Pievakare Kemnicaa

  • 1 min lasīšanai
Vakar veelu vakaraa, ap saulrieta laiku, ar ritenii biju aizdauziijusies uz Kemnicu (baigi nu slaaviski vinjiem te tie vecie vietvaardi...) un aizaugushaa pljavinjaa kuulaa salasiiju maalleepeniites un sniegpulkstenjus. Rieteeja saule, ripoja sarkana paari zaljam rudzu laukam. Un mezham jau taada ruusgani zaljgana nokraasa, ne vairs peleeka kaa ziemaa. Ievas jau gandriiz saplaukushas, arii paareejiem kokiem un kruumiem taadi piepampushi pumpuri, tuuliit pliisiis, tuuliit spruks valjaa. Upiite teceeja - dikti zibeniiga un jautra. Nesaas kaa jukusi, liidzi raudama zaalju stiebrus un zarus, kas griezaas veerpetees. Saaka zvaniit bazniicaa. Pati bazniica (Heilig-Kreuz-Kirche) bija kaa no piparkuukaam - saglabaajusies no 14. gs. Aprepeejusi, sashkjiebusies kjiegjelju un kaljkju buuve, iegrimusi zemee, suunaam klaatu tumshi bruunu jumtu, kur dakstinji likaas kaa saaugushi kopaa. Klaat 1841./42. g. ticis piebuuveets sarkanu kjiegjelju tornis, kam savulaik bijis pulkstenis, bet visaas chetraas pusees palikushas tikai ciparniicas. Tumshi bruunas durvis, iegrimushas zemee. Paaris shauru logu no bruungana stikla. Jumtaa siiki lodzinji ar krustu pa vidu - chetras ruutis. Zvaniija, zvaniija, bet cilveeka vispaar neviena, tikai logos iedegaas gaismas un kaut kur taalumaa ducinaaaja traktors. Klaigaadamas paarlidoja dzeerves. Strazdi vaaca kaut kaadus stiebrus ligzdai. Pie bazniicas bija veci kapi, kur kaljkjaino piemineklju uzraksti runaaja par muuzhiigu mieru un bija pavisam sabirzushi. No sazin kura gadsimta. Paaris jaunaakie bija cirsti akmenii un veeleeja mieru 19. gs. mirushiem ljaudiim. Puikas brauca ar ritenjiem, atgriezdamies no zvejas. Un taads miers.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais