Pavasara izbaudīšana Stambulā

  • 2 min lasīšanai
  • 40 foto
Ejot garajai ziemai uz beigu pusi, izdomāju, ka ir jādodas pavasara meklējumos... tā nu nāca ideja par Stambulu, par kuru vien zināju teikt, ka tā ir pilsēta plašajā Turcijā, ka kaut kā no pamatskolas ģeogrāfijas stundām atceros tādu Bosfora šaurumu un ka lielākā daļa cilvēku ir musulmaņi... Tā nu rezervējām istabiņu kādā no vecpilsētas (Sultanahmet) nomaļajām viesnīcām. Mums paveicās ar nelielu, taču ļoti mājīgu naktsmītni :) Jau pirmajā dienā mūs patīkami pārsteidza siltais un tik ļoti dienvidu saulei raksturīgais spožums... Nevarēja nepamanīt daudzos vietējo vīriešu pūļus starp kuriem vien pa retam vīdēja kāda lakatā ietērpta sieviete... Neizsakāmi dīvaina sajūta mani pārņēma, kad visā pilsētā pēkšņi sākās lūgšanas, kuru laikā no visām mošejām (un to liekas bija bezgala DAUDZ) un tajās uzstādītajiem milzīgajiem mikrofoniem izskanēja vien turku cilvēkam saprotamais teksts, vai pareizāk sakot, izdziedātās skaņas skaļā vīrieša balsī... tas vienkārši IR jādzird! Un to arī dzird... lai kur arī tajā mirklī atrastos... un vismaz 4 reizes dienā ;) Stambula ne tikai ir Lielpilsēta ar lielo „L”, bet arī pārsteidzoša... ik mirkli pa to pastaigājoties, atklāj tajā ko jaunu un negaidītu.... Tajā var redzēt pilnīgi visu – sākot no visdrausmīgākās nabadzības, kad cilvēks ir vienkārši spiests savu ģimeni izmitināt pussagruvušā ēkā un iet ielās, lai tirgotos un darīt to tā, kā nu pats māk... līdz pat nenormālai greznībai sultāna pilī (Dolmabaçe), kur liekas pat atslēgas caurumiņi bij’ gatavoti no porcelāna, nemaz jau nerunājot par tīro zeltu, kas kalpoja kā griestu rotājums vai angļu kristāls, no kura tika izgatavota pasaulē smagākā lustra – 4, 5 tonnas (280 spuldzītes!) un trepju margas... Tikai ceļojuma laikā uzzināju, ka pilsētu slavenais Bosfora šaurums sadala ne tikai 2-ās daļās, bet arī 2-os kontinentos – Eiropā un Āzijā... Un lai cik dīvaini tas arī būtu, tieši Āzijas daļā ieraudzījām pirmo Stambulas McDonald ... ;) Ak jā, ko nu tur stāstīt par amerikāņu ātrajām uzkodām, ja ir tā iespēja izgaršot kaut ko tik fantastisku, kā turku saldumus... Vien visiem austrumu saldumu mīļotājiem iesaku gardumus iegādāties no tirgotājiem, kuri tos piedāvā sveramā veidā, citādāk, pārnākot mājās un atverot cieši aizvākoto kartona kārbiņu, var rasties nepatīkams pārsteigums... Tirgus – lielākais slēgtais tirgus pasaulē, nu, vismaz Eiropā noteikti... Tajā var ne tikai visu dienu pastaigāties un atrast arvien jaunas un jaunas neredzētas lietas, bet arī apmaldīties... un kas nav mazsvarīgi – parādīt tiem turku ļaudīm, ko esi iemācījies, dzīvodams Stambulā... respektīvi – kaulēties tik ilgi, kamēr tirgotājs pagurušā balsī piekrīt jebkurai Tevis nosauktajai cenai, bet Tu ar smaidu uz lūpām vari iziet ārā no mazās turka „būdiņas” ar kāroto preci rokās.... Tādēļ ieteicams tirgus apmeklēšanu atstāt vismaz uz otro dienu un netraukties turp taisnā ceļā no lidostas, ja vien, protams, Tavs mērķis nav par kāroto mantu samaksāt vismaz 3 reizes vairāk, nekā tā ir vērta... ;) Šoreiz tas īsumā arī viss.... p.s. daudzie vietējo vīriešu uzmanības apliecinājumi un atklātie aicinājumi uz kādu tikšanos, pāris dienu laikā jau likās pašsaprotami... kaut gan... uz sevis vērstos komplimentus dzirdēt nekad nav apnicīgi.... :D p.p.s. atmiņas ir tādas, kādas tās ir... un nav domātas vērtēšanai...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais