Kontrastainā Argentīna

  • 4 min lasīšanai
Mans ceļojums uz Argentīnu februārī nesākās tradicionāli- ar laicīgi izvēlētu valsti un maršrutu. Tā pamatā bija ielūgums viesoties Argentīnas rančo. Un tā- 15 stundu lidojums no Frankfurtes līdz Buenosairesai , stunda ar privātu lidmašīnu, 25 min.ar auto un es atrodos īstā Argentīnas rančo 500 km attālumā no BA. Februāris Argentīnā ir vasaras pēdējais mēnesis, + 32, dienā stiprs, bet silts vējš (tāds neesot bijis no ziemassvētkiem), naktīs- pilnīgs bezvējš, dzirdamas tikai putnu balsis. Rančo „La COLONDRINA” pēc Argentīnas mērogiem ir neliels- 900 ha, kaimiņam esot normāla izmēra- 2000 ha. Paši rančo īpašnieki te pavada 6 mēnešus gadā, tā izvairoties no nemīlīgajām Eiropas ziemām. Rančo nodarbojas ar zirgkopību un to apmācību polo spēlei. Te strādā arī viens no labākajiem britu polo treneriem. Kā izrādās namatēva mērķis ir 4 dienās iemācīt mums stingri noturēties seglos un apgūt polo spēles pamatus. Atklāti sakot, tas nešķiet reāli- jāt un vēl darboties ar polo nūju. Bet vēl ir 4 dienas... Vairumam no mums priekšstats par Dienvidamerikas rančo radies no seriāliem.Un tieši tā te arī ir. Apkalpojošais personāls ir laipns un atsaucīgs, daži runā tikai spāniski. Pavāre gatavo fantastiskas maltītes. Gaļu pariljā cep un pie galda apkalpo šarmants argentīnietis pusmūža gados. Saimnieks izrāda savu īpašumu-te ir gan viesu mājas un baseins, gan kapela lūgšanām, gan staļļi, gan polo un golfa laukums. Visur mūs pavada suņi, tie te ir kādi 8. Jādomā, viņi neko labāku par šo dzīvesvietu nevar vēlēties! Kādu nodienām mums tiek sarīkota izjāde ar zirgiem gar Atlantijas okeāna krastu. Okeāns no rančo atrodas 20 km attālumā, ceļš uz to ir sliktāks kā Latvijas laukos. No ceļa mājas nav redzamas, jo parasti rančo atrodas 3-5 km no lielā ceļa .Vispirms okeānu skatam no augšas, no smilšu klintīm- iespaidīgi. Kārtējo reizi apzinies savu niecību, bet šī sajūta ceļojuma laikā pārņems ne vienu vien reizi. Visa pludmale nobērta sīkiem, tumšiem akmentiņiem un gliemežvākiem. Viļņi kā Baltijas jūrā, ūdens silts, bet ļoti, ļoti sāļš, Zirgiem šķiet nedaudz bail no okeāna viļņiem, ūdenī viņi kāpj negribīgi. Un nu galvenais notikums- polo spēle! Ņemot vērā, ka mūsu puišus trenēja profesionāļi gan no Argentīnas, gan Anglijas, rezultāts pirmajai reizei ļoti labs! Varbūt turpināsim Rīgā?! Tā nemanot pagāja laks rančo. Atvadījāmies no namatēva un devāmies uz BA, lai paceļotu pa Argentīnu. Savu ceļojumu sākām ar Patagoniju. El Calafate ielidojām pēcpusdienā, tā kā vakarā varējām izstaigāt pilsētiņu, nobaudīt Argentīnas vīnus un steikus. Visos kārtīgos Argentīnas krogos ir parilja- kaut kas līdzīgs grilam, kur uz oglēm cep dažādu gaļu un desas. Steiki ir lieli, sulīgi un garšīgi. Bija sestdienas vakars, pilsētā notika skaistuma karalienes kronēšana, visi pilsētas iedzīvotāji bija ielās. Interesants šķita pilsētas autoparks- 60- 70 gadu izlaiduma auto. Nākamajā rītā ar devāmies skatīt slaveno Glaciar Moreno ledāju. Jau pa gabalu to ieraugot aizrāvās elpa- skaistums neparakstāms! Glaciar Moreno ledājs ir iespaidīgs un majestātisks-30 km garš šļūdonis no augšas, 4 km platumā un 60 m augstumā. Ik pa brīdim ar troksni no tā atšķeļas kāds ledus gabals un uzsāk savu ceļojumu ūdenī. Tūristiem izveidotas ērtas takas, no kurām ledājs ir redzams visā savā varenumā. Nākamajā dienā devāmies izbraucienā ar kuģi pa Argentīnas ezeru, kurā ieplūst vairāki ledāji. Kuģis izbrauc starp ledājiem, pieved tiem tuvāk, ļaujot apbrīnot un izbaudīt to fantastiski zilo, dzidro krāsu. Skaistākais- Upsalas ledājs. Skats, kad redzams kā no kalnu virsotnēm nāk lejā šļūdonis, kurš lejā ieslīd ezerā ir bezgala iespaidīgs. Pa ceļam kuģis izlaiž mūs krastā un izejot caur īpatnēju mežu, nonākam pie L. Onelli ezera, kuram ir savs- Onelli ledājs. Ja jau esam Ptagonijā, nolēmām, ka jāredz arī Fitz Roy iespaidīgais kalns. Aptuveni 300 km garo ceļu no El Calafate līdz El Chalten ar satiksmes autobusu braucām 4 stundas. Tad nu izbaudījām Argentīnas ceļu kvalitāti, jo ceļus ārpus lielajām pilsētām tur ir uzsākuši asfaltēt tikai gadus 8 atpakaļ un līdz šim ceļa posmam vēl pilnībā nebija tikuši. Toties iespaidīgi bija skati, kad redzējām lamu bariņus pārskrienam ceļu vai stāvam kalna virsotnē, kalnu plato un vispār plašumi ir neaptverami. Ceļa zīme norāda ,ka līdz mūsu galamērķim El Chalten 1km ,bet pilsētiņas nemana,tikai kalni un tad tie paveras ,un tā- esam nonākuši El Chalten! Fantastiks ciems ar savu šarmu, šķiet te uzturas tikai kalnos gājēji. Patstāvīgi tajā dzīvo mazāk kā 800 iedzīvotāju. Caur mākoņiem redzamas Fitz Roy virsotnes. Un mūsu mērķis ir nonākt tām kaut vai nedaudz tuvāk. Apmetāmies ļoti omulīgā viesnīcā, izdzērām pa glāzei vīna un devāmies kalnos. Izjūtas nav aprakstāmas!!! Galva reibst no dabas skaistuma un varenuma! Tā ejot 3 stundas, pa ceļam apstājoties pie kalnu ezera, esam nonākuši pie fantastiska ūdenskrituma.Un arī mākoņi ir atseguši Fitz Roy virsotnes un pār tām spīd saule. Vienkārši lieliski! Vakars paiet viesnīcā omulīgi vakarējot pie vīna glāzes ar pensionāriem no Austrālijas, kuri te ir ieradušies, lai uz 5 dienām ietu pārgājiena kalnos ar nakšņošanu teltīs. Apbrīnojami! No rīta atkal brauciens pa grunts ceļiem, lidojums un esam Buenosairosā. Pārnakšnojam un dodamies uz lidostu, lai izlidotu uz otru Argentīnas pusi- Iguazu. Te nu pirmo reizi sastopamies ar izslavēto Argentīna aviolīniju reisu kavēšanos, lidostā pavadām 8 stundas, praktiski vienu dienu esam zaudējuši. Tā nu šajā vakarā paspējam tikai iekārtoties viesnīcā. Toties rīts ir saulains, silts un arī garastāvoklis lielisks! Slavenais Iguazu ūdenskritums atrodas Iguazu upē 26 km no ietekas Paranā uz Argentīnas un Brazīlijas robežas. Vidējais ūdenskrituma augstums ir 60 m, tas sastāv no 275 atsevišķiem dažādiem ūdenskritumiem, kuri krīt lejup Paranas plato vairāk kā 4 km platumā. Apskati sākam ar Argentīnas pusi. Lai varētu apskatīt kaskādes, džungļos izveidoti gājēju tilti un takas vairāku kilometru garumā. Ar speciālu vilcienu tūristus nogādā uz plato, kur Iguazu upi var redzēt no augšas. Visiespaidīgākā ūdenskrituma kaskāde nosaukta par VELNA RĪKLI un gandrīz vienmēr virs tās redzama varavīksne. Iguazu ūdenskritums kārtējo reizi atspoguļo dabas varenību un spēku. Mums atkal ir paveicies ar laiku, ir silts un saulains, tādēļ ūdens šļakatas ir patīkamas, apģērbs ātri izžūst. Izlemjam, ka izbrauksim arī ar laivu. Vadītāju meistarība krācēs ir apbrīnojama, viņi paved arī zem pāris ūdenskritumiem. Atkal esam slapji, bet iespaidu un emociju pārbagāti. Nākamajā dienā braucam uz Brazīliju, lai skatītu Iguazu no tās puses. Brazīlijas puse šķiet sakoptāka, ūdenskritums tikpat iespaidīgs! Argentīnieši ļoti lepojas ar saviem dabas parkiem, tos ļoti sargā. Iebraucot jebkurā no tiem, tūristi tiek noinstruēti kā uzvesties- iet pa taciņām, neko neplūkt, nelauzt, neko zemē nemest utt. Acīmredzot tas darbojas, jo neviens neko tādu pat neuzdrošinās, viss ir ļoti tīrs. Un tā atkal atgriežamies BA, lai pēdējās ceļojuma dienas veltītu pilsētai. Pēc milzīgajiem iespaidiem dabas parkos, BA neliekas nekas īpašs. Tipiska Dienvidamerikas pilsēta ar loti haotisku apbūvi. Pamīšus sabūvētas visu iedomājamo stilu daudzstāvu ēkas. Blakus it kā jūgendstilā būvētām ēkām uzceltas modernas stikla konstrukcijas. BA lepojas ar platāko ielu 9.avēniju pasaulē, kura sastāv no 18 joslām. Platas upes krastā atjaunoti spīkeri, kuros tagad iekārtotas mākslas galerijas un krogi. Protams, visur dejo tango, tā ir neatņemama Argentīnas sastāvdaļa. Ļoti savdabīgs, krāsains ir mākslinieku rajons La Bocca,kas patiesībā ir daļa no ostas strādnieku rajona, iespaidīgas kapu vietas pilsētas centrā (iespaids- pilsēta pilsētā), kur apglabāta arī Eva Perona. Bet diez vai ir vērts doties uz Argentīnu, lai redzētu BA. Noteikti ir jābrauc uz Argentīnu, lai izbaudītu tās vienreizējo dabu!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais