Greifsvaldes staasti ziemas nomaaktiem ljaudiim

  • 3 min lasīšanai
Seezhu biblioteekaa un baigi miegojos. Nav jau briinums, it kaa liist lietus, it kaa neliist, apmaacies. Pavasaris. Lazdas (oreshnjiki, oreshnjas un oreshnjicas) zied. Krokuuzes arii. Blakus 1 sievietis aizmidzis un smuki shnjaac. Jau kaadu stundu laikam, nee, vairaak. Taa ir jau 3. buutne, kas aizmigusi shajaa vietaa. Pareejaas bija pag. nedeeljaa. Laikam lipiigi. Staasta, ka varot dabuut arii kambariiti ar atsleegu, ko gan veel neesmu meegjinaajusi, jo maajas no shejiens ir 7 min. braucienaa un labaak tak gultaa guleet, ne stikla kambariitii. Bet studenti tur reaali iesleedzoties un guljot. Nezinu. Baumas. Nebuutu taads slinkums un moraljnjiki par maaciibaam, vareetu pabraukaaties ar riteni, bet tagad seezhu un domaaju, ka vajag lasiit lit. teoriju, bet naak miegs. Atradu smuku gabalu par sievieshu sucidu Kjiinaa. Tikai kaut kaa nelasaas. Panjeemu no plaukta romaanu latviski, domaaju, varbuut tad taa miegs nenaaks, bet vispaar iet taapat. Un graamata man nepatiik. Kaut kaadas reizes 5 esmu saakusi lasiit, bet nav sanaacis. Nesanaak arii shodien. Vispaar taa ir Ikstena. It kaa jau muljkjiigi braukt uz Vaaciju maaciities un beigaas bumbuleet laiku, bet, no otras puses, nu kur veel tik jauki bumbuleet laiku, ja ne Vaacijaa, kur neesmu sazvanaama (pietika praata nesleegt starptautisko sleegumu!). Eest arii saak gribeeties. Te visaadu prikolu gana. Tie Lieldienu eermi ir pilniigi vaajpraatiigi, domaaju, ka pietiks ar paaris bildeem, ko taisos nospiest ar veco braali Nikonu, lai buutu gana, nemaz nevajag pirkt. Peedeejais miiliigaakais jaukums bija koka gabals, kas izkraasots rozaa kraasaa, apdarinaats ar saruuseejushiem spaarniem un nosaukts par schutzengeli (sargenjgjeli). Nu, ja jau taa lieta ar sargaashanu ir tik vienkaarsha, kam vispaar tas enjgjelis vajadziigs! Uz ielas pirmiit piesitaas baigi perverss zakjis ar kupli uzpolstereetu pakalju un taadu ljipu, ka bail. Olinjas daliija. Shokolaades. Tipa bankas reklaama. Visaas malaas vaacieshiem jau sadarinaati jau olu koki. Tas ir labs skats, esmu ekstaazee. Kaa rakstiija shii riita aviizee 1. lapaa: Osterni jau ir pie durviim. Un vaacieshi cako! Mani juusmina vinju gliitie pagalminji, logi ar cakaam un gjipsha figuuraam, plastmasas putninji, novelcenes un sazin kas. Vainjagi un akmenji. Un pa vidu koki, kuros sakarinaatas raibas un koshas plastmasas olas. Krokusi arii smuki zied, bet pa naktiim veel piesalst. Reizeem. Te mazaak par 8 graadi plusos vairs nesola, kopsh vakardienas saaka palikt par dvaciigu ar garo un triisreiz ap kaklu liekamo shalli. Lieku ap kaklu vairs tikai 1 reizi un galus aizmetinu kabataas. Kaut kaadu lietu (shaueru jeb dushu) it kaa sola, bet sniegu noteikti ne. Skatiijos, ka narciizes podos pie maaju logiem (laikam iznestas no telpaam) jau baazh pumpurus aaraa no lapaam un pumpuri pavisam piebriedushi. Krokuuziishi zied visaas krasaas, onkas tirgo tulpes kleepjiem un kraasu kraasaas, bet tirdzinjaa pie menzas var dabuut arii peernos aabolus par eiro kilogramaa, kas pat smarzho peec aaboliem un ir audzeeti tepat shajaa Vaacijas galaa. Veklaa gan var dabuut tikai Argentiinas etc aabolus (apm. muusu Polijas aabolu paskataa un garshaa), bet tie neozh ne peec kaa. Bijaam gaajienaa gar shtrandu. Ja Juus zinaatu, kaada vinjiem taa juurmala... Jeezinj. Nav briinums, ka savulaik triecaas Krusta karos pie letiem un estiem. Purvaina melnzeme, kas skalojas taadaa kaa ezera krastaa, apkaart niedres, tai uudenii bruuk iekshaa zaale un zeme. Un tas nosaucas Baltijas juura! Un nekaadu kaapu! Vai arii pilseetas oficiaalajaa pludmalee, kur taads peleeku smilshu placis iezhogots un vasaraa jaamaksaa nauda. Staavi pashaa labaakajaa peldu vietaa, bet var redzeet, kaa preteejaa krastaa shuupojas koki un ganaas stirnas. Un arii taa ir Baltijas juura! Stirnas vinjiem te vairumaa. Kaa mushas. Nevar ne godiigi pavazaaties, lai kaadu barinju neiztrauceetu. Protams, vajag jau ar liist kaut kaadaa dabas liegumaa, kur shiis shiveree pa niedreem, grauzdamas zaaliiti. Un veel mees bijaam uz Riigenu (Rügen Insel), kas esot Vaacijas lielaakaa sala, kaut kaadi 1100 km kvadraataa. Apdziivota veel akmens laikmetaa. Senie slaavi vai balti mitushi - kaa gribi, taa domaa! Viss jau nieks, tur bija pat taada kaa juura, krastaa viljnji meta beigtas zivis, meetaajaas spraagusi kaija un vareeja dabuut vairumaa juurjas izskalotas gliemenes. Bet vislabaakaa tur bija kaadus paaris km gara (un tas gandriiz nav paarspiileejums!) maaja, kas celta 1930. gados kaa sapnju kuurorts nacistiskaas varas vajadziibaam. Saukusies par Peldu paradiizi. Ja taada ir paradiize, tad mani laikam nevelk dziivot godiigi un peec naaves dabuut kaut ko taadu! Milziigi vienaadi korpusi, kas ritmiski kaartojas garaa desaa, cik vien acs redz. Kaut kaadi laikam 6 vai 7 staavi, pretiigi bruuna kraasa. Visas istabas vienaadas. Visiem vienaads skats uz juuru. Lai gan tas vareetu buut pareizais funktieris - paradiize reaali vareetu taada buut - smuka istabinja, katram mazs kambariitis, labi baro un romantisks skats pa logu. Ech, pietruukst Maarupes gurkjiishu..... par tiem es taa rezigneeti skumstu un beedaajos.... Te var dabuut tikai pa 79 centiem gabalaa - taadus resnus un tievus, bet taa, ka viens gurkjis reizee ir resns un tievs, respektiivi, taadus ne iisti lokainus, ne nelokainus, bet taadus interesantus. Pat nezinu, kaa lai apraksta. Visaadaa zinjaa ideja par ES gurkjiem kaa gurkju paraugu un etalonu ir pilniigi garaam! Un tas laikam pat priecee. Immer Sp. ar gulbja spalvu broshu pie kruuc.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais