Pretī siltumam un sniegpulksteņiem
|
Viktors U.LB.ERTS
|
Plaukstošus sniegpulksteņus Vācijā un 20 grādu siltus saules starus Spānijā pie Vidusjūras marta sākumā piedzīvoja 20 latviešu ceļotāju grupa, kura jau trīs mēnešus iepriekš rezervēja "Ryanar" gaisa kuģa biļetes šim braucienam, lai varētu piedzīvot šo patīkamo laikpstākļu maiņu. Tādēļ nav brīnums, ka, atgriežoties Latvijā, jau no lidmašīnas redzamie sniega klājumi un aizsalušās ūdenstilpnes uzdzina šermuļus un neviļus gribējās vilkt paralēles ar sasalušo valsts ekonomiku, jo, kā pārliecinājāmies Rietumeiropā, arī cenas tur ir daudz siltākās.
Laipni, bet piesardzīgi
Tā kā zemas cenas tiešajiem reisiem uz Barselonu nemēdz būt, mums vajadzēja lidot ar pārsēšanos Vācijas lidostā Vize (Weeze), kas atrodas 70 kilometrus no Diseldorfas un visticamāk maija vidū ņudzēs vien no latviešu Eirovīzijas faniem. Drošības kontroli izejam bez starpgadījumiem, kādēļ vēlāk radās zināmas problēmas. Proti, aizvien nav skaidrs, kā Rīgas lidostas drošībnieki izlaida cauri pasažiera somu, kurā viņš bija aizmirsis pašaizsardzībai paredzēto piparu gāzes baloniņu. To pirms lidojuma uz Spānija pamanīja vācu kontrolieri, tādēļ baloniņa īpašnieks tika pakļauts īpašai kratīšanai. Tas tiešām ir akmens Rīgas lidostas drošības kontroles dārziņā, jo šāds baloniņš kāda plānprātiņa rokās, ja ne nogāztu pašu lidmašīnu, tad ārkārtas situāciju radītu noteikti.
Bet pirms Spānijas mums Vācijā vajadzēja pavadīt gandrīz diennakti, tādēļ, devāmies ar vietējo autobusu uz 10 minūšu brauciena attālo Vizes pilsētiņu, kur mums bija rezervētas viesnīca. "Hotel Jagerhoff" mūs sagaidīja laipni, taču ar piesardzību. Jo, pasūtot numuriņā papildus gultu bērnam, administratore pieprasīja viņu parādīt. Acīmredzot, ir bijusi pieredze, kad naudas taupīšanas nolūkos bērnu gultiņā nakti patiesībā pavada kāds pieaudzis tēvainis.
Dienu un vakaru pavadam, pastaigājoties pa pilsētu. Ielās daudz klaunu un visādu citādu pārģērbtu mošķu, no kuriem noprotam, ka pilsētā notiek kāds īpašs karnevāls. Tikai galvenos notikumus esam nokavējuši, jo parāde bijusi no paša rīta. Bet pēcpusdienā vācieši atļāvušies aizvērt ciet faktiski visas iestādes un veikalus, un ļauties priekiem. No krodziņiem vien skan balsis, kas liecina, ka tur notiek pasākumi, kas balstās uz trim darbības vārdiem - trinken, singen un tanzen. Taču, atšķirībā no Latvijas tusiņu tradīcijām, konfliktus un huligānu plosīšanos nemana.
Savukārt mēs cenšamies ielūkoties, kur vien tas iespējams un pēc Latvijas sala baudam mēreno pavasari plus 10 grādu siltumā, kad no zaļās zālēs jau izspraukušie prāvi sniegpulksteņu kumšķi. Ieraugot lielo cilvēku grupu, mums durvis atver vietējā dievnama uzraudze. Pavisam nejauši uzejam bezmaksas zvēru dārzu, kur var mierīgi pastaigāties un pačubināties ar stirniņām, ponijzirdziņiem, cūciņām un mazām, tuklām kaziņām. Pie pēdējām pat var droši iet iekšā aplokā. Neviens vetinspektors no tā ģībonī nekrīt.
No rīta vēl liekam piesarkt oficiantei, kura, brokastu gribētājiem norādā uz galdu, kas paredzēts " big russian group". Kad pārlaboju uz "latvian group", viņa, vismaz no skata, pauž patiesu atvainošanos.
Labākais orientieris - metro
"Ryanair" gaisa kuģi, kas ved mūs uz Žironas (Girona) lidostu pie Barselonas, rotā Valensijas pašvaldības zīmols, kas nozīmē vietējās varas atbalstu šiem reisiem, jo tūrisma un ekonomikas veicināšanas nolūkā šie reisi tiek dotēti. Acīmredzot, atmaksājas. Viela pārdomām mūsu politiķiem, kuru acīs avioreisu dotēšana ir briesmīga tirgus ekonomikas bojāšana.
Līdz Vidusjūras piekrastei Spānijā lidojums ilgst apmēram divas stundas, no kurām 20 minūtes var vērot fantastiskās Pireneju sniegoto kalnu ainavas, kas mazāk pieredzējušam ceļotājam arī ir liels piedzīvojums.
Uz 100 kilometru attālo Barselonu no Žironas ved autobuss, kas kursē ik pēc 15 minūtēm. Tas atved uz galveno autostaciju - Estacio de Nord. Pieredze liecina, ka lielpilsētu ģeogrāfiju vislabāk var izprast ar metro kartes palīdzību, un arī šoreiz pieredze neviļ. Jau pēc minūtēm 20 izejam no pazemes netālu no viesnīcas, kas atrodas uz Rambla&Catalynia. Kā vēlāk noskaidrojam, jūras pusē tā gandrīz nemanāmi pāriet slavenajā gājēju ielā La Rambla. Tā kā par lētu nauduesam pašā pilsētas centrā. Tiesa, nakstmājas liek mazliet vilties. Sešas un pat astoņas gultas ievietotas numuriņos, kas plašuma ziņā nav lielāki par vienistabas dzīvokli. Labi vismaz, ka palagi tīri un dušā - silts ūdens. Diemžēl iemītniekiem paredzētajā virtuvē nav nekādu virtuves piederumu. Tas liek izplēnēt sapnim uz pannas pašiem uztaukšķināt kādu treknu astoņkāji vai citu ūdens briesmoni, kādus vēlāk redzējām zivju tirdziņos, un kur savu nenovēršamo galu uz pusdiena šķīvja, skumji kustinot ūsas, stendos gaidīja arī milzu omāri.
Moluski uz pannas
La Ramblas tuvums raisa vēlmi iepazīt to jau tajā pašā vakarā. Slavenās gājēju ielas lielums tomēr ir nosacīts. Par mazo, protams, to nenosaukt. Taču, normālā gaitā ejot, tā izstaigājama minūtēs 15. Cita lieta, ja pievērš uzmanību visam, kas ir pa ceļam. Suvenīru stendi ir pārbāzti. Kādu eiro no gāramgājējiem cenšas izspiest dzīvās skulptūras, kuras savu lomu tēlo tiešām ticami. Uz ielas izvietotajās ēstuvēs gan lielu dzīvību nemana. Toties ielas malās esošie "McDonalds" un "Burger King" ļaužu pilni. Jādomā, ka cenu dēļ. Kā jau visur, arī Barselonā pašā centrā vienu limonādes skārdeni pārdod par pusotru eiro, bet līdzās esošajā mārketā - par 50 eirocentiem. Tas pats attiecas uz ēdināšanu. Tikai 100 metrus no La Ramblas atrodam nelielu restorāniņu, kur 24 eiro vietā par paleti ar ceptām jūras veltēm prasa tikai 14. Esam apmierināti, kad redzam, ka īsti spāniska izskata mollīga kudzīte ar garu, melnu bizi turpat uz vietas sāk gatavot mūsu pasūtījumu - molusku čaulas uz pannas čurkst grabēdamas. Arī aromāts un garša neliek vilties. Kāds cits gan izvēlas nobaudīt spāņu nacionālu paelju.
Vēl pašā vakarā trāpījāmies uz slavenā tirdziņa La Boqueria, kur visi steidz baudīt svaigi spiestas sulas un iepakojumus ar grieztiem augļiem. Ja pa dienu sulas glāze un viens iepakojums maksā līdz trīs eiro, tad pašā vakarā varēja tikt pie trim iepakojumiem par vienu eiro.
Pikti palikām, vērojot arī ikdienas preču cenas. Litrs piena - 35 santīmi, cukura kilograms - 35 - 40 santīmi. Un prātojām, kuras tad ir īstās Eiropas cenas: šīs vai divreiz lielākās pie mums?
Kalniešu lomā Monserratā
Ja būts Barselonā, tad ir vērts aizbraukt uz 50 km attālo Monserata jeb Roboto kalnu, kur pirms tūkstoš gadiem mūki uzcēla klosteri, un tagad šī vieta ir ne tikai svētceļnieku, bet arī tūristu iecienīta. Iespaidīgs ir ne tikai klosteris, bet arī pats kalns. Un vidusmēra latvietim, kura dzimtenē augstākā sasniedzamā virsotne ir vien Gaiziņš, noteikti tur gribēsies iejusties kalnieša lomāunpārbaudīt savu izturību, lai sasniegtu kalna virsotni. Toties liela bauda ir pašā kalna galā ieturēt maltīti un nesteidzīgi ar acīm izbaudīt gleznaino kalnu apvidu. Piedzīvojums ir arī došanās pašā kalnā ar trošu vagoniņu 1350 metru garā ceļā. Tāpat gan lejā, gan augšā, šķiet neticami, bet pa kalnu serpentīnu dodas īsts vilciens.
Bet pašā Barselonā neapšaubāmi galvenie tūristu pievilināšanas trumpji ir arhitekta Antonio Gaudi šedevri. Vienu no tiem - Familia Sagrada, aizvien vēl būvē, lai gan pats autors gāja bojā zem tramvaja sliedēm pirms gandrīz 90 gadiem.
Ļoti bažījāmies par kabatzagļiem, par kuriem iepriekš tikām nopietni brīdināti. Iespējams, šī piesardzība arī līdzēja un šāda veida zaudējumus nepiedzīvojām. Toties pludmalē, kad dažas meitenes baudīja siltumu, bradāja pa Vidusjūru un atpūtās zem palmām, par viņu somām izrādīja interesi naski zēni kapucēs un uz velosipēdiem. Tas bija labs brīdinājums, ka no somām nevajag atiet prom pat par dažiem metriem, un pašam vien jāpiesargājas, ja negrib, lai jauks ceļojums pārvēršanas murgainās nepatikšanās.
UZZIŅAI
*Aviobiļetes caur Vāciju uz Barselonu "Ryanair"brīžiem tirgo par 30 līdz 40 latiem.
*Metro vislabāk pirkt biļetes T-10, kas paredzēta 10 braucieniem un maksā 8,25 eiro. Citāid viens brauciens izmaksās 1,45 eiro.
*Ja paredzēts Barselonā uzturētie ilgāk, noderēs "Barselona City Card", kurā ietilpst gan braucieni sabiedriskajā tranportā, gan atlaides muzeju un citu objektu apmeklējumiem. Divām dienām tā maksā 25 eiro, piecām dienām - 40 eiro.
*Vilciens uz Monsterratu no stacijas "Espanya" dodas katru stundu. Kompleksā biļete, kurā ietilpst arī vilciens vai trošu vagoniņš uz pašu kalnu, maksā 15 eiro.
