Pasaku zeme ne Islande...

  • 6 min lasīšanai
Šeit dzīvoju tikai mēnesi.Un dzīvošu arī turpmākos sešus mēnešus...Palasīju rakstus par Islandē sabijušajiem cilvēciņiem. Un varu tikai un vienīgi piekrist viņu rakstītajam. Protams, es neesmu rakstniece un neizteikšos tik tēlaini, taču iespaidi šeit ir sirdi aizraujoši. Šeit iekļaušu arī dažus citātus no savas dienasgrāmatas un pirmajiem iespaidiem līdz šodienai! Tātad pirmais iespaids un notikumi lidostā. Par cik es pirmo reizi mūžā lidoju ar lidmašīnu, maigi sakot es biju pārbijusies: „Runājot par pirmajām izjūtām - pirms izlidošanas ēst nemaz negribējās, itin nemaz ne acu neaizvēru pirms izlidošanas .. biju pārbijusies kā diegs ... Rīgas lidostā secināju , ka somā par daudz svars ... Un nācās daudz ko izņemt ārā no somas ... Tā jau biju stresā un vēl oma tur komentēja ... Aiz uztraukuma nezināju kur likties ... Izejot caur muitu pajautāju lidostas darbiniecei, kur man jāiet. Viņa man atbild: ''Taisni un tad pa kreisi!'' Es apjukusi eju taisni nogriežos pa kreisi un saprotu, ka nebūs labi ... Ka eju galīgi nepareizi ... Un protams .. Jau drīz vien pa skaļruņiem sauc mani ... Ka jāpasteidzas ... Es jau bez maz vai līdz asarām, jo nezinu, kur skriet ... ;( beigās atrodu ... Ieskrienu lidmašīnā, man jautā vai man nebija otra puse biļetei, kur tiek rakstīts, kura sēdvieta ir domāta man ... Es aiz uztraukuma saku, ka nebija ... Viens no stjuartiem saka OK es tūlīt atradīšu .. Paņem čupu ar lapām, gariem sarakstiem, vēl pašam nabadziņam laikam aiz uztraukuma visa tā lapu kaudze izkrīt no rokām ... Laimīgi atrodam manu sēdvietu... Aizeju apsēžos un savu rokas bagāžu nometu uz ejas un ievelku gaisu dziļi un pie sevis nosaku :''Paldies Dievam, ka esmu lidmašīnā!'' Savukārt cits stjuarts man piedāvā palīdzēt novietot rokas bagāžu tai paredzētajā vietā ... Sēdēju lidmašīnā tāda uzvilkusies ... Piezemējoties Kopenhāgenā sāku domāt kā būs tālāk, kur būs jāiet, kam lūgt palīdzību ... Ieeju Kopenhāgenas lidostā un nezinu ne rītu, ne vakaru ... Lidosta tiešā vārda nozīmē LIELA .. Staigāju grozos ... Eju turpu šurpu .. Līdz atrodu vienu no lidostas darbiniecēm un pajautāju kurp man jādodas ... Pusi sapratu pusi atkal nē ... Tā es klejoju uz priekšu ... Es biju piestaigājusi vismaz pie kādiem pieciem lodziņiem līdz nonācu līdz savam galamērķim ... Labi, ka man bagāžā līdzi nāca ne tikai rokas bagāža, bet arī angļu valodas zināšanas ... Savādāk es tur būtu kūlusies kā plika pa nātrēm ... Es piereģistrējos braucienam uz Islandi, nodevu bagāžu un paskatījos, kur man būs jāiet cauri muitai ... Tā es atradu soliņu, kur apsēsties ar savu smago rokas bagāžu pretim pulkstenim un skaitīju minūtes līdz izlidošanai ... Tās piecas stundas bija tāds kā murdziņš ... Mantas pārkrāmēju turpu šurpu, jo cilvēki mainījās - viens apsēdās no vienas puses, tad otrs no otras puses ... Nāca vēl miedziņš, kā nekā visa nakts nebija gulēta ... Piesēdās man viens melnais čurka blakus un sāka ar mani runāties, vismaz kaut kā miegu aizgaiņāja, mēģināju arī lasīt žurnālu, tas vēl vairāk miegu uzdzina ... Padzerties ar līdzi nekā nebiju paņēmusi, no uztraukumiem zobi sāpēja neko ieēst arī nevarēju ... Stundu pirms izlidošanas izgāju cauri muitai... Iegāju tax free zonā lēnām jau sāku čekot, kur man jāiet pa kādu celiņu.. Pat kartē paskatījos... Jo lidosta liela... Kādas 10 minūtes vajadzēja iet līdz nonācu pie iekāpšanas... Šoreiz bija lielāka lidmašīna... No sākuma apsēdos uz biļetes norādītajā vietā, taču logam priekšā bija dzinējs... Pienāca klāt stjuarte un jautāja vai es nevēlos mainīt sēdvietu... Bet protams, ka vēlējos :) apsēdināja mani pie loga, kur visu lieliski varēja redzēt lejā :) paceļoties lidmašīnai bija fantastiska sajūta, ja neņem vērā to, ka aizkrīt ausis paceļoties un nolaižoties :) no augšas izskatās viss tik nereāli ... Un kad lidmašīna bija virs mākoņiem likās, ka esmu nonākusi citā realitātē ... Kad jau sākās vienmuļš skats pa logu t.i. Balti mākoņi es atslēdzos - beidzot pagulēju ... Lidojums līdz Reikjavīkai bija 3 stundu garumā ... Nosēžoties lidmašīna pagriezās lai nosēstos lidostā ... Skatos pa logu un domāju ak Jēziņ .... Uz kurieni gan es lidoju ... Reikjavīka no augšas izskatās sīciņa un apkārt tikai klajš lauks bez kokiem un daudz pauguriem ... Izkāpju no lidmašīnas un jūtu ka pamats zem kājām šūpojās ... Ne ēdusi, ne dzērusi, ne īsti gulējusi ... Islandes lidosta salīdzinoši sīciņa ar Dānijas... ” Es knapi biju attapusies no lidojuma, ka mani iesēdināja mašīnā un braucām uz vasaras namiņu kalnos. Bija piektdienas vakars. Es muti pavērusi lūkojos apkārt. Kalni, koku nav, visapkārt ganās zirgi, bet zirgi šeit izskatās stipri savādāk kā Latvijā. Smieklīgi, bet viņiem ir īsas kājas un tie izskatās daudz masīvāki, viņi ir daudz muskuļaināki. Zirgi ir šīs valsts būtība. Labāk islandiešu klātbūtnē nerunāt sliktu par viņu zirgiem.  Dīvaini ir tas, ka zirgi mēdz būt arī vairākās krāsās- piem. Pakaļgals balts, bet priekša brūna. Nu visādi sajaukumi.Pa kalniem un ganībām staigā aitas ar ļoti biezu vilnu.Izskatās, ka tur veļās apaļš bumbulītis.Tās ir arī melnā krāsā, ne tikai baltā. No kalniem dažviet paceļās balti dūmi.Tie no karstajiem ūdeņiem. Un tādi ir visapkārt. Vienīgais ūdens (kā lai saka) smako pēc sēra, lai saprastu skaidrāk tas smako pēc tikko novārītas olas un ir glumš tā it kā būtu saziepētas rokas, kuras nevar nomazgāt! Bet protams mājās mums ūdens tā nesmako. Viņi laikam to attīra  Mja... Tas pa ceļam redzētais braucot uz vasaras mājiņu! „Ilgi maldoties un kartē meklējot ceļu pa tumsu beidzot atradām ilgi meklēto vasaras namiņu :) pasakas namiņš ne vasaras būdiņa ... Tajā pašā vakarā vēl redzēju ziemeļblāzmu ... Tas bija vārdiem neaprakstāmi... Tik daudz emociju... Tik daudz piedzīvots vienā dienā, ka nespēj attapties vai tiešām tā esi tu pati un vai tiešām tu šeit atrodies... Gribējās sev iekniebt...” Man palaimējās ziemeļblāzmu redzēt krāsainu, jo to nevar redzēt katru dienu. Tā parādās, ka laukā ir skaidras debesis un pie sala. Tā pa debesīm virpuļo un `skraida` šurpu turpu. Tas bija tik romantiski. Es jau smējos, man par godu ziemeļblāzma un vēlpietam krāsaina.  Nākamajā dienā aizraucām līdz geizeriem : „Apkārt bija sasalis, bet zemē pa vidu bija caurums, kurā burbuļoja karsts ūdens, pirms ūdens strūkla izšļācās tas sāka kustēties un iesūcās uz iekšu un ik pēc piecām minūtēm izšļācās augsta strūkla apmēram kādu desmit metru augstumā ... Un dūmi vien pa gaisu... Skats jau burvestīgs ... Daži tūristi bija līdzi paņēmuši olas un tās izvārīja verdošajā ūdenī!Smieklīgi!” „Pa ceļam no vasaras namiņa uz Fludiru apstājāmies ceļa malā, lai apskatītos zirdziņus, kas ganās cauru gadu ārā laukā , aukstumā iekš aploka .. baroju vienu ar maizīti un sāka nesties šurp vesels bars :)) tā tik bija jautrība :) vēl apskatījām kanjonu, tajā ūdens izskatījās tik dzidri zils un tīrs!Tikai žēl, ka šeit nevar pievienot šī kanjona bildi!” Mašīnas islandiešiem ir dzīves lielākā sastāvdaļa. Uz ielām ļoti reti redz pastaigājamies cilvēkus.Vispopulārākā un iecienītākā mašīna ir džipi. Man pat bija tas gods ar tādu vienu lielu `tanku` izbraukt!  Braucām pa ceļiem un neceļiem. Sajūta bija fantastiska. Tādā vāģī adrenalīns ir liels. Bet islandieši uz ceļiem ir salīdzinoši uzmanīgāki nekā Latvieši... Šeit gada laikā bojā iet tikai 17 cilvēki, bet Latvijā vienas dienas laikā. Kaut gan islandieši pa visu šo zemi arī ir salīdzinoši mazāk nekā latvieši Latvijā t.i. 300 tūkstoši. Runājot par islandiešu darba taktiku, viņu moto :” Darbs nav zaķis, nekur jau neaizbēgs!” Un tik tiešām viņiem viss šeit notiek ļoti lēni, visvairāk tas izpaužās miestiņos. Šo viņu darba taktiku un organizētību arī es dabūju izbaudīt uz savu ādu! Bet pamazām sāku pie tā pierast un pielāgoties. Kā nekā vēl pusgads šeit jānodzīvo! Darba dienu vakaros eju uz baseinu. Nu ne jau iekšā telpās, bet gan ārā laukā brīvā dabā zem klajas debess. Kaut gan ārā ir sals un apkārt sniegs ūdens ir silts no 38-43 grādiem. Ir baseins, džakuzi un karstā vanna. Tā ir lieliska iespēja relaksēties. Protams baseins ir tīrs un maksas. Bet biju reiz aizbraukusi uz dabas izveidotu baseinu, kur apkārt ir kalni, vietām zaļa zālīte, bet vietām sniegs... Arī dabas veidotā baseinā ielīdu.Tikai tas ir salīdzinoši duļķains.Tikai atšķirība tā, ka par to nav jāmaksā  Laika apstākļi citas dienas mainās ik pa stundām. Vienu brīdi snieg, nākamo jau sals, tad saulīte, te pēkšņi lietus, atkusnis, brāzmains vējš, vienu dienu ziema, nākamo jau pavasaris. Visburvīgākais skats bija ceļā no galvaspilsētas Reikjavīkas uz miestiņu Fludirā. Bija liels vējš, bija tumši mākoņi. No debesīm nāca lejā lietus un sniega mikslis, bet no okeāna puses spīdēja saulīte, kas kopā ar slapjo sniegu veidoja varavīksni iepretim kalnam un braucot uz priekšu varavīksne nāca it kā līdzi. Pasakains skats! Par cik saule šeit ir ļoti zemu tā ir ļoti spoža, uz to pat nav iespējams paskatīties. Dienas gaisma sāk aust tikai ap pusdesmitiem no rīta puses, dienas gaisma īsti iestājas ap vienpadsmitiem. Un jau ap trijiem pēcpusdienā lēnām sāk satumst un četros jau ir tumš. Ap februāri būšot polārās naktis, bet vasaras mēnešos ir polārās dienas, kad visu laiku ir tikai gaišs pat nakts laikā, tikai žēl, ka es to nepiedzīvošu, jo būšu Latvijā. Vēl neesmu tikusi vēl līdz tādiem dabas brīnumiem kā Gulfoss – tas ir ūdenskritums, esot burvīgs skats. Vēl neesmu sabijusi Zilajā Lagūnā. Tikai bildēs redzējusi. Kā viens šeit dzīvojošais puisietis stāstīja, ka sejas masku tur var dabūt par velti, kamēr mūsu zemes tautieši Latvijā par 200ml tūbiņu maksā 25 ls. Pavasarī un oktobrī ir sezona, kad var braukt aplūkot vaļus. Brauciens ir divu stundu garumā. Un neapšaubu, ka sajūta redzēt tādu lielu jūras zvēru nav no tām niecīgākajām. It kā ir bijusi iespēja aizbraukt līdz okeānam, bet līdz šim neesmu piepildījusi šo vēlmi. Bet gan jau ar laiku, jo man vēl ir tik daudz laika, ka nešaubos, ka arī tur paspēšu sabūt.Un esmu pārliecināta, ka vēl daudz ko no šīs zemes brīnumiem neesmu redzējusi un ka man nav ne mazāko nojausmu par tiem... Bet skaidri zinu, ka uz Latviju īpaši atpakaļ vairs negribas. Ja nu vienīgi vasarā, kad tomēr Latvijā vasara būs siltāka. Jo max temperatūra vasarās šeit ir līdz plus divdesmit... Ieteiktu šeit atbraukt vismaz ceļojumā ikvienam, kas mīl mazliet kaut ko no skarbās dabas, romantikas, svaiga gaisa un neaizmirstamiem iespaidiem........... Ilvija Islandē


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais