni. Vēlāk izrādījās, ka veids, kādā tika eksponēti un izskaidroti senas un ne tik senas vēstures fakti, spēj aizraut pat tos, kas ar vēsturi ir uz „jūs”.
9.stāvā vispirms nokļuvām nelielā izstāžu zālītē, kur skanēja klusināta mūzika, kas vedināja nesteidzīgi apskatīt gleznas ar Jelgavas skatiem. Nākošais gājiens bija pa matēta stikla pakāpieniem uz skatu laukumu. Un tad arī bija lielais „oho!”, kad Jelgava bija uz visām pusēm pārredzama no augšas. Annija ātri atšifrēja stūros esošo monitoru darbības principus un nu varējām dažādus tā brīža Jelgavas skatus redzēt pārmaiņus pietuvināti un attālināti. Laiks paskrēja nemanāmi. Skatoties un fotografējoties bija pagājušas jau 45 minūtes skatu laukumā vien, bet mēs šim pasākumam bijām iecerējuši kopumā atvēlēt tikai nedaudz vairāk par stundu.
Ar liftu nobraucām uz 5.stāvu, kur bija ekspozīcija „Tautas tērps Zemgalē”. Turpat varēja arī iepazīties ar aušanas procesu, iemēģināt roku ornamentu izveidošanā un iztēloties sevi senatnē sēžam pie vērpjamā ratiņa.
4.stāvā mūs pārsteidza dažādi interaktīvi multimediju brīnumi. Par tiem sīkāk nestāstīšu, lai saglabātu intrigu tiem, kuri gatavojas šo torni apmeklēt. 3.stāvā bija iespējams uzzināt par četriem zemgaliešiem - valsts prezidentiem.
Diemžēl laiks mūs steidzināja paātrināt soli un doties uz autoostu, līdz ar to daudz kas palika pavirši apskatīts, neizpētīts, viktorīna neizspēlēta, puzle nesalikta... Tas nākošai reizei, kas neapšaubāmi sekos! Tikai tad tas notiks vasarā un saulainā laikā, kad būs pavisam cits skats uz tik pierasto Jelgavu, ko mēs, skatoties no augšas, atklājām sev pilnīgi no jauna.