Back to Basic!!!!

  • 5 min lasīšanai
  • 22 foto
Meklējot perfekto vilni. Lai cik tas absurdi liktos, bet katrs sērfotājs meklē perfekto vilni vai pludmali. Arī es, tādu motīvu vadīts, nolēmu doties uz Madagaskaru – salu Āfrikā, par kuru ir dzirdēts daudz un tai pašā brīdī nekas konkrēts. Kā vienmēr wannasurf.com atsauksmes bija dažādas. Primārais bija meklēt vilni un reizē arī pārbaudīt, cik tiešām ir ticami stāsti par Madagaskaras lagūnam, kur ir iespējams kaitot un baudīt neierobežotās teritorijas ar Flatwater. Pateicoties Aloha surf veikalam un vienam no surf pionieriem Latvijā - Raimondam, ieguvām gandrīz pilnīgu informāciju no visiem iespējamiem resursies un protams arī no ticama avota – cilvēka, kurš bija tur bijis un redzējis īstus viļņus. Raimondam šajā reizē ir vislielākais zināšanas un nopelns izzināšanā un plānošanā – viss bija kā iecerēts un vēl vairāk. Bet dzīve izspēlēja mums citu komandas sastāvu un ceļā mēs devāmies citā - bet joprojām Aloha sastāvā: es – Renārs Bīrmanis, Garais – Mārtiņš Eihe, viens no kaitborda pionieriem Latvijā un vienmēr bijis plecu pie pleca daudzas ektrēmās dabas izpausmēs, Flēra – talantīgā māksliniece, kura tvēra ikvienu foto mirkli, lai iemūžinātu to, ko jums būs lemts redzēts š. g. maija beigās izstadē “Pasaules bērni“ un Kristīne, kurai bija neliela pieredze surf no Puerto Rico dzīves. Tatad ceļš aizritēja ātri, ar nelielu pieturvietu Parīzē. Tad sekoja lidojums pāri milzīgajiem Sahāras plašumiem. Sasniedzot Madagasaras galvaspilsētu Antanarivo, nolēmam uzreiz doties uz pasaules noslēpumaināko un attalāko nostūri Āfrikā – Fort Douphin. Ielidojot nosacītajā „lidostā“ uzreiz sekoja teatralizēts iestudējums ar viesnīcas piedāvājumiem no vietejo puses, rietumu kultūras izslāpušām skuķenēm un laipnajiem taksistiem, kuru vienīgie klienti parasti ir kāds ducis jukušu piedzīvojumu meklētāju nedēļā. Fort Douhin, kas tiek saukts par vienu no nabadzīgākajiem rajoniem visā Āfrikā, mūs tomēr pieņēma!!! Protams, bija arī kultūršoks neskatoties uz jau iepriekšējo pieredzi par melno kontinentu un Latinos kvartaliem Brazīlijā. Bet mēs saņēmāmies un spējām ieraudzīt skaistāko, ko var sniegt šī brīnišķīgā Dieva pamestā vieta. Jau pirmajā vakarā tūlīt pēc iečekošanās viesnīcā, izmēģināju pirmo vilnīti – not bad!!! Viss bija ideāli – iemēģinājām arī kite un waveriding, taču nejauši iepazīstoties pludmalē ar Antuānu, sērferi no Biaritz/France ar 20 gadu pieredzi, mēs vienojāmies kopā doties perfektā viļņa meklējumos. Antuāns bija mūsu glābējs, jo tikai viņa pieredze un apstākļu izpratne sekmēja mums veiksmīgu nokļūšanu līdz Lavanono, par kuru bija dzirdēts kā par vietu, kur mītot perfektais vilnis. Piebildīšu, ka ceļš uz Lavanono mums ievilkās uz 2 dienām, ar nakšnošanu vietējo mājās – zaru būdās, kuras mums laipni atvēlēja kāda ģimene, kurai $2 noteikti nenāca par sliktu kopējā budžetā, lai pabarotu savus bērnus veselu nedēļu. Bezceļš vai kā to varētu nosaukt citādi - taka tuksnesī cauri nabadzīgiem ciematiem mūsu Kat-Kat džipam aizritēja sekmīgi, nemot vēra, ka mēs 2 dienās nobraucām tikai aptuveni 250 km. Lavanono – it’s a paradise!!! Tas bija pirmais uzreiz iebraucot, ko varējām pateikt par šo apbrīnojamo cilvēku neskarto Dieva paradīzi. Šī bija arī visskaistākā un iespaidīgākā vieta mūsu ceļojuma laikā, kurā arī uzturējāmies visilgāk. Jau pēc pirmā surf session Antuāns atbildēja man, ka vilnis ir gandrīz perfekts – īsts reef breake with barrel. Prasīju, lai izskaidro precīzāk, ko tas nozīmē un Antuāns atbildēja: „ Perfect wave, just like a high way – you can see the bright light in the end of tunel!“ Vēl Antuāns teica, ka katrs grieziens viņam sniedz līdzīgas sajūtas kā orgasms, ticiet vai nē, bet viņš zin‘ ar ko salīdzināt. Lavanono arī mūs uzņēma un pateicoties mūsu sagaidīšanas partijam, visa ciemata iedzīvotājiem ar dejām un visu pārējo… Tajā vakarā nejauši arī parādījās viens Lonely Planet darbiniekiem un iespējāms tieši viņš nākotnē bus tas, kurš par Lavanono ierakstīs grāmatā un jūs varēsiet izlasīt vienkārši un skaidri – It’s a paradise on earth!!! Mūsu dienas kārtība bija sekojoša: 4.00 ceļamies un tad kādu brīdi notiek meditācija par viļņiem (dažreiz pat guļot gūltā un noraugoties uz tiem) un zvejnieku aizvadīšana okeāna. Tad 6.00 brokastis, kur no nekurienes paradās pankūkas ar medu…mmm. 7.00 pirmais surf session un vēlāk chill. 12.00 pusdienas – lielako tiesu mēs ēdām Captain fish….mmm. Tad atkal Surfing un chill. Vēlāk dodamies mazos pargājienos un ikdienas zvejnieku sagaidīšanā, kuri atved vienīgo ēdienu iedzīvotājiem - lielo zivju lomu, kurš kā nu kuro reizi bija – liels, ne tik liels vai krāsains, bet šārkiji, kuri dzīvoja tepat pie rifa, bija vienmēr – 2 vai 3 tādi lielaki...hehe!!! Tad nāca kā vienmēr the best in the day – mums tā bija ik vakara surf session ar labākajiem viļņiem ever. Iedomājaties, tas bija labākais, ko varēja piedzīvot arī serferis ar 20 gadu pieredzi. Nekur tik perfekti nebija iespējams sērfot vairs šājā pasaulē – netraucēti un īsti. Visbeidzot vakarā karaliskā maltīte, jo ēdot langustu vai vistu, mums nebija ne prātā ienācis, ka Lavanono nav kritēriji, kas ieceltu langustu ir delikateses statusā. Tas viss mums izmaksāja, tikai 5ls diena, kas tur iespējams bija lielāka nauda, kādu cilveki jebkad bija redzējuši. Vakariņas mums paiet sveču gaismā un vērojot national geografic pārraidi. Žēl ka programmas nevarēja pārslēgt, jo ik vakaru bija viens un tas pats kanāls – vaboļu cīņas pie svecēm. Lavanono tiešām ir nekuriene ar savu noslēpumu, tāpēc mēs tai devām apzīmējumu – Back to Basic, kas nozīmē to, ka tur nav ne elektrības, ne sakaru – pilnīgi nekā. Tik vien kā laimīgi cilvēki visapkārt gluži kā paradīzē zemes virsū. Mēs devāmies prom, atstājot Antuānu Dieva varā – vienu bez mašīnas, bez nekā – tikai serf dēlis bija viņa sabiedrotais (bet tas jau ir cits stāsts. Viss ir kartībā ar viņu, jo mēs viņu satikām nesen Francijas back country, kur viņš jau kala plānus par Papua Jaungvineju!!!), lai nonāktu pēc 15 h non stop brauciena pilsētā, kurā ir labākais reef breake. Tulear – sekstūrisma pilsēta, kas mums sērferiem lika to pēc iespējas atrāk pamest, lai dotos uz otru pusi salai, lai uzmeklētu lemūrus un nodotos Flatwatter kaitošanai. Pārvarot lietusmežus un nonākot džungļos, mēs tiešām satiekam visinteresantākos dzīvniekus pasaulē – šifaka un lemūrus. Domāju, ka tas būtu lielākais piedzīvojums ik katram sastopoties ar dzīvnieku pasauli un bērniem – tā vārētu būt lielākā dāvana. Emocijas nav aprakstāmas, kad tāds mežonīgs mērkaķīts saulauž burtiksi jūsu sirdi!!! Vizbeidzot mēs nonākam pie saldūdens ezera, kuru klāj baltas smiltis un dziļums nav lielaks par 1- 2 m. Ieslēdzas termiskie vēji un mēs jau velkam ārā 9m2 kaitus un izbaudam šo brīnišķīgo iespēju kaitot netraucētiem un, burtiski ceļojot sādā veidā pa ezeru, meklējam vietas, kur iespējams varētu celt jauno kaitborda pasauli. Madagaskara tiešam ir gandrīz vienīgā vieta pasaulē, kur baltais cilvēks nav spēris kāju un ienesis rietumu kūlturu melnajiem cilvēkiem, kuri patreiz ir laimigi ar to, kas viņiem ir un tāpēc viņi var būt brīvi no visa materiālā, jo nav jau ko zaudēt – tātad tā ir pilnīga apgarota dzīve. Visu beidzot šo ceļojumu es nosauktu vienkārši - BACK TO BASIC!!! p.s. Piesakoties Aloha veikalā, jums ir iespēja ieraudzīt Madagaskaras brīnumu arī savām acīm. Aloha sākot ar oktobri organizēs ceļojumus gan kaitot gribētājiem, gan viļņu sērferiem. Protams, ja būs interese ceļot un kaitot vietās, kur iespējams pec 5 gadiem jau bus viesnīcas un viss parējais, kas mums diemžēl istajiem sērferiem nav vajadzīgs. N.B. citas bildes ir redzamas: http://aloha.lv/news/latvia/surf/article.php?id=2119 FLĒRAS IZSTĀDES ATKLĀŠANA " PASAULES BĒRNI", KURĀ VARĒS BAUDĪT GLEZNAS ARĪ NO MADAGASKARAS NOTIKS 24.MAIJĀ ALDARA IELĀ 5. VISI LAIPNI GAIDĪTI CIEMOS. BŪS ARĪ VĒL PILNĪGI SVAIGS UN NEDZIRDĒTS MUZIKANTS....KURŠ? TAS LAI PALIEK NOSLEPUMS!!!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais