Atgriešanās Filipīnās 21.01 - 05.02.2011 2.daļa
|
Didzis Kalniņš
|
Atgriešanās Puerto Princesa
Nākošā rīta jau 7:30 esam augšā un gatavi doties uz savu Jeepney, lai brauktu atpakaļ uz Puerto Princesu. No Sabangas uz Puerto Princesu satiksme jau ir intensīvāka. No rīta kursē četri Jeepney (7:00; 10:00; 12:00 un 14:00) un pēcpusdienā pat vesels satiksmes autobuss. Mūsu izvēle krīt uz Jeepney, kurš iziet pulksten 10:00. Laiks mums ir diezgan un paspējam iepirkt ceļam rumu, kolu un aliņu. Arī braukt gribošo ļaužu nav tik daudz, šoreiz uz jumta nebūs jābrauc. Visiem pietiek vietas salonā. Daži baltie gan ieņēmuši vietas uz jumta, kaut arī salonā vietas pietiek (ekskluzīvi), bet mums viss civilizēti - salonā. Atvadu foto un brauciens var sākties. Jeepney savu kustību uzsāk samērā precīzi pēc grafika, biļetes cena 200 peso.
Brauciens praktiski tikai pa asfaltu, ir pavisam nelieli ceļa posmi ar grants segumu. Pa ceļam neiztrūkstoši, uzkrauj kādu pus tonnu rīsu uz jumta, noceļ kaut kādas mucas, tad vēl uzņem braukt gribētājus pa ceļam. Mēs ceļu uzsākam ar rumiņu un aliņu. Vienai mūsu meičai blakus sēdētāja ik pa laikam pārliecas pāri, lai pavemtu. Nu nav viņi pieraduši braukt ar auto. Pēc 2,5 stundu brauciena, bez sevišķiem piedzīvojumiem ir laimīgi sasniegta Puerto Princesa.
Autoostā sākas kārtējā kaulēšanās par transportu līdz mūsu naktsmītnēm. Sākuma cena ir 150 peso par vienu tricekli. Mums vajag 3 tricekļus. Beigās novienojamies par 120 peso. Pa ceļam pieturam tirgū un iepērkam mango, ananāsus un avokado. Pēc brīža jau esam savā iemīļotā "House of Rose".
Tiekam sagaidīti kā seni draugi. Atkal tiek piedāvāts "welcom drinks" Svētā Miķeļa izskatā. Istabas tās pašas, ļoti mīļi un jauki. Uzēdam pusdienas un nolemjam apskatīt vietējo pludmali "White beach". Saimnieks gan centās skaidrot, ka tur nav ko meklēt, bet vai tad mēs klausīsim? Bet velti. Pludmale izrādās ar ieejas maksu 20 peso, peldēties un fočēt tur nedrīkst, netīrs, nu vispār bardaks! Tad jau mūsu baseins 100x labāks, ko arī nolemjam vakarā izmantot.
Vakarā saimnieks no ledusskapja izvelk mūsu atvesto "Piebalgas aliņu". Forša tāda nostaļģija, tik tālu no mājām un dzert letiņu aliņu. Cienājam gan saimnieku, gan pārējos viesu mājas viesus. Katram tiek pa bišķītim un aliņš tiek atzīts par labu esam. Tukšā alus pudele tiek novietota bāra goda vietā uz augšējā plauktiņa (nez uz cik ilgu laiku).
Vakaru pavadām baseinā un gaidām brīdi, kad varēsim sazināties ar mājās palikušajiem radiņiem. Kādu brīdi viņi nav dzirdēti. Kad sazināmies, uzzinām daudz šokējošu notikumu no Latvijas un Krievijas. Uzzinām par Jēkabpils laupīšanu, kurā nošauts policists, par to, ka miris Mārtiņš Freimanis un par terora aktu Domodedovas lidostā Krievijā. Traki.
Jāsāk atvadīties arī no šīs jaukās vietiņas, jo jau rīt no rīta mēs izlidojam uz Manilu un tālāk lidojam uz Tagbiliranu. Tā ir Bohola, kur mums ir paredzēts pavadīt divas naktis Alona beach. Ar saimnieku sarunājam transfēru no rīta uz lidostu un dodamies čučēt.
Bohola, Panglao, Alona beach
No rīta precīzi laikā saimnieks darbina savu minibusiņu un mēs ar savām somām krāmējamies iekšā. Pēc neilga brīža jau esam lidostā. Vēl sirsnīga atvadīšanās no saimnieka, ar aicinājumu atkal apmeklēt viņa viesu māju un dodamies iekšā lidostā. Pirms došanās iekšā izlidošanas zālē, protams kārtējā drošības pārbaude. Šoreiz lidosim ar "AIRPHIL EXPRESS" aviokompāniju. Iečekojoties, visas mūsu 6 lielās somas sakrāmē vienā lielā kaudzē uz svariem. Paredzētajā normā esam iekļāvušies. Samaksājam lidostas nodokli 40 peso un varam gaidīt savu lidmašīnu. Arī šinī nelielajā lidostā ir pīpētāju istaba, kur nopērkam kafiju un apmetamies līdz iekāpšanas laikam. Interesanti, ka lielākajā daļā lidostās, pīpētāju istabas pelnu traukos ir iebērta kafija, lai noņemtu izsmēķu smaku. Mūsu lidmašīna kavējās 1 stundu, kas priekš Filipīnām nav nekas neparasts. Kavēšanās iemesls mēdz būt pašu pasažieru nevērība. Novērojām sekojošu ainu - "Cebu Pacific" aviokompānijas ļotene tika padota laikā, bet pusstundas garumā nevarēja atrast divas pasažieres, kuras bija reģistrējušās, bet nekādi nevarēja atrast ceļu uz savu lidmašīnu. Divi zēni pusstundu ar skaļruņiem klīda pa lidostu un meklēja noklīdušās pasažieres, līdz beidzot viņas tika atrastas un skriešus nogādātas uz lidmašīnu. Visi pārējie pasažieri un ļotene tikmēr gaida, bet prom nelido.
"AIRPHIL EXPRESS" lidmašīna pilnīgi jauna, liekas kā tas ir viņas pirmais reiss. Lidojuma laikā daļa no maniem līdzbraucējiem laiku izmanto lietderīgi un izmanto šo laiku gulēšanai. Stundas lidojums un sēžamies jau Manilas lidostas terminālī Nr.3. Nākošā aviokompānija ar kuru mums ir jālido ir "Philippine Airlines". Viņas darbības lauciņš atrodas terminālī Nr.2. Jāmeklē iespējas kā no termināļa Nr.3 nokļūt uz termināli Nr.2. Ir divas iespējas, vai nu ar taksi par fiksētu maksu 200 peso, vai arī izmantojot "shuttle bus". Par cik laiks mums ir pietiekoši, nolemjam izmantot "shuttle bus" pakalpojumus. Pasažieru vietas "shuttle bus" ir apmēram 12 cilvēkiem. Jāsagaida, kad "shuttle bus" ir piepildīts, ātrāk kustība netiek uzsākta. Par cik mēs jau bijām 7, tad sagaidīt vajadzēja tikai 5 cilvēkus. Tas aizņēma minūtes 15. Maksa par braucienu 20 peso. No sākuma šis "shuttle bus" dodas uz termināli Nr.1, tālāk uz mums vajadzīgo termināli Nr2. Ceļš starp termināliem vijas caur ielām ar ļoti intensīvu satiksmi un satiksmes "korķiem". Brauciens līdz mums nepieciešamajam terminālim aizņēma apmēram 45 minūtes. Tā kā esam uzmanīgi, ja mums ir ierobežots laiks starp reisiem un ir nepieciešamība nokļūt citā terminālī varbūt ir lietderīgi ņemt to taksi.
Terminālis Nr.2 apkalpo tikai "Philippine Airlines" lidmašīnas un šī aviokompānija ir pacentusies šo termināli uzbūvēt kā vienu no skaistākajiem Manilas termināļiem. Ļoti skaists, viss sakopts, dārzs, palmas. Terminālī ir divas atsevišķas zāles vietējiem un starptautiskajiem lidojumiem. Pirms ieiešanas lidostas čekošanās zālē drošības pārbaude, bet mēs jau pie tā esam pieraduši. Dabūjam savas biļetes, samaksājam lidostas nodokli 200P ejam uz izlidošanas zāli.
Nepietiek, ka lidmašīna atkal kavējās par 1 stundu, uz biļetēm ir norādīts nepareizs "geits". Bet nu viņiem tas tā normāli, ja paši nesapratīsim, mūs izsauks pa skaļruni. Pasažierus šeit nepamet. Lidmašīna tāda paveca, bet pluss tāds, ka šai aviokompānijai ir paredzēta arī ēdienreize. Lidmašīnas jau mums visiem ir kā visērtākās guļamistabas. Pēc neilgas snaudas jau tuvojamies Tagbilirānai. Lidosta nu ļoti maziņa. Kad lidmašīna sēdās, man jau likās, ka ar izlaisto šasiju pāris mājām tiks noslaucīti jumti, bet nu viss beidzās bez ekscesiem. Saņemot somas noraujam nost piestiprinātās birkas un izmetam miskastē. To nu nevajadzēja darīt, jo iekšējos reisos, drošības nolūkos ejot ārā no lidostas, salīdzina biļešu pasaknīšus ar bagāžu numuriem. Labi, ka viena no mūsu meičām nebija vēl atradusi miskasti, kur birku izmest. Tā kā ņemam vērā un birkas no bagāžas plēšam nost tikai, kad esam pametuši lidostas teritoriju.
Izejot ārā ar acīm meklējam, kur ir mūsu sagaidītājs no viesnīcas "Alona Land Resort", kurā jau Latvijā bijām rezervējuši divas mājiņas. Tūlīt pat arī ievēroju vienu filipīnieti turam rokās uzrakstu "Welcom Melnais", nu tādu sevis apzīmējumu nebiju gaidījis, bet mēs viens otru sapratām, kas arī bija galvenais šinī situācijā. Tiekam sasēdināt minibusiņā un brauciens var sākties.
Tagbilirāna atrodas Boholas salā, bet mūsu resorts atrodas Panglao salā, Alona beach. Pēc 40 min. brauciena piebraucam pie "Alona Land Resort". Ierodoties resortā mūs sagaida pārsteigums. Mums, saka ka esot tikai viena mājiņa un, vietas pietikšot visiem septiņiem (jau zinot, ka Āzijā nav jēdziena "vietu nav...) Bet rezultāts bija pat ļoti patīkams, tikām pie lielas divstāvu mājas ar virtuvi un milzīgu verandu tusiņiem. Dārzā baseins, apkārt klusums, mājiņas nodalītas, jauka vietiņa 2500 peso par nakti. Sīkāk par šo resortu šeit: http://www.melnais.com/forum/41-230-1
Nododam drēbes laundry servisā un pie reizes uzzinām, ka visa lielā ēšana notiekot pludmalē no tumsas iestāšanās līdz pusnaktij.Ar viesnīcas "shuttle bus" aizbraucam līdz pludmalei un mūsu acīm paveras apbrīnojams skats. Dažādi ugunsšovi, gaismu rotaļas un viss jūras krasts kā piesēts ar ēstuvēm. Ēstuvēs papilnam visādu jūras mošķu un dažādu jūras produktu! Nu pavisam lielas gastronomiskās izvirtības. Gribas visu nogaršot, bet mums ir tikai 2 vakari. Pirmajam vakaram izvēlamies lapu-lapu zivi un tīģergarneles un protams, alu. Tas notiek tā, Tu izvēlies sev vissimpātiskāko zivi un pasūti, kā vēlies, lai pagatavo (grilēta, sautēta, cepta). Mūsu grilētā zivs pasakaina, pēc garšas kā asaris, tikai asaku praktiski nav, pāri paliek tikai skelets. Tīģergarneles šeit ir milzīga izmēra (apmēram 30cm garumā). Gardēžu paradīze! Viss ir tik garšīgs. Laimīgi visi dodamies mājās, gājiens kādas 15 min. Tad sākas vakara saviesīgā daļa ar baseinu.
Nākošajā rītā guļam cik nu kuram gribas, bet te jau miegs nevienam nav prātā. Jau 8 visi satiekamies un dodamies uz pludmali brokastīs. No rītiem jūras produktu nav, atliek izvēlēties omleti. Kamēr gaidām pasūtījumu, daža laba meiča tiek pie "intensīvā iedeguma". Protams, saule spoža, jūra 2m attālumā no galdiņa. Sauļošanās kā gulēšana smiltiņās tiek izslēgta no dienas kārtības. Pēc brokastīm pastaigājamies pa nelielo pludmali. Šeit ir ļoti daudz gliemežvāku, tāpēc iešana plikām kājām diezgan grūta, savācam interesantākos gliemežvākus un soļojam atpakaļ uz savu māju. Turpmāko dienas daļu tā arī nozvilnam pie baseina ar datoru klēpī. Vakarā atkal jāiet uz pasakaino ēstuvi. Jau ir izdomāts, ko nu kurš gribēs. Rezultātā daža laba meiča pasūta sev lapu-lapu zivi, 3 tīģergarneles un vēl krabi. Varu pat neteikt kā beidzās šī ēšana. Garneles iepakoja mums līdz uz mājiņu, kur vakarā tās izbarojām vietējam kaķim. Vot noveicās šim! Mājup ceļš pēc tādas ēšanas grūts, nevienam pat smaida nav sejā. Vakarā mazliet iedzeram un gulēt. Pirms tam recepšenā sarunājam minibusu ar ekskursiju pa Boholu. Nākošā rītā mūs ar visām somām minibus paņems un atpakaļ vairs nevedīs uz resortu, bet pa taisno uz Tagbilirānas prāmju piestātni. Tas viss maksā 2500 peso. Jāsaka paldies šai vietiņai, te bija ļoti jauki un galvenais (kā jau kārtīgiem latviešiem) tikām pie superīgām gastronomiskām izvirtībām.
Nākošā rītā precīzi pulksten 07:00 esam recepšenā, kur mūs jau gaida nolīgtais minibusiņš. Šoferītis palīdz sakraut somas un parāda ekskursijas programmu. Tur ietilpst 8 apskates objekti. Nezinot īsti cik ilgu laiku šī ekskursija mums aizņems laiku un zinot pēc atsauksmēm, ka ekskursija tauriņu audzēšanas centrā ir tāds liels fufelis, bet aizņem daudz laika, nolēmām no šī punkta atteikties.
Mūsu ekskursija sākās ar Blood Compact piemiņas vietas apmeklējumu. Šajā vietā spāņu kolonists Miguels Lopezs de Legazpi noslēdzamiera līgumu ar ieziemiešu vadītāju Sikatunu. Līgums tika apstiprināts ar asinīm, kuras tika sajauktas ar vīnu un izdzertas. Tas notika 1565.gada 16.martā. Nu atkal tas 16.marts. Varbūt Rīgas Domei piedāvāt atzīmēt Leģionāru piemiņas pasākumu vietā šo miera līgumu. Te pārāk daudz laika nepavadām. Pāris foto un esam gatavi doties tālāk.
Nākošais apskates punkts ir Baclayon Church. Šī ir viena no vecākām baznīcām Filipīnās. Spāņi sāka viņu būvēt 1717.gadā un pabeidza 1727.gadā. Pirmais darbs kuru darām piebraucot pie baznīcas ir iegādājamies ziedojuma sveces. Filipīnās ir tāds ticējums, ka sveces krāsa nozīmē konkrētu lietu par kuru tu aizlūdz. Tā nu mēs katrs iegādājamies sev nepieciešamās krāsas un noliekam viņas uz altāra.
Lai tiktu iekšā ir jāievēro zināms dress kods, meitenēm tiek izdalīti lakatiņi ar ko apsegt plecus un uztaisīt improvizētus svārciņus, kuriem ir jābūt zem celīša. man arī tiek lakats, jo mans t-krekls ir bez piedurknēm, reizē ar to pleci pliki. Jau ieejot baznīcā ir jūtams tās senais "gars". Gar sienām daudz senu eksponātu un relikviju. Protams arī ziedojumu kastītes. šī bija tāda ļoti vērtīga garīga ekskursija, kura izvērtās apmēram stundas garumā.
Nākošā apskates vieta ir tūristiem tik ļoti iecienītais tarsieru apmeklējums. Maziņi dzīvnieciņi (es biju viņus iedomājies nedaudz lielākus) ar izvalbītām acīm, bet nu ļoti mīļi.
Man Made Forest ir 2km garumā mākslīgi stādīts mežs. Nekā tāda ievērības cienīga te īsti nebija, ja nu vienīgi 2 miesnieku cīsiņu lielumā tārpi, kuri rāpoja pa zemi.
Nākošie bija Chocolate Hills jeb latviski Šokolādes kalni. Kur vien skaties daudz, daudz pauguru. Te nu bija ko redzēt. Ideja ir tāda, ka šo pauguru virsotnēs koki neaug, aug tikai zāle un kad sākas sausuma periods, tad zāle nokalst un pauguri iegūst brūnu krāsu. No tā cēlies viņu nosaukums Šokolādes kalni. Ieejas maksa personai sastāda 50 peso. Uz mums septiņiem iedeva milzīgu palagu ar ieejas biļetēm 5 peso vērtībā (vietējiem ieejas biļete ir 5 peso). Tātad kopā 70 biļetes.
Nākošais bija pārbaudes punkts daudziem no mums. Tie bija divi paralēli bambusa tilti trosēs pakārti. Apakšā tek upe. Savīti tikai no bambusa, nevienu citu palīgmateriālu kā piemēram naglas vai drātis, neredzējām. Pilnai laimei, ejot viņi draudīgi šūpojās. Atradās viņi samērā augstu no ūdens līmeņa. Pa vienu tiltu ejam turp, pa otru atpakaļ. Pārejot pāri pirmajam, mūs sagaida daži tirgotāji ar saviem rokdarbiem un tantuks ar ceptiem banāniem. Bija garšīgi un cena par 2 gabaliem tikai 5 peso. Uzkožam drosmei un šūpojamies atpakaļ. Gājiens pa tiltu izmaksā 10 peso.
Noslēgumā - peldošais restorāns. Krastā izvēlamies, vai gribam braukt ar zivju, gaļas vai veģetāro ēdienu peldošo restorānu, nopērkam biļetes ēšanai par 300 peso un par 100 peso jāatdod par pašu braucienu ar plostu. Kopā 400 peso. Dodamies uz klājam, tur jauglīti saklāts zviedru galds un brauciens var sākties. Ēdienus var likt cik tikai vēlies, desertā ir dažādi augļi un kūciņas, bezalkoholiskais driks cenā iekļauts viens, bet par alu jāmaksā ceļojuma beigās. Fonā ģitārists spēlē 70-80 gadu hītus, plostu no aizmugures klusām stūma maza laiviņa, pasakaini dabas skati. Pa ceļam piestājam krastā, kur vietējā ciema folkloras grupa sniedz koncertu, katrs, kurš vēlējās kastītē ielika ziedojumu. Koncerts nu ļoti aizraujošs, nemaz nebija žēl noziedot nedaudz peso. Ļoti romantisks pasākums 1 stundas garumā.
Tālākais ceļš mūs veda jau uz prāmja piestātni. Prāmja atiešanas laiki jau bija izdrukāti mājās, tā, ka atlika tikai izvēlēties mums vēlamo. Prāmja biļete no Tagbilirānas uz Sebu maksā 500 peso, piestātnes nodoklis 11,25 peso. Iedevām mūsu grupas sarakstu, jo uz katras biļetes ir uzrakstīs vārds un uzvārds. Labi, ka laicīgi pārskaitījām biļešu skaitu, jo viena kolēģīte tika aizmirsta. Atkal drošības pārbaude (kur nu bez tās) un gaidām savu laivu, klausoties aklo mūziķu koncertu.
Drīz vien mūsu prāmis "Super Cat" ir klāt un varam ieņemt vietas. Mūsējās ir otrajā stāvā, blakus VIP telpai. Mazāk kā divu stundu brauciens pa atklātu jūru paiet snauduļojot un esam jau Cebu. Bagāžu nevienam nedevām, bet paši uznesām uz borta, ietaupījām 100 peso.
Cebu
Samērā patīkami pārsteidza Cebu prāmju piestātne. Kad nokāpām no klāja gaidījām vietējo porterīšu un taksistu uzbrukumu, bet nekā tāda nebija. Takšiem bija noorganizēts oficiālais iekāpšanas punkts, pie kura vīrietis drošības dienesta formas tērpā izmantojot megafonu visiem stāstīja, ka takšiem ir jāmaksā precīzi pēc skaitītāja, un tikai. Kāpjot taksī viņš iedeva jau izdrukātu lapiņu ar takša numuru. Uz šīs pašas lapiņas bija arī tālruņa numurs uz kuru zvanīt, ja taksis pieprasa lielāku samaksu. Par to taksistam var atņemt licenci.
Par cik Sebu ierasties bijām paredzējuši vēlu vakarā, tad jau laicīgi bijām Latvijā norezervējuši sev lētu viesnīcu. Galvenais kritērijs tuvu pie prāmju piestātnes. Rezervējām izmantojot "Agoda" sniegtos pakalpojumus. Tur bildēs bija redzams arī dārzs, kurā ir iespējams atpūsties. Priekš mums tas bija aktuāli, jo tas bija pēdējais vakars kopā. Taisījāmies sarīkot svinīgos atvadu pasākumus. Mums trāpījās super numurs ar divām istabām, bet pārējiem pat logu nav. Iekārtojamies un ejam lūkoties, kur ieturēt atvadu vakariņas. Tieši pretī viesnīcai atrodas glīts restorāns, uz kuru arī krīt mūsu izvēle. Viss jau skaisti, garšīgi, bet apkalpojošais personāls nebūt nelīdzinās Āzijai - pilnīgi bez emocijām tiek darīts savs darbs. Tas tā mazliet saskumdināja, tāpēc ilgāk par ēšanai paredzēto laiku šeit neuzturējāmies. Netālu atradām veikalu, kur iepirkām rumu un devāmies uz savu dārzu. Nosēdējām pāri pusnaktij, skumji bija atvadīties, tomēr 14 dienas kopā. Šeit nu arī mūsu ceļi šķirās. Rīt no rīta 5 cilvēki brauc uz Borakai, bet mēs uz Angel City baudīt naktsdzīvi.
No rīta, kad modāmies, mūsējie jau bija ceļā. Lidmašīna tikai 15, tāpēc nekas neatlika kā niekoties ar aliņiem. Pirms lidostas vēl nolemjam piebraukt pie Magelāna kapa un Lapu Lapu piemiņas monumenta. Pie viesnīcas noķeram taksi un pirms lidostas lūdzam viņu mūs pievest pie Magelāna kapa. Tas bija pasākums, kuru es ļoti vēlējos piedzīvot vēl mājās atrazdamies. Galu galā Magelāns bija viens no pirmajiem becpeceriem, kurš bija atklājis šos platuma grādus. Stāvot tajā vietā, kur apglabāts dižais ceļotājs un kolonists pārņem tādas pārdomas, jo tieši šeit filipīniešu tautas varonis Lapu Lapu kaujā nocirta Magelānam galvu. Lapu Lapu monuments atrodas kādus 50 metrus no Magelāna kapa un aiz viņa ir liela glezna, kurā ir attēlota liktenīgā kauja. Apskatam monumentus un dodamies uz lidostu.
"Cebu Pacific" lidmašīna laicīgi un bez jebkādiem ekscesiem nogādā mūs Clark lidostā. No kurienes ar jeepney pa 50 peso aizbraucam uz Angel City. Apmetamies vienīcā "The Brass Knob". Ļoti sakarīga viesnīca, par ļoti adekvātām cenām, kur Executive numuriņu ar visu balkonu sarunājam par 1350 peso par nakti. Šeit ir viss vienā, hotelis, restorāns un nakts klubs. Ja ir interese sīkāk par šo hoteli ir šeit: http://www.melnais.com/forum/41-231-1#717
Par Angel City nav ko daudz rakstīt, nakts dzīve ir un paliek nakts dzīve. Relaksācija pēc ilgstoša ceļojuma. Piecas dienas šeit pavadījām un uzkrājām spēkus tālākam ceļojumam uz Vjetnamu.
Pēc piecām dienām izmantojot Clark lidostas autobusu tiekam līdz Pasay autobusa terminālim (350 peso), no kura ar taksi līdz Manilas lidostai. Tur vēl satiekam savus līdzbraucējus, kuri gaida lidmašīnu uz Bangkoku un tālāk jau uz mājām. Mēs savukārt gaidām "Cebu Pacific" reisu uz Saigonu. Čekošanās norit bez aizķeršanās. Samaksājam lidostas nodokli 700 peso, šķērsojam robežkontroli, smēķējamā telpā izsmēķējam pa cigaretei un varam doties uz lidmašīnu. Lidmašīna precīzi, kā pēc hronometra 23:00 ir gaisā un uzņemam kursu uz Saigonu. Pamājam vēl atvadu sveicienus izgaismotai Manilai un jau sākam domāt, kas mūs sagaida Vjetnamā. Vēl nekad tur nav būts. Filipīnās tika pavadīti daudzi fantastiski jauki mirkļi un gūti neaizmirstami iespaidi. Ja vēl būs iespēja, šeit ir vērts atgriezties, vēl tik daudz vietas palika neapgūtas. Bet tas jau būs cits stāsts.
Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pārdesmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss atrodams http://www.melnais.com
