Vācija – Bādene Virtemberga, mazdrusciņ Šveices un Francijas.

Gundega Jēkabsone 16.03.2011 6 min lasīšanai 52 foto

Šobrīd plānoju kārtējo ceļojumu, un lasu citu ceļojumu aprakstus, lai izmantotu labākās idejas savam ceļojuma. Tad nu sakautrējos būt tikai izmantotājsun nolēmu dot arī savu pieredzi citiem.

Mūsu ceļojumi ir nedaudz specifiski, mums nav daudz laika ko tiem veltīt, tāpēc tie parasti ir ļoti steidzīgi, koncentrēti, intensīvi, bet mums tā patīk. Citi visdrīzāk mūsu maršrutus labprāt īstenotu vismaz uz pusi ilgākā laikā. Tāpēc ātrumu plānojiet paši, centīšos iedot adreses un savus komentārus.

Šoreiz – pagājušā pavasara ceļojums – Vācija – Bādene Virtemberga, mazdrusciņ Šveices un Francijas. Ceļā devāmies četratā.

1.diena

Lidojums ar Air Baltic Rīga- Frankfurte.

Jau savlaicīgi rezervēts un apmaksāts auto - www.hertz.de . Dīvaini, bet lidojuma datumus pieskaņojām auto nomas cenām, jo dienu uz priekšu vai atpakaļ noma bija uz pusi dārgāka, tā īsti nesapratām viņu cenu politiku. Četrām dienām auto izmaksāja ~ 110 LVL Hertz mums šoreiz atvēlēja pilnīgi jaunu Hyndai i30. Pa kalnu ceļiem un ātrajām maģistrālēm drusku ņiprāka mašīna būt noderējusi, bet nekas, bija labi.

Ielidojam Frankfurtē 13.10. Frankfurti šajā ceļojumā neskatām, taisnā ceļā dodamies Štutgartes virzienā. Pirmais mūsu apskates objekts:

Tehnikas muzejs SPEYER http://speyer.technik-museum.de/en Biļete pieaugušajiem 13 EUR. Te nu bija iespējas piepildīt sapņus - iekāpt milzu lidmašīnās, helihopteros, zemūdenēs, vai pat kosmosa kuģī! Nu domāju, ka ar maziem bērniem un puikām tur nebūtu labi doties... var ārā nedabūt.... Patiešām interesants, un milzīgs!

Netālu ir arī cits tehnikas muzejs, pēc apraksta līdzīgs - http://sinsheim.technik-museum.de/, to šoreiz neapskatījām, tāpēc nevaram salīdzināt.

Darba laiks iet uz beigām, Vācija sastrēgusi, dodamies Štutgartes virzienā. Izbaudām TomToma sniegtās priekšrocības un sastrēgumus apbraucam pa mazākiem ceļiem. Pa ceļam piestājam vienā ALDI bodē un iepērkam pārtiku vakariņām.

Viesnīca mums norezervēta Štutgartes piepilsētiņā ar skanīgu nosaukumu Sindelfingena.

Hotel KRONE*** http://www.hotel-krone-sindelfingen.de/index.html

Kaut parasti izmantoju booking.com, šoreiz esmu rezervējusi caur viesnīcas mājas lapu. Nekādas priekšapmaksas, nekādas kredītkaršu reģistrācijas, viss notiek veiksmīgi, apmaksājam skaidrā naudā. DBL numurs – 55 EUR, bezmaksas autostāvvieta iepretī viesnīcai uz ielas. Bufetes brokastis – plaša izvēle, garšīgas.

Viesnīciņa laba, bet te es izbaudīju, ko nozīmē teiciens "istabiņā ir vietas vai nu koferiem, vai cilvēkiem" abiem nesanāk. Nu tāda šauriņa gan tā istabiņa, bet mums jau neko vairāk par gultu un dušu nevajag, bija labi.

Viesnīcā ierodamies pietiekami savlaicīgi, iereģistrējamies, paēdam vakariņas un nolemjam vēl kaut nedaudz pabaudīt naksnīgo Štutgarti. Un kur gan vēl labāk to izdarīt, ja ne no televīzijas torņa www.fernsehturmstuttgart.com Cena pieaugušajiem 5 EUR. Te nu izbaudām vācu pedantismu, par ko vēl joprojām mīlam pasmieties, vakars vēls, esam vienīgie apmeklētāji, vācu vīrelis – liftnieks vispirms pārdod mums biļetes, tad parāda pareizo ceļu apkārt liftam uz lifta durvīm, kaut varēja atvērt arī vārtiņus pa taisno, tad uzcītīgi pārbauda katru no mūsu biļetēm (kuras pats pirms minūtes mums pārdeva), ieplēš biļeti un atver mums vārtiņus uz liftu. Uzbraucam augšā, atveras lifts – un aizraujas elpa – no pārsteiguma, no milzīgā vēja. Skati skaisti, bet vējš milzīgs, izpūš cauri vispēdējai vīlītei.

Vēl naksnīgs brauciens garām modernām Porše un Mersedes muzeju ēkām, atgriežamies viesnīcā noguruši, bet apmierināti.

2.Diena.

No rīta mūs modina baznīcas zvani. Mostamies, ieturam sātīgas brokastis un dodamies ceļā.

Mazliet profesionāla interese, tāpēc šorīt, sestdienas rītā dodamies uz biozemnieku tirdziņu. (Bauernmarkthalle Stuttgart, Herderstraße 13, 70193 Stuttgart-West).

Nedaudz pasmēlušies pieredzi, šo to nopirkuši no Vācu kolēģiem, dodamies tālāk ceļā. Nedaudz apmaldamies dēļ pavirši sagatavotām koordinātēm, sazvanām mājiniekus, kas palīdz atrast pareizās koordinātas un beidzot sasniedzam Hohenzollern pili (Burg Hohenzollern, 72379 Burg Hohenzollern, Germany). Tā kā esam maldoties jau notērējuši laiku, uzkāpjam pilskalnā, pabaudam burvīgo Vacijas ainavu un dodamies tālāk.

Nākamais pieturas punkts – „šopinga paradīze”– outletu pilsētiņa Metzingena. Sīkāk par to palasiet šeit citā senākā ceļojuma aprakstā „Metzingen shopping guide”. Mēs šai pilsētiņai veltījām stundas 3-4. Mūsu rezumē – speciāli no Latvijas turp otrreiz nebraukšu, bet ja gadīsies pa ceļam, tad iegriezīšos vēl. Šo to nopirkām, bet par paradīzi nesauksim.

Ir jau vakars un dodamies uz nākamām naktsmājām. Ceļš ved pār Švarcvaldes kalniem, pa kalnu serpentīniem.Jau tumsiņā sasniedzam naktsmājas jaukā ciematiņā ~25 km no Freiburgas - Winden im Elztal.

Šoreiz rezervēju caur Freiburgas pilsētas mājaslapu, bet viņiem ir arī sava mājas lapa: www.fischerhof-winden.deMan iepatikās. Ja nakšņo vienā vietā vairāk kā trīs naktis, tad viens no lētākajiem variantiem ir brīvdienu dzīvoklis, un tādu šai apkārtnē daudz. Ļoti ērtas divas guļamistabas, dzīvojamā istaba un pilnībā aprīkota virtuve, tualete un duša. Četrām personām trīs naktis izmaksāja ap 150 LVL. Viesumājas cenā iekļauta arī „Švarcvaldes karte”, kas dod iespēju bez maksas apceļot Švarcvaldi ar vilcieniem un atlaides muzejos, dabas objektos. Mums bija par maz laika, bet nesteidzīgajā ceļojumā labprāt pabaudītu Švarcvaldi ar vilcienu. Piemēram, ļoti ērti būtu no viesu mājas doties ar vilcienu uz Freiburgu. Saimnieki laipni un atsaucīgi. Vienīgi, ja nu pilnīgi nebūtu vācu valodas zināšanu, tad gan būtu "tintē", te saimnieki runāja tikai vāciski. Mums kā zemniekiem ļoti patika viesošanās zemnieku sētā. Šai saimniecībā bija arī moderna kūts 60 govīm, biogāzes ražotne un kā jau katrā kārtīgā Eiropas lauku viesu mājā sava alkohola ražotne – šoreiz degvīna brūzis. Saimnieki laipni dalās pieredzē (bet ja to nejautāsiet, neuzbāzīsies), un piedāvā degustāciju - vīriem "Ein guten šnaps"... , bet dāmām – ķiršu liķierīti...

3. diena.

Svētdiena. Ir pūpolsvētdiena jeb palmu svētdiena un ļaudis ar palmu pušķiem dodas uz baznīcu . Visi veikali, iestādes slēgti, bet ūdenskritumi darbu nepārstāj, tātad mums ūdenskritumu diena.

Vācijas augstākais ūdenskritums Tribergā. (Wallfahrtstraße 4, Triberg) . Ūdenskritumam vairākas kaskādes, gar tām labiekārtotas takas, esam vēl agrā pavasarī, augstākās vēl ledū.

Pa ceļam pavisam netālu no ūdenskrituma pamanām norādi „Pasaulē lielākais dzegužpulkstenis”. Man gan patīk tā vāciskais nosaukums - "Kukūpulkstenis" Nolemjam apskatīt. Īstenībā viena onkoliņa bizness. Divus gadus taisījis un uztaisījis pasaulē lielāko pulksteni, tagad pelna naudu no tūristiem. Tiesa dzegužpulkstenis ir Švarcvaldes simbols, un šis pulkstenis ir pa ceļam uz pasaulē lielāko pulksteņu muzeju. Bet vienalga es novēlu katram Latvijas amatniekam izdomāt ko uztaisīt pasaulē lielāko, skaistāko, interesantāko, lai pie viņa brauktu tūristi un atstātu savu naudiņu. Bija vērts apskatīties.

Tālāk dodamies uz pulksteņu muzeju Furtvangenā. www.deutsches-uhrenmuseum.de

Dzegužpulkstenis – Švarcvaldes simbols. Te milzīgs daudzums dažādu pulksteņu – ir interesanti, ir vērts iegriezties!

Tālāk ceļš uz Eiropas lielāko ūdenskritumu Šveicē - Reinas ūdenskritums, Šafhauzenā. Uz Šveices robežas mūs apstādina robežsargs, pajautā vai runājam vāciski, es atbildu „Ein bisschen”. Ar to pietiek, varam braukt! Kāpēc tas bij svarīgi? Tā arī nesapratām, vien nosmejamies un braucam tālāk. Reinas ūdenskritums komentārus neprasa, apskatiet bildes un dodieties apskatīt dzīvē.

Atgriežamies Vācijā, un tad arvien augstāk, arvien augstāk augstajos Švarcvaldes kalnos, sniegs, lietus, pa ceļam vēl pēdējie slēpotāji...

Todtnau ūdenskritums (Kurhausstr. 18, 79674 Todtnau) –ja nemaldos, augstākais (vienā kaskādē) ūdenskritums Vācijā.Skaisti! Mājupceļš (uz viesu māju) caur Elles ieleju (Höllental- Hinterzarten- Himmelreich- Kirchzarten-Freiburg). Elles ieleja pašos Švarcvaldes dienvidos, kur kalni ir visaugstākie un klinšainākie. Agrāk ceļš caur tumšo mežu un klintīm bija bīstams, jo apvidus bija mazapdzīvots. Viduslaikos tas bija karavānu ceļš un tikai 18. gs. Marija Antuanete atvēra ceļu caur klintīm transportam, lai varētu nokļūt no Vīnes uz Parīzi.

4. diena

Mazs ieskats Francijā. Dodamies uz Strasbūru. Strasbūru nolemjam apskatīt īsā ekskursijā ar kuģīti. Audiogids kuģītī pieejams arī krievu valodā. Mazliet pašūmējamies par milzīgiem Eiroparlamenta apartamentiem kas darbojas tikai 4 dienas mēnesī (par mūsu – nodokļu maksātāju naudu!!), vēl neliels līkums kājām pa Strasbūras burvīgo vecpilsētu un dodamies tālāk!

Mūsu nākamais mērķis Mulhauses motormuzejs. www.collection-schlumpf.com Viena no pasaulē prestižākajām seno spēkratu kolekcijām. Es šeit biju jau otro reizi, un tā kā šis jau bija otrais tehnikas muzejs šajā braucienā, tad vēlāk domāju, ka labprātāk to laiku būtu veltījusi, piemēram, Freiburgas vai Kolmāras apskatei, bet vīriešiem jau, protams, patika.

Freiburga.Freiburgā biju bijusi gadus 5 atpakaļ pavisam īsā grupas ekskursijā, un Freiburga bija palikusi atmiņā kā vieta kur ļoti gribas atgriezties. Lielā mērā šis ceļojums bija plānots kā atgriešanās, tomēr šoreiz jau pati plānojot ceļojumu atkal ieplānoju šai pilsētai pārāk maz laika. Un tomēr, pirmo iespaidu jau nevar atkārtot, tāpēc šoreiz nelielā pastaiga pa Freiburgas vecpilsētu bija jauka, mazliet par īsu, bet ne vairs tik sajūsminoša.

Atpakaļ ceļš uz lidostu. Tā kā mūsu labais TomToms novēro arī sastrēgumus, daļu ceļa veicam nevis pa maģistrāli, bet pa mazākiem ceļiem, bet mums tas jo labāk patīk. Ceļojums turpinās. Frankfurtes lidostā ierodamies savlaicīgi, bet apstiprinās arī manas bažas par grūtībām atrast nomas auto stāvvietu – nepamanām norādi par nomas auto stāvvietu un apmaldāmies milzu stāvvietā, bet nekas, kājām dodamies uz nomas punktu un izpalīdzīgs darbinieks mūs aizved uz pareizo stāvvietu.

Vēl atlicis lidojums mājup.

Nepilnas piecas dienas pa Vāczemes, drusciņ arī Šveices un Francijas ceļiem. It kā apskatījām vienu nelielu Vācijas novadu, bet tik dažāda tā Vācija. Rūpnieciskā Štutgarte, kalnainā Švarcvalde, skaistie kalnu ciematiņi Lieldienu noskaņās, zaļās un ziedošās ielejas, bet sniegotās virsotnes. Mums jau patika....

Švarcvaldē iemīlējos pirms pieciem gadiem, toreiz kalnos kas krāsoti rudens krāsainās lapās, kam pa vidu tumšzaļās egles. Bet ielejās dzeltenie vīna lauki – katra šķirne savā tonī. Šoreiz – pavasara ziedonī.

Esmu sapratusi, ka mani skaistākie ceļojumi ir pavasaros un rudeņos, kad daba visā savā krāšņumā rotājas.