Brīnumu zeme

  • 3 min lasīšanai
  • 17 foto
Brīnumu zeme, tā saka par Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un, jā, pārsteigumu netrūkst. Pēc 5 stundu lidojuma agri no rīta nolaižamies Dubajas lidostā, pirmajā mirklī skaidrs, ka te nav viss nekāda Eiropa. Vietējie arābi baltajos tērpos pēc skata gluži līdzīgi cits citam nopietnām sejas izteiksmēm sēž pasu kontroles posteņos. Tiek nofotografēta mūsu acs tīklene, pēc tam apskatītas mūsu vīzas un seko teksts 'Welcome to Emirates!' Jūhū, brīvdienas te es nāku! Tiekam ārā no lidostas un jūtam patīkamu siltumu un tropisku vēja plūsmu, bālam, tikko no ziemas izlīdušam latvietim, īstena paradīze. Busiņa šoferis iekrauj mūsu koferus un varam doties uz viesnīcas apartamentiem. Skats pa busiņa logu pārsteidzošs - visapkārt milzīgas celtnes, ar vārdu MILZĪGAS es domāju mājas augstumā kā mūsu viesnīca Latvija pareizinātas ar divi. Nepārspīlējot, Dubaja aug pa dienām. Ja pirms gada te vēl bija tuksnesis, tad nu jau klajumiņā 30 augstceltnes. Sajūta mazliet kā būvlaukumā, kur starp divām jau gatavām mājām būvē augšā vēl trīs. Par šo zemi tiešām var teikt - vakar jāja uz kamieļa, šodien brauc džipā. Mūsu viesnīca Royal Crown atrodas Šardžā, tajā ir stingrākie likumi no visiem septiņiem emirātiem. Sausais likums attiecas arī uz tūristiem, tāpēc pa ielu iedzērušiem labāk nestaigāt, ja vien nav vēlme izbaudīt vietējo cietumu, samaksāt pieklājīgu soda naudu un saņemt aizliegumu atgriezties šajā zemē. Šardžā pa ielu nedrīkst staigāt šortos, tas nekas, ka ārā +35 grādi, visiem jāvalkā garās bikses. AAE izteikti jūtama reliģiozitāte. Islāms nav joka lieta - sievietes garos, platos ietērpos un sejas aizklātas tā, ka tikai acis ārā. Uz vietējām sievietēm arī nav ieteicams skatīties, par fotografēšanu nemaz nerunājot, jo arī par to var tikt pie paprāvas soda naudas maksāšanas. Autobusā priekšējās vietas ir paredzētas sievietēm, tad nosacīta siena un sākas vīriešu vietas - nebūs te nekāda koķetēšana. Labi, pirmais kultūršoks ir pārvarēts - laiks uz pludmali. Viesnīcas busiņš katru rītu precīzi 9:30 ved mūs uz Al Mamzar parku, kur samaksājam simbolisku ieejas maksu (5 dirhami = ~75 sant.) Te skats paveras brīnišķīgāks par brīnišķīgu, skaists, perfekti kopts zāliens, dažādu krāsu petūnijas smaržo un priecē acis, un tās palmas, pludmales smiltīs iestādītas, rada sajūtu - ak dieniņ, te ir tik LABI. Persijas līča ūdens dzidrs, dzidrs. Pūš silts vējš, un jūrā šņāc un krāc viļņi. Metamies veldzēties zili zaļajā ūdenī - SĀĻŠ!! Mcdonalda kartupelīši nobāl, cik sāļš ir te. Acīs kož, lūpas sāļas, nopeldamies un pēc tam aši, aši skaloties. Bet labi, silti. Dubaja. Kā jau īsteni tūristi otrajā dienā braucam pilsētas apskates ekskursijā pa Dubaju. Skats pa labi, skats pa kreisi, visapkārt augstceltnes. Bet mājas nenospiež, tās ir stiklotas un izcakotas un atstāj tādu viegluma sajūtu, nekādi mūri. Satiksme te stipri intensīva, pārsvarā glauni auto gaišās krāsās sešās joslās vienā virzienā nesas caur pilsētu uz 100km/h līdz brīdim, kad iesprūst kādā korķī. Tā šeit ir ikdiena, jo cilvēki dzīvo vienā emirātā, bet strādā otrā un tad nu visi spiesti sēdēt sastrēgumā, jo alternatīvas nav. Sabiedriskais transports ir vāji attīstīts, tiem, kam nav personīgais auto, brauc ar taksi. Bet, kas mums bija īstena eksotika, pēkšņi šoferis samazina ātrumu, palūkojam pa logu un tur pāvi. Cits ceļmalas zālienā, daži turpat uz asfalta staigā astes izslējuši. Iespaidīgi. Abu Dabi. Slaveni slavenā AAE galvaspilsēta no Dubajas atšķiras ar to, ka lielās augstceltnes jau uzslietas un ceļamkrānu pilsētā stipri mazāk, bet celtnes tāpat spīd un laistās, cita par citu augstāka, sarežģītāka, stiklotāka. Uzved mūs uz kuģīša un pavizina pa Persija līci, redzam Abu Dabi no malas tumsā. Izgaismota un spoža pilsēta. Patīkamais vējš atveldzē no lielās svelmes, ko jutām pa dienu. Paēdam glaunas vakariņas un braucam izbaudīt ūdenspīpi. Vietējā kafejnīcā sēž arābu vīrieši un jau dūmo, gaisā virmo vasarīgas augļu smaržas, saldeni dūmi kutina degunu. Paši iekārtojamies terasē un beidzot tiekam pie austrumu pīpes. Lieliski! Tā ir tā brīnišķīgā atvaļinājuma sajūta. Veikali. Iepirkšanās te ļoti dažāda. Paklusākos rajonos var manīt uzrakstus supermarket, bet, nu, šīs bodītes apetīti nerosina, tā nevar īsti saprast - atvērts, slēgts? Kaut kādas mistikas kastes un katrai otrajai precei nav cenas klāt, kad jautā pārdēvējam, šis paskatās uz dažiem banāniem un ūdens pudeli un nosaka three fifty :) Bet tie lielveikali, ūūū! Nu, tie ir tādi, ka var pazust uz vairākām stundām pat tad, ja iepirkšanās īpaši nesaista. Interjers grezns un pārsteidzošs. Visspilgtākie šķita veikali Ibn Battuta un Mall of Emirates. Pirmajā interjers ierīkots septiņu valstu stilā, ieeja ir dekoratīva, krāšņa, milzīga, sarkana Ķīna, pēc tam iepirkšanās turpinās Indijā, Persijā, Ēģiptē, Andalūzijā, Tunisijā un vienā, ko neatminos, un attālums no viena gala līdz otram ir kilometrs. Savukārt Mall of Emirates pārsteidz ar slēgto slēpošanas trasi. Uzbūvējuši tie arābi mākslīgo kalnu. Īsteniem sniega cienītājiem tā tāda parodija vien šķistu, bet tuksneša bērniem papriecāties, kāpēc gan ne? Iespaidi ir, cik daudz gan cilvēks var uzbūvēt, nenormālākajos tempos viņi rada brīnumu pēc brīnuma. Mākslīgas salas, pasaulē augstāko celtni, kuras augstums gan vēl netiek atklāts, taču runā, ka tas varētu sasniegt pat kilometru. Automatizēta apūdeņošanas sistēma, kas divreiz dienā aplaista visas palmas, puķes un zālienu. Tūristu paradīze. Ak jā, AAE jums tādā portālā kā draugiem.lv nemaz nesapņot tikt - nebūs nekādas netiklības, pieeja bloķēta. Nu, tāda tā zeme, atpūta ideāla un iespaidi pārpārēm. :)))


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais