Vjetnamas iepazīšana 05.02.11. – 17.02.11. 1.daļa

Didzis Kalniņš 29.03.2011 12 min lasīšanai 72 foto

Šī gada tripa sākums šeit (Bangkoka): http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8842

Šī gada tripa turpinājums šeit (Filipīnas): http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8896

Nedaudz pēc pusnakts "Cebu Pacific" lidmašīna nosēžas klusajā Saigonas lidostā. Tas ir pēdējais reiss ko apkalpo Saigonas lidosta. Jau Latvijā izmantojot interneta pakalpojumus bijām dabūjuši "Approval Letter", kas dod mums tiesības uz robežas saņemt vīzu. Lai tiktu pie vīzas ir jāaizpilda diezgan murgaina imigrācijas karte. Kamēr izbūrāmies, palikām lidostā vienīgie atbraucēji. Samaksājām 25$ no cilvēka un dabūjām pasē ielīmētu vīzu. Mūsu somas jau bija nomestas vienas pašas zāles vidū. Pati robežkontrole paiet ļoti ātri, jo esam vienīgie cilvēki neitrālajā zonā. Nākošais uzdevums – naudas maiņa. Vienā no maiņas punktiem jau divas meičas māj, lai nākam pie viņām. Tur uz šiltītes izlikts kurss 19 500 vongu par 1 $, kad sākam iet uz otro maiņas punktu, kurss mainās, tiek pacelta balta lapiņa uz kura jau ir 20 5000 par 1$. Tas der, mainām 500$, tā viena mirklī kļūstam par miljonāriem. Nu cita sajūta, kad kabatā ir 10 miljonu. Tagad vēl jāuzzina, ko par to var nopirkt?

No rīta mums ir doma braukt ar autobusu uz Da Lat, tā kā viesnīcu meklēt vairs nav jēgas, izgulēsimies autobusā. Nolemjam nakti pavadīt lidostā. Lidosta pilnīgi tukša, vienīgi ārpusē sasēduši cilvēki. Visi kioski slēgti, kaut kādā mistiskā veidā izdodas atrast vienu bufeti, kur nopirkt pirmo Vjetnamas aliņu. Labi, ka mums tālredzīgi somā ir filipīnu fantastiskā ruma mazā blašķīte, ar ko pakavēt laiku līdz pirmajam transportam uz pilsētu. Ieņemam vietu pīpētāju galā, tur tautas nav, gaiss silts, rums ir, ko vairāk vajag. Piecos no rīta esam visu iztukšojuši, ņemam taxi un braucam uz tūrisma biroju "TNK Travel Vietnam Corp". Mūsu plāns ir izmantojot "Open Bus" izbraukt sekojošu maršrutu: Saigona - Da Lat - Nha Trang - Mui Ne - Saigona. Tūrisma kompānija Nr.1 Vjetnamā ir “Singh cafe”, bet "TNK Travel Vietnam Corp" piedāvāja lētākas cenas.

Taksists pa naksnīgo Saigonu drāž kā negudrs un pavisam drīz esam vajadzīgā vietā. Brauciens no lidostas līdz pilsētas centram maksā 100 000 vongu. Nu esam pašā Saigonas sirdī. Visi ofisi vēl ciet, naksnīgās ielas tukšas, pie katras mājas plīvo sarkans karogs ar dzeltenu zvaigzni, dīvainas sajūtas pārņem. Gluži kā PSRS laikos būtu atgriezies.

Pilsētā jau sāk svīst gaismiņa, visur nenormāla netīrība un žurkas, kuras pat nepamūk malā, kad ejam garām, kaut kāp pāri. Nu riktīga žurku galvaspilsēta. Man jau vienalga, bet Melnā Princese stīva no bailēm. Pirmais iespaids ļoti nepatīkams.

Kad mūsu ofiss atvērās, sagaidījām nepatīkamu pārsteigumu. Uz rīta reisu biļešu nav. Vjetnamā šinī laikā ir Jaunais gads (ķīniešiem arī) un milzīgs bars ar vjetnamiešu un ķīniešu tūristiem izmanto praktiski vienīgās garās brīvdienas gadā (vesela nedēļa) un dricelē apkārt. Labi, ka 100 metrus tālāk atradās leģendārais tūrisma birojs “Singh cafe”, kur arī iegādājāmies biļetes līdz Da Lat. Biļetes cena 26$ uz diviem. Rikšiem tiekam nogādāti līdz autobusam, vietas stingri numurētas, izbraukšana 7:00, paredzētais ierašanās laiks 15:00. Tā kā paspēsim arī izgulēties.

Brauciens sākās ar reģistrāciju uz speciālām lapām, kur norādām vārdu, uzvārdu un no kuras valsts esam. Mūsu ceļabiedri pamatā no Ķīnas, bet kur ķīnieši, tur "lielā ģimene". Tiek izvilktas milzīgās ēdienu somas, saskrūvēti nežēlīgi aukstakondicioniera temperatūra ( rezultāts – angīna un bronhīts mums, ne jau viņiem). Un tā ēdot, pļāpājot un dzerot viņiem paiet visas 8 stundas.

Ceļš vijās pa pasakaini skaistiem kalniem, šoferis vālē kā negudrs. Apdzīšanas notiek visneiedomājamākās vietās, tur kur nav īstas skaidrības vai pretī kāds brauc vai nē. Visur pa ceļu maisās motobraucēju bari. Kad parādās pretimbraucošs transports, autobuss bez kautrēšanās viņus vienkārši nospiež pie malas. Brīnums, ka tas šoferītis ar savu braukšanas manieri kādus desmit motobraucējus nenospieda. Skati un izjūtas fantastiskas, satraukums mijās ar sajūsmu. Brauciena laikā bija divas "tankštelles" (pa 20 minūtēm), kurās varēja nopirkt ko ēdamu un dzeramu, izstaipīt kājas un pačurāt. Īsi pēc 15:00 ieripojām nelielā kalnu pilsētiņā Da Lat un apstājāmies pie “Singh cafe” ofisa.

Da Lat

Da Lat ir Lam Dong provinces galvaspilsēta un atrodas 1475 metrus virs jūras līmeņa, kalnos. Nosaukumu pilsēta ieguvusi no vietējās etniskās grupas "lat", kas apdzīvo šo apkārtni. Šai pilsētai ir vēl vairāki neoficiāli nosaukumi, kā piemēram "Mazā Parīze", "Mūžīgā pavasara pilsēta" un "Vjetnamas Alpi". Arhitektūra vecajā franču koloniālā stilā. Nu ļoti patīkama un jauka pilsētiņa Vjetnamas kalnos.

Tikko esam izrāpušies no mūsu busa, kā viens vjetnamietis klāt ar saviem tūrisma pakalpojumiem. Izrādās šis vjetnamietis ir kādreiz mācījies krievu valodu un prot komunicēt ne tikai angliski, bet arī krieviski. Piedāvājumā par lētu naudu viņš mūs ir gatavs ar motobaiku izvadāt pa atāliem ciematiem un citām jaukām vietām. Par cik mēs Da Lat esam tikai uz divām naktīm un pilsētas apskatei mums paliek tikai viena diena, no viņa pakalpojumiem atsakāmies. Ja būtu paredzēts te uzturēties kādu dienu ilgāk, noteikti piekristu šim piedāvājumam. Visādam gadījumam te ir viņa koordinātes (ja par lētu naudu ir nepieciešams gids, kurš prot angļu un krievu mēli), sauc viņu misters Hung, tālrunis 01647293997. Uz jautājumu, kur var sameklēt naktsmītnes, viņa atbilde ir sekojoša: "Vai tad Jūs neesat rezervējuši viesnīcu. Mums patreiz ir Jaunais gads. Visas viesnīcas ir pilnas. Jūs neatradīsiet brīvu viesnīcu!". Viņa atbilde mani nedaudz samulsina, bet vēl savā ilgstošajā pieredzē ceļojot par Āziju neesmu piedzīvojis tādu lietu, kad nevar atrast naktsmītnes, neskatoties ne uz kādiem svētkiem. Apņēmības pilns dodos vienā šķērsielā iekšā meklēt kādu viesu māju. Kad esmu apstaigājis gandrīz visu ielu un konstatējis, ka tiešām visas viesu mājas ir pilnas, galvā iezogas doma: "Ja nu misteram Hung ir taisnība?". Kad esmu nonācis līdz pašai pēdējai viesu mājai ielas galā veiksme ir manā pusē, ir brīvas istabas. Dārgi 30$ pa nakti, bet istaba lielas, ar logu, TV, auksto un karsto ūdeni. Nu nekas cits neatliek kā ievākties šeit.

Ātri iekārtojāmies un ejam apskatīt pilsētu. Vakari kalnos auksti, mēs kaut kam tādam nebijām gatavi, pat auksts alus vairs nebija gana labs. Vietējie pat dienā, kad ir ļoti silts staigāja kamzoļos, cepurēs un cimdos. Par sevīm liek manīt vēders, kurš pieprasa savu daļu. Vakariņas ieturam omulīgā steiku krogā, kur ēdiens tiek gatavots aiz stikla sienas, lai klients var vērot kā tas notiek. Pasūtām asiņaino steiku. Atnes viņu nu riktīgi asiņainu. Vakaram, lai sasildītos, iegādājamies vietējo vjetnamiešu rumu 0,7l – 29 grādi. Nu moins, kāda draņķība! Tā arī atstājām viesnīcā neizdzertu. Pēc negulētās nakts, garā ceļa un svaigā kalnu gaisa miegs sevišķi salds Pirmo reizi Āzijā savā istabā redzam vatētās segas, par kuru esamību naktī ļoti priecājamies.

Rīts sākas dzerot paskainu kafiju ar rumu. Lai nu ko, bet kafiju viņi šeit prot gatavot. Tad iegriežamies "Singh Cafe" birojā, lai precizētu nākošā brauciena laiku uz NhaTrang. Nopērkan uzreiz visas biļetes posmā Da Lat - Nha Trang - Mui Ne - Saigona. Kopā samaksājam 66$. Tur arī paņemam apskates objektu karti. Mūsu mērķis ir apiet apkārt lielajam DaLat ezeram Xuan Huong, pa ceļam iegriežoties kristīgajā baznīcā, vecajā dzelzceļa stacijā, dažās pagodās un ziedu dārzā. Pilsēta ļoti skaista, zaļa, ar plašiem ziedu un košumkrūmu dārziem. Ja vēl vietējie nemestu uz zemes visu, kas ir lieks. Visā Āzijā cilvēki neizceļas ar īpašu kārtības mīlestību, bet Vjetnamā tas nu ir pārākā pakāpē. Viss, kas nav vajadzīgs tiek mests zemē. Pat labos restorānos atkorķējot alus pudeli korķītis tiek nomests turpat zemē. Nu cūči pilnīgie.

Pilsētas apskati sākām ar vietējo tirgu. Plašs vietējo vīnu un žāvēto augļu klāsts, dažādas tējas. Tad piestājam iedzert aliņu. Mums ļoti iepatikās Saigonas alus, bet viņš ir tikai pudelēs, bet pudeļu alu dod tikai bāros. Nevienā veikalā (visā ceļojuma laikā) es neatradu alu pudelēs, tikai skārdenēs. Ieraudzījām, ka viens pārītis dzer “Saigon larger” alu ar zaļu etiķeti, pudele lielāka, mums arī vajag pagaršot. Kad meičuki atnesa alu un kausus ar ledu, sapratām, ka dzersim no pudelēm, jo kausiem cauri redzēt nevarēja. Alus labs un garšīgs, uz visu ceļojuma laiku tas būs mūsu alus Nr.1 Vjetnamā. Tālāk dodamies baznīcas virzienā. Tālumā var redzēt "Eifeļa torņa" miniatūru kopiju. Interesanti, ka parkos aug priedes. Nu gluži kā pie mums Jūrmalā. Veicam foto. Tālāk uz veco, bet vēl darbojošos dzelzceļa staciju. Uzgaidāmajā telpā ērti ādas krēsli, paredzēta vieta tējas dzeršanai, kamēr gaida vilcienu. Nu ar tādu uzgaidāmo telpu varētu lepoties jebkura dzelzceļa stacija. Dzelzceļš vēl joprojām darbojas, bet kursē tikai tūristu vilciens. Veicam dažus uzņēmumus pie vecajiem vilcieniem, iedzeram alu un dodamies tālāk.

Dienās gaiss šeit ir ļoti karsts. Iegriežamies dažās budistu svētvietās. Ļoti skaists pagodas. Ždanokas kundzei un Plinera kungam noteikti patiktu, jo izrotātas viņas ir ar ugunskrustiem. Varētu riktīgu skandālu sarīkot: "Fašizm nepraiģot" Esam tā noguruši, ka ziedu dārzu nolemjam izlaist. Viesnīcā atgriežamies pēc 8 stundu gājiena. Dienas garumā uzstādītais mērķis ir sasniegts, esam ar kājām apgājuši apkārt ezeram. Guvuši daudz neaizmirstamu iespaidu.

Neliela atpūta un vakariņās. Nolemjam, ka ēdīsim katrs pa dubultajam asiņainam steikam, kas oficiantē izsauca zināmu izbrīnu. Esam tā noguruši, ka vakaru nolemjam pavadīt viesnīcā. No rīta 7.00 pārbrauciens uz Nha Trang pilsētu, kur mūs gaida pludmales un slavenās dubļu vannas.

NhaTrang

Vjetnamā, kā jau kārtīgā sociālisma valstī rūpīgi darbojas vietējā Valsts Drošības komiteja, kā rezultātā jebkurā viesnīcā vai viesu mājā iemitinoties pases ir jāatstāj recepšenā. Arī mēs savas pases atstājām savas mājas saimniecei. Ņemot vērā, ka mums agri no rīta jādodas prom jau iepriekšējā vakarā pieteicām viesnīcas saimniekiem, ka 06:00 dosimies prom, lai sagatavo mūsu pases un atslēdz vārtus. No rīta pie vārtiem piebraukta mašīna, ka pat pie atslēgtiem vārtiem mēs ar mugursomām ārā neizsprauktos. Kamēr sameklējām saimnieci, viņa savukārt mūsu pases, tad noorganizēja mūsu izlaišanu pa “melno izeju”, bija 06:30. Laimīgā kārtā paspējām izdzert kafiju ar "jumtiņu" un 07.00 jau bijām gatavi braucēji.

Piepilsētā gar ceļmalām stiepās siltumnīcu plantācijas, kurās iekšā varēja redzēt dažādus salātus, zaļumus uz dārzeņus. Tālākceļš vijās kā serpentīns starp kalniem, vienā pusē klints, otrā aiza! Līdz šim tādu skaistumu nebiju redzējis, ik pa laikam redzami lielāki vai mazāki ūdenskritumi, kuri it kā pazūd zemē, bet pie nākošā līkuma atkal turpinās. Neatzīstu fotografēt caur transporta logu, tāpēc arī nav neviena uzņēmuma. Pārbrauciena ilgums paredzēts 5,5 stundas, tātad viena pieturvieta. Apstājamies pie necilas ēstuvītes, kur atkal visi ķīnieši skrēja ieturēties. Kur tas viss labums paliek?

Šeit veiksmīgi redzējām kā šoferītis sagatavo slaveno vjetnamiešu Pho zupiņu ēšanai, tas mums lieti noderēja, kad paši mielojāmies ar šo nacionālo ēdienu.

Īsi pēc divpadsmitiem ieraugam jūru un saprotam, ka esam gandrīz atbraukuši. Nha Trang mums ir paredzēts uzturēties trīs naktis. Tiekam izlaisti pie "Singh Cafe" biroja, kur jau tūristu "ķērāju" bars riņķī. Mēs arī uz viena "uzķērāmies", bet šoreiz tiešām veiksmīgi. Tiekam aizvesti uz tur pat netālu esošo viesnīcu "Song Linh". Par dablu ar logu prasa 25$, bez loga 20$, vienojamies par 22$ par istabu ar logu. Istaba milzīga ar divām tikpat milzīgām gultām, kondicionieris, Wi Fi, ledusskapi un pats galvenais ar vannu.Šeit jūru no viesnīcām šķir viena iela. Līdz jūriņai ir kādi 150 metru. Iekārtojamies un ejam uzēst.

Tagad, kad esam redzējuši, kā izskatās Pho un kā to ēd, esam gatavi arī paši nomēģināt. Tur ir ar karstu buljonu pārlieti makaroni ar gaļu vai jūras produktiem, kurus pasniedzot nes vēl milzīgu šķīvi ar salātu lapām un piparmētru lakstiem. Tad lapiņas pats liec buljonā cik vēlies, vēl nedaudz čilī pipariņu un laima suliņu, un ēdiens ir gatavs. Piparmētras dod izteiktu svaigu garšu un kad vēl piekož tikko ceptu kviešu bageti...ņamm. Atpakaļ ceļā iepērkam augļus un aliņus un dodamies uz pludmali, kas atrodas pāri ielai Cilvēku maz, pamatā tikai iebraucēji, pludmale plaša, smiltis baltas, bet krietni parupjākas kā pie mums Jūrmalā. Ūdentiņš nedaudz vēsāks, kā Filipīnās. Vienīgais, ka diezgan piemēslota tā pludmale. Tur pat jūras krastā ir iespēja iegādāties dažādus jūras mošķus, par ļoti sakarīgām cenām. Meičuks turpat arī viņas nogrilē un viss ir gatavs ēšanai. Vakarā atrodam rokdarbu tirdziņa ielu, uz kuras ir arī daudz mazas ēstuvītes. Iegādājamies arī pirmās rotiņas suvenīriem. Vakarā ar lielu baudu tiek pieņemta vanna un čučēt.

Nākošā diena paredzēta saulei un gastronomiskajām izvirtībām. Laiks burvīgs, lai pastaigātos gar jūru, bet ilgāk par 2 stundām neizturam. Karsti. Jādodas palutināt savus vēderus. Esam nolēmuši nobaudīt čūsku un vardi. Iesākumā alus drosmei un varam sākt. Varžu kājiņas pasūtījām mīklā, eļļā vārītas. Mazliet atgādināja vistu pēc garšas. Ja nedomā, ka viņa te tikko lēkāja, tad ēst var. Es pat teiktu bija garšīgi, varēs vasarā pa Latvijas laukiem ķert un gatavot. Čūsku atnes sagrieztu mazos gabaliņos. Čūskai garša laba, garšoja pēc liellopa gaļas, tikai sīksta, vēl arī traucēja sīkie skrimslīši (ribiņas, asakas..?). Tomēr jau sadēta čūska vairs nav tas, bet dzīvas var dabūt tikai Vjetnamas ziemeļos. Palika vēl viena gastronomiskā izvirtība, kuru arī vēlos nomēģināt. Tā ir suņa gaļa, bet tas arī jāatliek uz nākošo reizi, kad būšu Vjetnamas ziemeļos.

Par cik esam lieli staigātāji, pilsētu iepazīstam izstaigājot krustu - šķērsu. Nepatīkamu iespaidu atstāja vietējais tirgus, kur valdīja neiedomājama netīrība, šur tur arī žurciņas pamanāmas. No bezdarba un nabadzības šeit neviens necieš. Vjetnamā nesastapām nevienu diedelnieku. Pārējā dienas daļa paiet pilnīgā relaksācijā.

Pēdējo dienu Nha Trangā esam paredzējuši pavadīt slavenajās dubļu vannās. Saucas viņas "Thap Ba Hot Spring Center", te ir viņas mājas lapa: http://www.thapbahotspring.com.vn Angliskajā versijā mājas lapā ir arī cenu lapa uz pakalpojumiem. No bukleta uzzinām, ka atpūtas komplekss strādā no 08:.00 tāpēc jau 07:30 esam uz ielas un ķeramiecienīto "Mai Linh" taksi. Par šo takšu kompāniju varu teikt tikai labus vārdus, iekāpjot mašīnā, bez teikšanas tiek ieslēgts skaitītājs, par iesēšanos 10 000 vongi, nekādas kaulēšanās un strīdēšanās. Norēķinoties tiek atdots viss atlikums līdz pēdējam vongam. Ja vēlies, vari kaut ko atstāt dzeramnaudai. Brauciens apmēram 30 min. - 82.000 vongi.

Priekšā jau 3 krievu brašuļi, kuri, kā var saprast, ne pirmo reizi šeit. Visas biļešu iegādes un vienošanās viņi veic krievu valodā. Pat vietējie krievu valodu šeit zina labāk nekā angļu, bet mēs spītīgi mēģinām lauzties angliski, kaut vai aiz principa. Nopērkam biļetes pa 900 000 vongiem. Tā ir biļete divām personām. Pasākums visai dienai, bet sākas ar dubļu vannu 35-37 grādu temperatūrā - 20 min, tad termālā vanna (45 grādi) ar herbālajiem maisiņiem – 45 min., noslēgumā kāju masāža – 45 min. Tagad par visu pēc kārtas... Visur pavada zīmes, ka smēķēt šeit aizliegts. Laikam jau šī bija vienīgā vieta, kur to arī ievēroja.

Nopirkuši biļetes dodamies norādītajā virziena uz ģērbtuvi. Tur samaksājot depozītu 100 000 vongus (nododot atslēgu naudu atdos) mums tiek iedots viens skapītis uz abiem un katram "pludmales tērps". Vīriešiem tās ir gaiši zilas bumbierenes, bet sievietēm tādas pašas krāsas topiņš un bikses ar kruzulīšiem. Ļoti amizanti izskatās, gluži kā peldkostīmi Jūrmalā pagājušā gadsimta sākumā. Tā nu pārģērbjamies, paņem līdz fotoaparātu un ejam uz dubļu vannu. Iepriekš jānoskalojas ar visām drēbēm dušā. Tālāk jārāpjas iekšā koka baļļā. Mums ir viena uz abiem. Ieraugot to mazo koka baļļu gan nodomājām, ka neierīmēsimies. Tad vietējais puisis ar milzīgu šļūteni pielēja pus vannu ar siltiem dubļiem un norādot uz pulksteni noteic: "Divdesmit minūtes!" Labi vien bija, ka dubļi bija tikai līdz pusei, jo kad mūsu miesas tur iegūla, dubļi bija jau līdz malām. Nekādi siltie jau tie dubļi gan nebija, bet nu ticēsim rakstītam: 35-37 grādi. Sabildējāmies un smērējamies ar šiem veselīgajiem dubļiem visas 20 minūtes. Vietējie izmanto lielo kopējo dubļu vannu, kur var ietilpt pat visa ģimene (un tās šeit nav mazas). Pēc noteiktā laika, raušamies ārā un lienam zem dušas, lai mēģinātu kaut cik atgūt savu ādas krāsu un izskalot arī tērpus. Duša ir zem klajas debess, bez nodalījumiem, tā ka novilkt un izskalot drēbes nav nekādas iespējas. Tikmēr jau vietējais puisis ir no vannas izrāvis tapu un mūsu dubļi aizplūsts turp no kurienes nākuši.

Tālākais ceļš ir uz termālo vannu. Tā ir milzīgā betona bluķī izflīzēta vanna, košumkrūmu iekļauta, pilnīgi nost no cilvēku acīm. Uz vannas malas noliek šķīvi ar pus arbūzu, 2 ūdens pudeles, sausas drēbes un pulksteni. Pagriež krānu un verdošais termālais ūdens sāk piepildīt vannu. Beigās vēl iemet iekšā 2 paprāvus linu maisiņus ar dažādām zālītēm. Smarža neaprakstāma, bet ūdens ļoti karsts. Šeit mums norāda, ka pēc 45 minūtēm jābūt gataviem masāžai. Tad tikai ieraugam, ka blakus ir novietotas 2 kušetes, kur mūs masēs. Kad beidzot esam savus ķermeņus pieradinājuši pie karstā ūdens, negribas pat ārā kāpt. Guļam karstā vannā zem klajas debess un ēdam ledusaukstu arbūzu. Vienreizējas izjūtas! Ūdens tāds mīksts, ar tējas maisiņiem paši viens otru pamasējam. Āda kļūst pavisam maiga. Tad nu pārģērbjamies, apguļamies un gaidām nākošo procedūru. Un tur jau viņas nāk, divas jaunas meitenes baltos halātiņos ar eļļas podiem. Viņas uzreiz piedāvā vai par samaksu viņām uz "rokas", mēs nevēlamies pilno masāžu? Par cik es jau trešo dienu staigāju ar sāpošu muguru, labprāt piekrītam. Mans meičuks uzzinot, ka man sāp mugura lauzītā krievu valodā saka: "Завтра будет хорошo." Lai vai kā, bet tā arī notika. Viņām nez kāpēc likās, ka mēs esam no Krievijas. Lai nebūtu jāieslīgst vēsturiskos sīkumos, vienojāmies, ka mēs saprotam un runājam krieviski. Mīcīja jau gan viņas mūs nežēlīgi, ar savām kājām katru skriemelīti apstrādāja, galvai un sprandai arī lika trūkties ar mazajiem spēcīgajiem pirkstiem. Beigās katrai samaksājām 100 00 vongus kabatā, tas ir apmēram 5$. Tālāk jau brīvais plāns, nolemjam pasēdēt džakuzī. Forši termālie ūdentiņi, noejam gar šarko dušām, bet tur ūdens auksts, negribās saldēties. Milzīgajā baseinā ar savu sāpošo muguru netieku. Pieejamas dažādas ūdens atrakcijas, ģimenes šeit brauc uz visu dienu atpūsties. Tiešām rekomendēju! Ārpusē paņemam taksi un braucam uzēst un atpūsties. Vēl somas jāsakārto, jonākošajā rītā 7.00 pārbrauciens uz Mui Ne kūrortu.

Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pārdesmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss atrodams http://www.melnais.com