Es gribētu tur atgriezties!

10.04.2007
6 min lasīšanai
28 foto

Ko gan vairāk var vēlēties par siltu sauli, debeszilu jūru, kad pie mums termometrs rāda vairākus grādus zem nulles? Protams, var jau paciesties līdz vasarai, un saule Latvijā gluži tā pati, kas Ēģiptē. Diemžēl Latvijā es nekad neredzēšu īstus beduīnus, neizbaudīšu Sarkanās jūras zemūdens pasauli, neatradīšu valdnieku ielejas, kur nu vēl Kairas piramīdas vai tempļus. Savā mūžā Ēģipti biju iedomājusies kā kaut ko ļoti tālu, nesasniedzamu un brīnumainu. Faraoni un piramīdas bija pirmais, kas man asociējās ar šo valsti, ko līdz šim biju redzējusi tikai grāmatās un Discovery Channel. Sāksim visu pēc kārtas. Ceļojumu plānoju kopā ar draugu jau pirms gada. Un tā, pamazām krājām naudiņu. Ja vasarā cītīgi pastrādā, kabatas naudu visu nenotērē, tad četrzvaigžņu viesnīcu sev var atļauties. Izvēlējāmies tūroperatoru Novatours, bet pašu ceļojumu pieteicām Liepājas tūrisma aģentūrā Ap sauli. Jums ieteiks pēc iespējas jums izdevīgākus viesnīcu, ko labāk darīt, ko nedarīt, pastāstīs dažus vērā ņemamus faktus par valsti. Ņēmu līdzi vasarīgu apģērbu, pretapdeguma krēmu, aptieciņu (pielietot nevajadzēja), arī dažus našķus un ūdeni. Ar pārtikas ievešanu viesnīcā problēmas nebija. Iesaku samaksāt par apdrošināšanu, pāris latu ir labāk nekā vēlāk simtiem. Viesnīca, kā jau minēju, ar četrām zvaigznēm, (jāsaka, tā tiešām atbilst šai kategorijai), saucas - Reemyvera Beach. Atrodas apmēram 17 km no Hurgadas centra, blakus jūrai. Numuriņi varbūt nav tie ekskluzīvākie (tiem, kas meklē Gucci paladziņus ar zelta diegiem, tur nav ko darīt), bet patīkami tur ir atrasties un gulēt. Palagi tīri un balti, gultas ērtas, lielas. Vienīgais, fēnu jāprasa reģistratūrā, ja nu pašam nav līdzi. Mums gadījās arī ķibele ar ūdens padevi vannasistabā nākamajā rītā pēc ierašanās, bet - sīkums. :) Ēdināšana: 2 reizes dienā – brokastis un vakariņas (zviedru galds). Izvēle ēdiena ziņā bija ļoti plaša, brokastīs, piemēram, pankūkas ar dažādām mērcēm, omletes, sviestmaizes, dārzeņi, sulas, kūciņas, bulciņas, pudiņi, utt. Var ņemt cik grib un ko grib, ārā gan nedrīkst neko nest. Bijām 8 dienas. Vispār jau ļoti maz. Bet centāmies apskatīt maksimāli daudz, tāpēc arī nedirnējām viesnīcā. Pirmo pārsteigumu mums sagādāja jau mēness, kas pa lidmašīnas logu izskatījās kā sarkana, degoša saule melnajās debesīs. Gribēju ieraudzīt apgāzušos mēnestiņu, bet ne tajā laikā ieradāmies. :) Pārņēma ļooti patīkama sajūta, tikko izkāpjot ārā no lidmašīnas, kad laukā apmēram +20. Lidostā no mana drauga izspieda 1 $ par labierīcībām. Tā turpmāk mācība arī jums - lidostā par tām nekādā gadījumā nav jāmaksā! Diez gan vēlu nokļuvām viesnīcā, nebija pat spēka izokšķerēt kārtīgi numuriņu. Nākošajā rītā izstaigājām viesnīcas teritoriju, iepazināmies ar pāris latviešiem, vēlāk tikāmies arī ar Novatours pārstāvi, kura iepazīstināja mūs ar piedāvājumā esošajām ekskursijām. Visas jums labi zināmās: Giftūnas sala, Luksora, Kaira, kvadracikli, Badaway safari, utt. Mēs izvēlējāmies: Luksoru (70 $), Giftūnas sala (25 $), Badaway Safari (55 $). Vakarā ar citiem latviešiem nodomājām aizbraukt uz veco El Dahar Hurgadā. Netīrība, kas netīrība, bet nekā nosodoša. Tāda ir viņu dzīve. Uz katra ielas stūrīšu mūs centās ievilināt arābs savā bodītē. Katrs kā nu mācēja. Tas patiešām bija interesanti, kaut gan pēdējās dienās, atvainojos – noriebās. Es zināju, kas mani sagaidīs, jo Londonā saskāros ar vienu arābu tirgu. Uz ielām visu laiku tiek taurēts. Tā šoferi piesaista tūristu uzmanību un dod ziņu citiem par savu manevru. Neceriet, ka kāds tiešām zinās, kas tā Latvija tāda ir. Ja sanāk ieskaidrot, ka tā nav Krievijā, tad viņi smaidot saka: Labas dienas!. Mēs neko nepirkām, jo bijām vēl samērā pabāli un skaidri bija redzams, kādas ir suvenīru reālās cenas. Pluss vēl visa īsta Ķīnas manta, ka prieks. Krievija un Ķīna apēd pasauli, mīļie. Pastāstīšu nedaudz sīkāk par katru ekskursiju: 3. diena, kopš ielidojām Hurgadā, mums pagāja Luksorā. Agri no rīta (5:30) mums uz viesnīcu atbrauca pakaļ Novatours autobuss un kādas 5 stundas braucām līdz galamērķim. Ceļš nebija nogurdinošs, darbojās gan kondicionieris, gan miega režīms. Apskates objektu bija daudz (Memnosas kolosi, Hatčepsutas templis, Karnakas tempļi), ekskursija bija to vērta. Arī pusdienas, kas bija iekļautas jau ekskursijas cenā, bija garšīgas. Un nekādas vēdera raizes tās mums nesagādāja. Patiesībā, visu laiku, kopš bijām Ēģiptē, nesaskārāmies ar veselības problēmām. Ekskursija ir sevišķi interesanta tiem, kuri nedaudz zina kaut ko par Senās Ēģiptes vēsturi. Luksorā nav tikai pliki akmeņi un hieroglifi uz sienām - tā ir prātam neaptverama vēsture, ko var aptaustīt, ieraudzīt katrs no mums. Pa ceļam uz Luksoru, redzējām arī, kā dzīvo vietējie. Skats nav no burvīgākajiem, taču ir labi arī tādas lietas redzēt. Patiesībā viņiem jau nemaz tik slikta tā dzīve nav, kā izskatās. Viņi dzīvo savu dzīves ierasto ritmu, kāds nu tas ir. Atpakaļ viesnīcā bijām vēlu vakarā. 4. diena. Giftūnas sala. Braucām ar autobusu līdz jūras krastam, kur mūs gaidīja jahta. Taču pirms tam nopirkām vienreiz lietojamo zemūdens fotoaparātu, kā arī varēja izīrēt snorkelēšanas atribūtiku. Maskas bijām pagādājuši sev paši, vajadzēja pleznas un hidru (speciāls tērps, saglabā siltumu ķermenim). Man šī ekskursija ļoti patika, tikai traucēja stiprais un aukstais vējš, kas nerima visas dienas garumā. Dēļ tā es ilgi neizturēju snorkelēt, kaut arī ūdens bija tiešām ļoti silts! Un kādi tik tur korallīši nav: sarkani, dzelteni, rozā… Patiesi brīnumaini! Skatījos uz zivtiņām un sajutos kā multfilmā, bet tas bija pa īsto! Iesaku visiem, kuri brauc uz Ēģipti peldēties un snorkelēt Sarkanajā jūrā. To tiešām var darīt visu dienu, tā, ka var neattapties, kā paiet laiks.Vakarā braucām uz Hurgadas centru. Tajos taksometra busiņos cenu sarunājiet jau pirms sēžaties iekšā! Beigās mums prasīja 2 $ par katru, nevis par visu braucienu. Hurgadas centrā pieturas vieta bija viesnīca ‘Bella Vista’, no kurienes tad arī devāmies centra virzienā pa garo ieliņu. Mc Donaldā arī paspējām paēst. Draugs nopirka ūdenspīpi par 35 $. Varēja dabūt arī lētāk, bet kaulēšanās prasa pacietību. Tomēr sadeva lērumu tabakas, kas pie mums maksā daudz daudz dārgāk. Viena paciņa tabaka tur maksā 0,15 sant., bet šeit ~ 3 Ls. Firmas un kvalitāte ir viena un tā pati. Es savu ūdenspīpi nopirku par 25 $, līdzi iedeva visus nepieciešamos pričendāļus. Faktiski tas bija vienīgais suvenīrs, ko nopirku. Ne uz kādām smaržu eļļām neuzķērāmies, tāpat ar papirusies bijām piesardzīgi. Lielākā daļa ir gatavoti no banānu lapām, nevis niedrēm. Atšķirība ir tāda, ka tas vairs nav papiruss, bet viltojums. Čupām tos ved no Ķīnas, tāpēc esiet uzmanīgi. Draugs nopirka vēl bungas, pārvilktu ar kamieļa ādu. Skan ļoti labi, maksāja 10 latus. Karkade tēja nekārojās pēc tam, kad no bodes izskrēja divas patreknas žurkas. Nolēmām, ka ekskursiju uz Kairu ņemsim no vietējiem. 5. diena. Ķeram sauli, peldamies viesnīcas pludmalē. Šur tur paskrien kāda ķirzaciņa garām, tad kāds krabis paslēpās smiltīs. Pa zālienu arī daudz dzērves viesojās. Arī šī diena bija samērā vējaina, taču tas netraucēja ‘’ķert košās saules starus’’. Pie tam, tajā vējā nemaz nepamanīju, kā iedegu. Mūsu baseins nebija apsildāmais, tāpēc nebrīnījos, ka nebija neviena, kas tur plunčātos. Starpcitu, viesnīcā ir dažādi piedāvājumi,protams, par papildus samaksu. Piemēram, hennas tetovējumi, daivings (vietējie instruktori sākumā apmāca baseinā), aerobika, franču, afrikāņu bizes. Ņemiet vērā, ka viesnīcās mēdz būt lieli uzcenojumi. Par to es pārliecinājos vairākas reizes. Kad vēlāk braucām uz jauno Hurgadas centru Sakkala, redzējām vairākus suvenīrus par daudz lētākām cenām, nekā viesnīcā. Tās pašas afrikāņu bizes (ar piepītu dziju klāt, vidēji gari mati) man uzpina par 35 $, viesnīcā prasīja 50$ - ar visu kaulēšanos! Vietējā tūrisma aģentūra mums piedāvāju Kairu par 50 $, nolēmām ietaupīt. Līdz ar to, pārējie ar Novatours brauca par 75 $, bet mēs redzējām to pašu, ko viņi. Kas neriskē, tas nevinnē. 6. Braucām vēlu naktī, ap plkst. 1:00. Pie viesnīcas mūs savāca džips, tālāk braucām ar vietējo satiksmes autobusu līdz Kairai. No rīta bijām tur, mūs ar taksi nogādāja viesnīcā Hilton, kur dabūjām stundu gaidīt, kamēr kāds mums ierodas pakaļ. Daudz es nestāstīšu, ja gribat iespaidus – jābrauc pašiem. To nevar vārdos aprakstīt, jo ar to es nepateikšu neko. Jā, piramīdas ir lielas un beduīni ir uzmācīgi. Aizbrauciet un izbaudiet to! ;) Atpakaļ gan mūs veda komfortablā busiņā, kur snaudām visu ceļu līdz viesnīcai. 7. diena. Brauciens uz Badaway Safari. Interesanta ekskursija visas dienas garumā. 13:00 ar džipu mūs aizveda uz sapulcēšanās vietu, kurs sastapām arī visu pārējo grupu un gidi. Pēc tam sasēdāmies vairākos džipos (katrā pa 10 cilvēki bez šofera) un tad nu devāmies vientuļajā tuksnesī iekšā, tā, ka noput! Nekas ekstrēms tas nav, bet kompānija bija jautra ar šoferīti priekšgalā. Viņš mums demonstrēja savas jaunākās kasetes ar labāko arābu mūziku, dziedāja, par to godam nopelnīja labu dzeramnaudu. Mūs aizveda uz beduīnu ciemu, kur nobaudījām viņu tēju, apskatījām vietējo aptieciņu, pagaršojām viņu maizīti (kā lavašs). Pēc tam sekoja brauciens ar kvadracikliem. No tā nedrīkstēja spiest vairāk par 30 km/h. Apdzīt nevienu nedrīkst, visiem jābrauc kolonnā. Es pamanījos būt pati pēdējā, tad nu es tur nedaudz paeksperimentēju. Ātri jau nemaz nevar, baigā redele, mugura sitās. Bet vislabāk man patika bagiji – 2 apļi kopā. Pēc tam sekoja izjāde ar kamieļiem (3 min) un vakara šovs. Kopumā ļoti bagāta ekskursija, varbūt arī nedaudz sasteigta, bet iespaidu pietiek. 8. diena palika suvenīriem, cik nu paspējām, un kā jau jūs zināt, līdz plkst. 12:00 numuriņam jābūt atbrīvotam. Ar dzeramnaudām nav tik traki, tomēr pieklājības pēc var kaut ko iedot. Nevajag būt arī pārāk dāsniem un lutināt tos ēģiptiešus tā, kā to dara ‘’biezie’’ krievi, jo viņi kļūst arvien slinkāki uz kaulēšanos. Nenopirks latvietis, atnāks krievs un samaksās ‘’lielo piķi’’. Dolārs Ēģiptē skaitās daudz. Tas tā, zināšanai. Runājot par Hurgadu kā kūrortu, man nav ar ko salīdzināt, tādēļ ieteikt citiem es neko nevaru. Man pašai ļoti patika viesnīca, dabas skati ir pa pusei smiltis, pa pusei grausti. Bet kūrorts vēl tikai attīstās, gan varēsim sagaidīt, ko labāku. Diemžēl daivingu tā arī nepamēģinājām. Tas nozīmē, ka jābrauc vēl un jāpadara nepadarītais! Uz atgriešanos! Starpcitu, pēdējā dienā Hurgadā piedzīvojām arī lietu, visiem tas bija liels pārsteigums. Mēs nospriedām, ka Ēģipte raud un negrib, lai mēs braucam prom. Tas ir arī viss, bet tikai maza daļa no tā, ko es vēl varētu pastāstīt. Droši sūtiet man jautājumus, es labprāt dalīšos pieredzē!

Es gribētu tur atgriezties!

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem