Vidzemes leduskritumi

  • 2 min lasīšanai
Pagājuša kārtējās brīvdienas,kas pavadītas slēpojot uz kalna.Daži gan saka,ka latvijā jau nav kalni,bet jāpriecājas par to kas mums ir un jāizbauda.Šogad cenšamies apbraukāt pēc iespējas vairāk slēpošanas vietas,lai paši varam novērtēt slēpošanas iespējas,ne paļauties uz citu teikto.Un sākam domāt kurp doties nākošajās brīvdienās.Nejauši internetā uzduramies bildēm par leduskritunmiem un izrādās,ka tās tapušas tepat Latvijā.Sākam meklēt kādu informāciju un atrodam,ka tieši nākošajā svētdienā tiek organizēts brauciens pz Vidzemes leduskritumiem.Daži zvani un esam jau 4 cilvēku kompānija,kas ir ar mieru nomainīt slaloma zābakus pret ceļotāju.Un vēl zvans un sarunātas arī naktsmājas Valmierā,jo brauciens sākas no šīs vidzemes pilsētas.Līdz ar to arī atrisināts jautājums,kur slēpot,braucam jau sestdien caur Cēsīm un paslēposim Žagarkalnā. Svētdienas rīta ataust skaidrs,esam jau laicīgi pamodušies un sākam gatavoties pārgājienam.Pulcēšanās vietā jau bariņš gaidītāju un drīz arī autobuss ir klāt.Ceļš vispirms ved uz Cēsīm.Šai pilsētā būtu daudz ko aplūkot,bet šoreiz mūsu mērķis ir cits un dodamies uz Ērgļu (Ērģeļu) klintīm. Esmu te bijis vasarā,bet tagad var tikt visur klāt un izstaigāt gar visu klinšu apakšu.Jau pa gabalu saredzams leduskritums,kas tuvumā ir diezgan iespaidīga augstuma un arī iekrāsojies smilšakments tonī.Pirmā plašā fotosesija un ekskursijas vadītājam jāatgādina,lai pataupa vietas vēl pārējiem apskates objektiem. Tālāk ceļš ved uz Rīgas pusi un drīz pēc uzbraukšanas uz vidzemes šosejas ceļa labajā pusē nogriežmies no ceļa ,lai apskatītu Vizuļu ieža leduskritumu pie Amatas upes.Pa stāvo krastu lejā kāpjot izdodas apmest kūleni un nošļūkt lejā ātrāk,kā citiem kāpjot.Vairākas reizes iezogas galvā doma,ka nebūtu slikti,ja līdzi būtu slēpes. Leduskritums gan nav liels,bet toties pirmo reizi redzu pelēku ledu,interesanti un kontrastējoši uz baltā fona. Turpinnam ceļu uz Zvārdes ieža pusi,bet to šoreiz neredzēsim,braucam garām un apskatām Ķūķu ieža leduskritumu.Tas atrodas netālu no Amatas ietekas Gaujā.Skaists un plats iezis uz kura sienām daudz leduslāsteku.Vasarā droši vien pat neievērotu kur ūdens plūst un pil,bet tagad aukstums visas šīs vietas atzīmējis un izcēlis.Un krāsu daudzveidība. Gar iezi redzams cik augsts bijis ūdens līmenis un biezs ledus,lai gan upe strauji plūst uz krastus grauž. Tālāk dodamies uz Līgatnes pusi un apstājamies pie Līgatnes bunkuriem,bet tos apskatīsim citu reizi,tagad cauri mežam uz Gaujmalu, uz Spriņģu iezi.Un atkal krāsu daudzveidība,gan sarkanīgie smilšakmens toņi,gan baltie un zilie.Žēl tik,ka saulīte tais brīžos,kad esam pie leduskritumiem, mūs neiepriecina,tad šis ledus priecētu vēl vairāk ar savu vizuļošanu un toņu mainību. Nākošais apskates objekts ir Daudas ūdenskritums uz daudas jeb Lākturupes netālu no Siguldas. Vasarā šis ūdenskritums ir vairāk kā divus metrus augsts,bet tagad ledū sastindzis palicis pavisam mazs.Tik cauri ledus čaulai dzirdams,kā ūdens krīt pa krauju.Un jābūt uzmanīgiem,ka neizkrīt cauri ledum staigājot pa upi sedzošo ledus vāku. Tālāk seko garāks pārbrauciens uz Braslas Zivjaudzētavu,kur apskatām Kraukļukalna ieža leduskritumus.Izkāpjot no autobusa mūs sagaida putenis,bet kamēr nokļūstam līdz leduskritumiem jau noskaidrojies un saulīte sāk mūs priecēt cauri koku zariem.Un atkal krāsu daudzveidība,tik šoreiz Braslas upes straume liedz pieiet šīm lāstekām klāt.Tādēl kāpjam iezī augšā,lai varētu to apskatīt no cita skatu punkta.Te arī apskatām grotu,kur kāpjam lejā ar virves palīdzību.Tā gan vairāk,lai pēc tam droši tiktu atpakaļ klintī. Kad veiksmīgi visi esam augšā,vēl neliels pārgājiens un esam pie Jāņavārtu leduskrituma. Joprojām krāsu spēle ledus gūstā,no balta uz zilu un līdz sarkanai nokrāsai.Kāds izsaka,ka mūsu leduskritumi ir skaistāki par Igaunijas leduskritumiem.Un sliecos piekrist,nav mums tik augstu stāvkrastu un plašu ūdenskritumu,toties tā krāsu daudzveidība tiešām apbur. Staigāšana kājām beigusies un braucam atpakaļ uz Valmieru.Lielākā daļa no ceļabiedriem drīz jau mājās,bet mums vēl ceļš uz Rīgu.Arī saulīte beigusi savas dienas gaitas un paslēpjas aiz kokiem un jau tumsā esam mājās, gandarīti par dienas veikumu un redzējumu.Paldies jāsaka Guntaram Krūmiņam.Labi,ka ir tādi cilvēki,kas grib un māk atrast un saskatīto skaisto tepat,tuvākajā apkārtnē un labprāt daļās savos atradumos ar pārējiem. Bildes skatīt albūmā


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais