never sleep, just fun and... Lieldienas ungāru gaumē

  • 1 min lasīšanai
Kādā jaukā pavasara rītā kāpju mašīnā, lai uz 11 dienām pamestu Latviju. Šogad Lieldienas sagaidīšu Ungārijā! Budapeštā satieku savus draugus un apmetos uz dzīvi pašā pilsētas centrā, kur nekad neiestājas miers. Jau pirmajā vakarā nākas saskarties ar ungāru tradīcijām - visur un vienmēr šķērsot ielas pie sarkanās gaismas un nekad neslēgt durvis tuoletēm un vannas istabām (krampīšu vienkārši nav). Brīvdienas Budapeštā pavadīju sīki iepazīstot gan Budu, gan Peštu (pilsētas daļas), kur apskatīju Budas pili, Citadeles kalnu, Gellert termālo SPA kompleksu, atrakciju parku un pilsētas naktsdzīvi daudzos klubos un ballītēs. Pa pilsētu pārvietoties visērtāk ir ar ātro sabiedrisko transportu - metro, tramvaju, piepilsētas vilcienu, Ikaruss autobusiem un Ikaruss trolejbusiem (autobuss ar stangām). Izrādās, ka ungāri Lieldienu dienā tikai gatavojas svētku svinēšanai un visa jautrība notiek otrajās Lieldienās. Arī mēs Lieldienās krāsojam un apglezojam olas ar visvisādu ķīmiju un cepjam kliņģeri. Tradicionāli esot arī paslēpt šokolādes olas dārzā bērniem, bet mēs to nedarām, jo mājās ir suns, kurš ir kārs uz šokolādēm. Otro Lieldienu rītā visas meitenes, vēl esot naktskreklos, tiek sasauktas dārzā. Puiši tikmēr paslēpuši dažādus traukus ar ūdeni un sariktējuši darba kārtībā ūdens šļūteni. Tālāk puiši skaita ungāru tradicionālo dzejolīti par puķītēm, kurām nepieciešama laistīšana, lai tās augtu daiļas un skaistas, un pēc tam puiši arī ķeras pie puķīšu - meitenīšu - kārtīgas aplaistīšanas. Tai pašā dienā braucam arī uz brīvdabas muzeju, kur tauta svin Lieldienas. Diena ir patiesi skaista - visur zied puķes un koki, saulīte spīd un gaiss ir +20 grādus silts. Bet te, pēkšņi, pārsteigumu sagādā radinieki no Latvijas, atsūtot ziņu, ka Latvijā temperatūra ir zem -10 grādiem un snieg sniedziņš. Pie viena no stendiem, kur pulcējas cilvēku bars, redzu stāvam sievieti, kura krāso olas sīpolu mizās un pārdod ziņkārīgajiem ungāriem, kuriem tas ir kaut kas neparasts. Vēlāk aizstaigājam arī uz tuvumā esošo vietējo Kuldīgu - Szentendre tūristu pilsētiņu. Pēdējā vakarā dodamies uz Budapeštas kultūras centru, kurš izvietots vairākās pārmodernās ēkās. Tur mēs vērojam krāšnu ungāru tautas deju koncertu. Ungāru dejas ir ļoti straujas un vairāk atgādina stepu. Pēc koncerta dejotāji un dziedātāji sapulcējas vestibilā, kur turpina dejot un līksmoties, bet nevis savā starpā, bet gan kopā ar koncerta skatītājiem. Mājupceļu veicu daļēji ar lidmašīnu, lidojot no Budapeštas uz Varšavu un tālāk braucot ar auto līdz Rīgai. Pirms lidojuma šoreiz esmu nedaudz sanervozējies, jo ir 13. datums - melnā piektdiena, turklāt mani reģistrē kā 113. pasažieri... Tomēr laikam jau 13 ir mans laimīgais skaitlis, jo tik mierīgs lidojums, šķiet, bija pirmo reiz.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais