VARŠAVAS PIEZĪMES

  • 7 min lasīšanai
  • 109 foto
Pēc patīkamas nakts atpūtas Lietuvas ceļos un pretīgas pusnomoda kratīšanās pa lielāko daļu Polijas beidzot sasniedzam Varšavu. Centrālo daļu apbraucam pa ziemeļu pusi. Jau ir pietiekoši gaišs, lai varētu novērtēt kā šeit domā par satiksmes infrastruktūras uzlabošanu. Neviens vienlīmeņa krustojums. "Zelta" tilti viens aiz otra. Iela, pa kuru braucam tiek paplašināta līdz 6 joslām (3+3). Tālredzīgi. Mēs gadiem nevaram vienu pabeigt, viņiem tikai šajā pusē jau kāds piektais top. Izkāpjot no busa mūs sagaida ne tikai saule. Pūš pamatīgs ziemelis. Windguru atkal samelojies. Lai arī mums ir pilsētas karte, nenāk par ļaunu uzzināt kā tikt uz vairāku km attālumā esošo vecpilsētu (Stare Miasto). Mums iesaka 517. autobusu. Tas kursē diezgan reti un nenovērtējot savu atrašanās vietu kartē vnk ejam meklēt piedzīvojumus. Viss beidzas ar stulbu laika zaudēšanu. Kad tiekam atpakaļ uz Jerzolimskie (iet gar autoostu) un kr.p. ieraugu jau pazīstamo stikloto torni vien kādu 2km attālumā atliek vienīgi izlamāties. Toties Centrālās dz. st. vāku var labi saskatīt labajā virzienā. Paralēli ielai pa daļēji atsegtu tuneli kursā piepilsētas vilcieni. Pāris sastāvus izdodas redzēt. Ja brēc par Latvijas vilcieniem, tad iesaku paskatīties uz šitiem - veci, graboši, netīri. Tādus vecās filmās par Āfriku vai Āziju var ieraudzīt. Netīras arī ielas. Labi, 7os no rīta sētnieki pampst, bet bardaku varēja vērot visas dienas garumā. Laikam svētdienās brīvs. Atbaidoši izskatās arī tunelis pie stacijas. Toties netrūkst iepaidīgas augstceltnes. Vairākām savdabīga arhitektūra. Ir pat savs Pizas tornītis. Ko līdz kopta galva, ja kājas sūdos mīcās. Tā varu raksturot redzēto. Šajā teritorijā starp ielāmJana Pawla, Šwietokrzyska, Jerozolimskie un E. Plater ielām arī ir visvairāk moderno celtņu. Iegriežamies šaurajā Zota ieliņā, lai kaut uz brīdi paglābtos no velnīšķīgā saldētāja. Tā mūs izved tieši pretī PSRS dāvanai brāļīgajai poļu tautai pag. g.s. 50tajos gados - Zinātņu Akadēmijas kompleksam. Atšķirībā no Rīgas šī ir precīza monstra kopija. Grandioza. Cita vārda nav. Tiesa, tagad zinātnieki pārcēlušies uz citurieni un šīs begalīgi daudzās telpas atdotas kultūras iestādēm un jauniešu klubiem. Mūsu priekšā viena no Varšavas galvenajām ielām Marszalkowska. Te pagriežamies pa kreisi, jo sāku kaut ko atcerēties no 2004.g.Pagaidām satiksme minimāla un varam likumīgās pārejas nemeklēt. Abās pusēs poļi nav īpaši centušies atjaunot oriģinālo apbūvi. Lielākoties 50, 60 gadu celtnes ar nelieliem rotājumiem. Pienākot pie lielā krustojuma ar Krolewska ielu mums pretī parādās Varšavas vecākais publiskais dārzs Ogrod Saski. Pārējie tajos laikos bijuši ap pilīm un privāti. Vasarā te ir ko redzēt, bet pašlaik... . Parka galvenās ejas galā Grob Ņieznanego Žolnierza (Nezināmā kareivja kaps) un Pilsudska laukums. 8 kolonu balstītā necilā nojumītē pie Mūžīgās uguns stāv godasardze. Savā ziemas formā un ausainēs līdzīgi labi dresētiem lāčiem. Katrā no kolonu plaknē iekalti gadaskaitļi par nozīmīgākajiem militārajiem notikumiem valsts vēsturē jau no tās veidošanās pirmsākumiem 9.gs. No šejienes jau var nojaust virzienu uz visvecāko pilsētas daļu - Stare Miasto, bet vispirms jāatrod t.s. Karaļa ceļš, jo nosaukums kartē neko neizsaka. Vispirms gan papriecājamies par skaisto Mākslas akadēmijas celtni, kura iekārtota 19.g.s pilī. Te arī mums laipni paskaidro, ka mums vajadzīgā iela saucas Krakowskie Przedmiešcie un jāgriežas pa kreisi. Ielas apbūve atjaunota autentiskā izskatā. Gandrīz 1.5km garā iela + 500m Nowy Swiat ir Varšavas arhitektūras pērle. 18-20 g.s. grezni rotātie nami mijas ar lepnām pilīm, baznīcām un dižu civēku pieminekļiem. Šodien pilīs augstskolas vai valsts pārvalde (Seims), namos dzīvokļi, viesnīcas, atpūtas vietas. Ik uz soļa kafejnīcas vai restorāni. Platās ielas vidū izveidota pastaigas un atpūtas josla gājējiem. Gaumīgi. Seima pils priekšā piemineklis maršalam J. Poņatovskim, kura komandētā kavalērijas divīzija 1920.g. krietni palīdzēja sarkanajiem varoņiem ātrāk skriet atpakaļ uz ļeņinisko bada zemi. Nedaudz tālāk iepaidīgs monuments trijās valstīs (Polijā, Ukrainā un Lietuvā) godātajam dzejniekam un rakstniekam Ādamam Mickevičam. No šejienes jau var manīt Zamek Krolewski (karaļa pils) sārtos mūrus un laukuma vidū Vāsas kolonnu. Polijas iekarotājs zviedru karalis Zigmunds III Vāsa lika pārcelt galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu, lai valdības kurjeriem nebūtu tik tālu jāved iekarotāju pavēles un vieglāk pārvaldīt jauno īpašumu. No šejienes sākas visvecākā pilsētas daļa Stare Miasto, kuras lielāko daļu ietver aizsargmūris. Lai nebūtu jāatkārtojas, apskati sākam ar pastaigu gar sienu. Pēc ķiēģeļu krāsas labi var redzēt, cik liels darbs pielikts, lai kaut daļēji atjaunotu vāciešu nopostīto sienu. Vidusdaļā piemineklis vienam no Polijas 1794.g. sacelšanās pret krievu jūgu vadoņiem J.Kilinskiego (Kilinskim). Viņš 1794.g. Tadeuša Kostjuško. Aiz līkuma melna metāla tēls atgādina par 1944.g. Varšavas sacelšanos, kad poļu divīzijai krievu armijas sastāvā atlika vien noraudzītiesk kā iet bojā viņu valsts galvaspilsēta, jo Staļins principiāli nedeva pavēli uzbrukumam. (vairāk info google)Toreiz 62 dienas (1.o8-2.1o) blakus tēviem un mātēm cīnījās un mira tūkstošiem bērnu. Malego Powstanca piemineklis. Kad priekšā parādās priekšnocietinājums, jeb barbikens, esam apgājuši pusi. Tagad laiks apstaigāt pašu vecpilsētu, kura kā Fēnikss atdzimusi no pelniem, jo sagraujot sacelšanos pat akmens uz akmeņa nebija atstāts. Pirmais, kas iekrīt acīs, pilnīgs jebkādu autiņu trūkums. Agri no rīta drīkst iebraukt vienīgi musora savācēji un kaut kad apgādes mašīnas daudzajiem kafūžiem un citām naudas slauktuvēm, jo cenas te ir vismaz par 50% augstākas kā ārpusē. Citādi te var justies absolūti droši un nav jābaidās, ka pēkšņi kāds mērkaķis uztaurēs. Vienīgi pa reizei mirgalkas zibinādama klusi parādās kāds policijas vāģis. Starp citu, nekur neredzējām staigājošu poliču patruļas. Ielas kā ielas, šauras, bruģētas, salīdzinot ar citurieni dīvaini tīras. Namiem daudz dekoratīvās arhitektūras, dzimtu vai amatu piederības zīmes. Ļoti daudziem namiem masīvas, ar kalumiem izrotātas metāla durvis. Kādreizējā pilsētas sirds tirguslaukums vēl tukšs, kaut pulkstenis jau rāda deviņus. Pat baloži vēl guļ. Laukuma centrā Varšavas simbols - Sirēnas skulptūra. Vēl ieejam pāris baznīcās, bet tur tikai plikas sienas. Pat kārtīgas altārgleznas trūkst. Infocentrā tieku pie kārtīgas krāsainas kartes un savu kopiju beidzot varu izmest. Tagad var droši plānot tālākās gaitas. Vispirms uz skatu laukumu, kur uzstādīta skulptūra - vīrs ar akmeni. Nezinu īsto nosaukumu, bet šitāds derēja pie Saeimas kā atgādinājums par 13.janvāri. Tagad kurss uz Nowe Miasto. Tālu jau nav, tikai Mostowa iela jāpāriet un esam jau citā gadsimtā. Sākumā kaut kāds juceklis, bet tālāk jau kā Krakovas priekšpilsētā. Vienīgās atšķirības- šaurākas ielas un tikai 3stāvu apbūve. Otrpus S.M. bija augstāks un gaišāks skats uz dzīvi, jo paši nami bija krāsoti dzīvespriecīgākos toņos. Pat samērā plašais Rynek Nowego Miasta (jaunpilsētas tirgus laukums) izskatās stipri drūms. Labi, laukuma vienā malā paceļas diezgan netradicionāla stila (ar kupolveida torni) balti krāsota katoļu baznīca. Vismaz kas dzīvespriecīgāks. Aiz N.M. jātiek pāri Konwiktorska Sanguzski ielai. Otrā pusē pakalnā Fort Legionōw (Leģiona forts), vieta, kur sākās 1864. gada poļu sacelšanās. Šobrīd tur notiek restaurācijas darbi un nekādas iespējas tikt iekšā. Apkārt izveidots parks, tā vienā malā piemiņas vieta sacelšanās varoņiem. Nepskatos kartē un neredzēta paliek Cytadela (citadele) vien kādu puskilometru tālāk aiz parka un kārtējās lielās trases. Nekas, citai reizei arī kas jāatstāj. Tagad atpakaļ uz Karaļtrasi. Laiks pietiek, lai redzētu vismaz Park Lazienkowski (Lazienku parku). Ar kājām par tālu tāpēc jāsāk iepazīt sabiedriskais transports autobusa izskatā. Mums der 116. un 180. ar galapunktu Wilanōw. Pirmais, kas pārsteidz, ka šoferis nepārdod biļetes. Tās līdzīgi kā pie mums var nopirkt vien šur tur novietotos automātos. Par kioskiem neienāk prātā un laižam pa zaķi. Skatoties kā poļi nereģistrē biļetes rodas iespaids, ka svētdienās kontrole guļ vai arī braukšana bez maksas. Diemžēl domu nepārbaudījām praksē un biļeti atceļā no Vilanovas tomēr gādājām. Lazienku parks izvietojies plašas ieplakas abos krastos vidu atstājot dīķu un kanālu sistēmai. Pie pašas ieejas piemineklis Polijas valsts pēdējam prezidentam un maršalam J.Pilsudskim pie viņam kādreiz piederējušās Belvederas pils. Nedaudz tālāk ielas otrā pusē krietni pamatīgākā pilī Krievijas vēstniecība. Laiks sāk iet sviestā.Nepietiek ar auksto vēju, vēl sniegs ar krusu sāk gāzties. Lai kaut no vēja paglābtos fiksi šļūcam pa kalnu lejā. Dīķi un kanāli vēl ziemas miegā, bet daudzajām pīlēm izveidoti pāris āliņģi, kuros nemitīgi pārsūknētais ūdens nodrošina neaizsalšanu. Parka centrā pie lielā dīķa uzcelta skaista pils. Labajā pusē pāri kanālam kolonāde, kas vienlaikus savieno blakusēku ar pili. Kad tiekam te, sniega gāziens ir pāri un uz brīdi parādās saule. Tieši tik, lai pagūtu uztaisīt dažas bildes. Aiz pils dīķis turpinās un parka teritorija noslēdzas ar velvju tiltiņu, kuru grezno monumentāla tēlu kompozīcija kā veltījums karalim J.III Sobieskiego (Sobjesku). Atgriežamies kalnā, kur maza fotopauze pie Šopēna monumenta. Ar to pašu 116.busu pārceļamies uz vēl vienu pili - Vilanovu, minēto busu galapunktu. Vairākus km garais brauciens ved cauri jaunajiem rajoniem un var salīdzināt viena laikmeta arhitektūru te un Latvijā. Punkts par labu poļiem. Viņu arhitekti vairāk domājuši ne tikai par cilvēkiem, bet arī par vizuālo izskatu un katrs šūds nebija jāapstiprina Maskavā. T.s. sociālisma nami vairāk vai mazāk atgādina monstrus, kamēr jaunākie laiki krietni piezemētāki. Tikai 2, 3 stāvi. Krustojumi pēc metriem 500 vai vairāk, lai var braukt nevis čammāties. Diezgan daudz tiltiņu gājējiem, lai mazāk jākavē pagriezienus veicošās mašīnas. Var redzēt, ka ar galvu domā. Asfalta seguma kvalitāte nevainojama. Galapunkts izrādās kādu puskilometru tālāk un jāpaietas atpakaļ. Būtībā brauciens ir neveiksmīgs, jo parka skaistākā daļa aiz pils slēgta rekonstrukcijas dēļ. Tiesa, pati pils ļoti skaista var tikt arī iekšā, ja vien ir lieka naudiņa. Vienīgi fotografēt nedrīkst. Šoreiz samierināmies ar ātru vizuālo apskati, jo salstam ne pa knapam. Līdz mājupceļam laika gana, tāpēc izvēlamie cilpot kājām. Tikām jau saule aiz apvāršņa. Kad tiekam uz labi zināmās Jerozolimskie alejas, izturam vien līdz piepilsētas vilciena pieturai Warszawa ochota, kas vienlaikus ir liela transportmezgla krustojums. Otrā pusē ielecam pirmajā busā, kas iet autoostas virzienā. Varšavas starptautiskā autoosta vairāk atgādina lielu šķūni ne tikai pēc izskata. Ja ziemā ilgstoši jāuzturas nosalšana garantēta. Piedevām kafūžos pilnīgs sausais likums. Savu aiztikt nevar, videolūriķi visos kaktos. Kad tiekam busā, jūtamies kā paradīzē. Uz laiku. No Sofijas nākošais 2stāvnieks tikai par kādiem +10 grādiem labāks par staciju. Piedevām pamatīga grabaža. Naktī iznāk labi pasalt. Turklāt augšā. Apakšā pasažieri vispār netiek laisti.... . Praktiskā informācija: labi var iztikt ar krievu valodu, tikai jācenšas lēni runāt. Angļu valodu labi zina apkalpojošā sfērā. Uz uz ielas švakāk. Vācu valodas zināšanas netika noskaidrotas. Autobusu un tramvaju biļetes cena 2.8o zloti. Šoferi biļetes netirgo. Automātos pieņem arī papīrnaudu. Par metro info nav. Lai tiktu uz centru labāk jautāt par Warszawa Centralna. Tie busi kursē bieži un šajā posmā brauc taisni. Bēdīgi ar tualetēm. Kafūži atveras tikai 9.oo. Pārvietojamās būdiņas šajā laikā netika manītas. Suvenīru izvēle zem katras kritikas. Vecpilsētā labāk neko nepirkt un nebaroties. Visā apstaigātajā teritorijā atradām tikai vienu pārtikas veikalu, kurā varēja nopirkt grādīgo suvenīru, firmas šņabi "Zubrowka". 0.5l 2o.9o zloti, 1l 51zlots. Atrodas Sienna ielā starp E.Plater un Chalubin-skiego ielām tūlīt aiz "monstra" skvēra. Bildes galerijā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais