Kā vislabāk pavadīt nedēļas nogali.

  • 4 min lasīšanai
Kā vislabāk pavadīt nedēļas nogali? Ja negribas snauduļot pie TV vai iegrimt kādā grāmatā, vai nav veicami kādi „ļoti svarīgi” un „ absolūti neatliekami” saimnieciskie darbi mājās, tad aktīva atpūta ar kājām un mugursomu plecos apceļojot Latviju, ir labākais, ko varu jums ieteikt! Latvijas Universitātes Tūristu kluba Mārtiņš tādu iespēju piedāvā ar apbrīnojamu regularitāti 12 reizes gadā. Martā – aidā uz Cēsu pusi! Vilciena Rīga-Cēsis 2.vagons 24.marta rītā ir neparasti skaļš un pārpildīts, jo veseli 45 aktīvās atpūtas cienītāji ir gatavi izvēdināt galvas, izkustināt kājas un vienkārši pavadīt laiku jaukā kompānijā Mārtiņa vadībā divas dienas klaiņojot pa Cēsu apkārtni. Divas stundas ceļā paiet apmainoties iespaidiem par iepriekšējiem pārgājieniem vai pārrunājot nākamās vasaras „tālo” pārgājienu iespējas. Ap pusdienlaiku Cēsu dzelzceļa stacijā, uzklausījuši Mārtiņa vadošus norādījumus un saņēmuši apvidus kartes, braši dodamies Veismaņu muižas virzienā. Tuvojoties muižai, pirmais pārsteigums – muižas dīķa malā galdiņš ar šampanieti un cepumiem. Vai tiešām mums? Gribējām gan, bet nekā, citiem. Toties saimniece laipni izrāda muižas parku ar dīķi, kurā ūdens ieplūst no skaidravota. Muižas ēkas atjaunošanas darbi tikko uzsākti, bet parkā jau ir kur „aci piesiet” – celiņi, soliņi, tiltiņš dīķī. Atvadamies bez tostiem un dodamies Vaives upes virzienā. Pie Vaives upes nākamais pārsteigums – kartē iezīmētā tilta nav, esot pavasara palos aizrauts. Vai tādēļ raudājām, jo interesantāk mums! Tā kā bebru Latvijā gana, tad nogāztu koku pāri upei arī. Mārtiņam izdodas apbrīnojami veikli pārtipināt pāri baļķēnam. Tad nu viņš paliek arī baļķa vidū un sagaida katru, kurš ilgojas pēc palīdzīgas rokas un balsta. Vai tiešām nevienam no lielā bara nemisēsies? Šoreiz nekā, bet tā jau nav pēdējā iespēja! Ja esi Mārtiņa pārgājienā, tad gaidi tik nākamo šķērsli, ko pārvarēt! Izlauzušies cauri pamatīgiem džungļiem un pamežģot kājiņas pa izdangātiem ceļiem, nonākam Sārkju kalnā. Saule, saule, saule visus vilina..... Kā mums paveicies ar laiku! Kā Mārtiņš saka, viņam ar to tur augšā viss esot saskaņots. Nu 80% gadījumu tā arī ir. Kalnā ieturam launagu un tad dodamies Kalaužu dzirnavu virzienā. Mūs sagaida runīgais, laipnais saimnieks un norūpējusies saimniece. Abi jau gados, bet visu dara pašu spēkiem. Uzcēluši viesu namu ar viesību zāli. Nu tā uzcēluši, ka mūsu Inese saka, te viņa gribot svinēt savas kāzas. Ir jau arī skaista, klusa vietiņa - Vaives upīte met līkumu līkumus apkārt viesu namam meža ielokā. Arī upes krastā vairākas mīlīgas atpūtas vietiņas. Apbrīnojama enerģija un izdoma saimniekiem. Inese saka, jāiet pa ceļu, Mārtiņš saka, jāiet pa tiltu pāri upei! Sekojam Mārtiņam. Ar viņu nav garlaicīgi, jo viņa maršrutā arvien atrodas kāda upīte, kas jāšķērso pa baļķīti vai kāda slīkšņa kur saslapināt kājas. Bet gods kam gods, palīdzīgā Mārtiņa roka arī arvien turpat! Saule jau zemu, nez kāpēc mugursomas kļuvušas smagākas, arvien biežāk gribas atpūtināt kājiņas. Ir saprotami, ka Mārtiņam arvien biežāk tiek uzdots arī jautājums – cik tālu līdz Rāmuļu skolai, kur paredzēts nakšņot? 2 km, atbild Mārtiņš. Pēc pusstundas gājiena jautāts, Mārtiņš atbild to pašu, pēc stundas arī! Tā pēdējie pārgājiena 1.dienas 4-6 km SI sistēmā tika nodēvēti par 2 Mārtiņa km. Toties kāda svētlaime Rāmuļu skolā! Kad noliec somu, liekas tūlīt aizlidosi, cik viegli! Un virtuves smarža! Skolas ēdnīcā frikadeļu zupa, kārtīga lauku skolas kotlete ar kartupeļiem un saldā maizes zupa! Nu kas, nu kas var būt vēl labāks, kā saka cits Mārtiņš! Pēc īsas atpūtas dodamies uz tuvējo viesu namu „Celmi”, kur mums sakurināta pirtiņa! Mārtiņš pasūtinājis arī alu, cik forši! Blakus pirtiņai dīķītis ar labi aukstu ūdeni. Uz pirmo reizi nevaru saņemties ielīst aukstajā ūdenī, bet pēc otrās pirts tūres jau jā! Miljons skudriņu skrien pa tavu ķermeni un viegli masē katru tavas ādas milimetru! Bauda! Jau naktī mērojot atpakaļceļu uz Rāmuļu skolu, liekas tik silti, kā vasaras naktī, bet ir taču tikai marta beigas, vēl pavasaris tā pa īstam nav sācies! No rīta, kā no jauna dzimuši, esam gatavi jauniem Mārtiņa izaicinājumiem! Šodien Amatas upes baseina izpēte. Līdz upei nonākam gan soļojot pa meža ceļu, gan izmēģinot kalibrēt savu soļa garumu ejot pa veco, aizaugušo Gulbenes virziena sliežu ceļu. Tuvojoties Amatas ciematam, ievērojam apvidu, kurā tiek veikti apjomīgi zemes darbi – rakti dīķi un veidoti pauguri. Atceros lasīju, ka šajā apkārtnē bijušais Jāņa sētas īpašnieks veido ekskluzīvu privātmāju rajonu. Darbi iesākti ar vērienu, tikai Čirim jāparūpējas, lai Gulbenes dzelzceļš tā arī neatsāktu darboties, jo tad šī rajona ekskluzivitātei būtu vilciena dunoņas piešprice. Amatas ciemats pēc vakardienas gājiena mums liekas civilizācijas megapole, jo tur ir veikals, kurā pat saldējumu var nopirkt. Īsa atpūta, atspirdzinājumi un otro reizi pārgājiena laikā upi šķērsojam pa tiltu, nevis baļķēnu. Meklējam Skujupītes upurakmeni. Kādu laiku pa ceļu, bet tad pa Latvijas mazo upīšu džungliem. Attopamies Skujupītes dziļā gravā, kad pa labi, pa kreisi un priekšā paceļas stāvi krasti, bet upurkameni neredz. Mārtiņš saka pa kreisi, Inese pa labi. Metam somas zemē un ejam izlūkos. Ko domājat, protams pa kreisi! Par lielu pārsteigumu pašiem, tur arī atrodam upurakmeni skaistā Skujupītes ielokā. Kad esam izkāpelējušies pa akmeni, atgriežamies pie somām. Ak vai, Mārtiņa norādītais virziens atrodas otrā upes pusē. Šoreiz nestājamies rindā uz Mārtiņa palīdzīgo roku, bet izvērstā frontē vismaz 4 vietās atrodam baļķēnus upes šķērsošanai. Un re, nu, dažam labam pirmā pelde gan! Tikai skatītāju četrreiz mazāk, kā Vaives upi pirmajā dienā šķērsojot. Tālāk pa ceļu uz Melturu staciju. Laika vēl gana un Mārtiņš atkal daļu gājēju ievilina krūmos. Nogurušākie turpina tipināt pa kārtīgu lauku ceļu, mēs dodamies pa „īsāko” ceļu gar Pērļupīti. Kādi skaisti nosaukumi Latvijas upēm! Ja nu kāds vēl nebija saslapinājis kājas, tad vēl vienu iespēju varēja izmantot. Daži tā arī darīja. Kad tuvojāmies Melturu stacijai, tad ceļa tipinātāji jau gozējās pēcpusdienas saulē. Lūk tev Mārtiņa mērījumu sistēmā īsākais ceļš! Melturu stacijā bez mums tikai 3 vietējie pasažieri. Vilciena vadītājs iepleš lielas acis ieraugot mūsu pūli stacijā. Noguruši, bet laimīgi iekārtojamies vagona mīkstajos sēdekļos. Un ja nu būtu palikusi pie TV vai iegrimusi grāmatā, vai noņēmusies ar nebeidzamajiem mājas darbiem? Nu nē, tiem lai paliek darbdienu vakari, bet pēdējā nedēļas nogale aprīlī – aidā, ar Mārtiņu uz....... Jā, uz kurieni šoreiz? Kurā vagonā snauduļo Mārtiņš? Jānoskaidro taču, kur vedīs nākamreiz!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais