Tirkīzzila jūra visapkārt – Krētas sala un Santorini. 1. daļa

  • 3 min lasīšanai
Sen lolotais un gaidītais atvaļinājums 2004. ir klāt un es dodos uz Grieķiju. Plānotais maršruts – Krētas, Santorini, Grieķija. Ar Novaturas Lietuvas ofisa starpniecību, jo Latvijas čārteri ir jau izpārdoti. Pēc 3 stundu lidojuma esmu Eiropas otrā galā un aizmirstu par ikdienu – sākas atvaļinājums! Nolaižamies Krētas galvaspilsētā Heraklionā, pirmais iespaids nav labākais – viss izkaltis un pelēks. Mūsu viesnīca ir kūrortpilsētā Malia. Viesnīca ar savu pludmali, balkons uz jūras pusi, zila jūra un debesis, un botāniskais dārzs visapkārt. Pasaka zemes virsū! Vairākas dienas ir pūtis vējš no jūras un viļņi ir milzīgi. Peldēties nedrīkst, pludmales glābēji ar svilpes palīdzību visus tur drošā attāluma no ūdens – viļņi pārāk viltīgi, gāž no kājām pat gruntīgus vīrus. Saulīte izrādās mānīga – diezgan pamatīgi apsvilstu jau pirmajā dienā. Uz dīvaino dienvidnieku tautu šoreiz nepaļaujamies un visas ekskursijas (kaut daudzas reizes dārgākas) iegādājamies caur Novaturas pārstāvi – latviešu puisi vārdā Andris. Mūsu galvenais mērķis ir tikt līdz izslavētajai Santorini salai, kas atrodas 4,5 stundu braucienā ar prāmi. Kuģis ir liels, taču garlaicība uz tā pamatīga. Pilns ar vācu pensionāriem… iesaku līdzi ņemt grāmatu vai kādu citu izklaidi. Tieši 12:00 esam klāt – priekšā no jūras izlīdusi Santorini sala – vulkāniskas izcelsmes klintis. Pludmaļu nav, pat pie paša krasta ūdens dziļums sasniedz 300 metrus. Un ūdens krāsa tāda dīvaina – tumši zila un izteikti dzidra. Ar autobusu dodamies uz salas D daļu – pilsētiņu Ia. Tā nu tad ir tā izslavētā vieta. Pasaka! Visapkārt baltas mājiņas, zilas debesis un zila jūra. Nav iespējams visu izbaudīt, apskatīt, iemūžināt atmiņā un fotogrāfijās…Iesaku nopirkt arī vienu no salas suvenīriem – pistāciju riekstus. Tos šeit ieved no Irānas un sāla jūras ūdenī. Pilnīgi cita garša. Apskatam arī salas galvaspilsētu Thiru – īsta tūristu meka. Viena pie otras tūristu bodītes, kafejnīciņas. Lai nokļūtu salas lejas daļā uz prāmi, ir 3 varianti – iet ar kājām 580 pakāpienus uz leju, braukt nelaimīga ēzelīša mugurā vai izmantot furnikulieri (EUR 3,50 no cilvēka). Diena ir padevusies vareni karsta – salas augšienē esot, jūtamies kā uz pannas – cepina nežēlīgi. Iesaku neaizmirts par kādu galvassegu un saulesbrillēm (acis žilbst no baltajām mājām un saules). Ar ko vietējie nodarbojas? Ar tūrismu un lauksaimniecību. Lai cik neticami tas būtu, salas augsne ir ļoti auglīga (no vulkānu izvirdumu pelniem), trūkst tikai saldūdens. To vāc ziemā no lietus un ar kuģiem ved no Krētas. Audzē viņi vīnogas un tomātus. Abi garšo īpaši labi! Un no vīnogām viņi taisa savu īpašo vīnu – 15 grādus stiprs un lipīgi salds. Vēl interesants fakts – uz salas ir aptuveni 360 baznīcas. Kādu laiku atpakaļ katrai uz salas dzīvojošajai ģimenei bija sava baznīca – lai aizlūgtu par ģimenes jūras braucējiem. Tūristu apskatei baznīcas ir slēgtas – privātīpašums. Viena no izklaidēm, ko iesaku izmantot Krētās ir kvadraciklu (mocis uz 4 riteņiem) nomu! Tur ar tādiem brauc visi – vietējie un tūristi, mazi un lieli, ar tiesībām un bez tām! Uz vienu dienu tas prieks mums izmaksāja EUR 47 (noma, benzīns, eļļa, nodoklis). Karte rokās un uz priekšu! Maksimālais ātrums gan nav liels, bet kad braucu pa kalniem – mati vien noplīvo! Obligāti iesaku vilkt aizsargķiveres (tās par velti dod līdzi nomā) – drošības apsvērumi un arī sods EUR 80 apmērā! Izbraukājuši tuvākās pilsētiņas, atrodam fantastisku klusu pludmali un turpmāko dienas daļu pavadām pie Egejas jūras smilšainā krasta! Vēl vienu dienu dodamies ekskursijā uz Heraklionu – Krētas galvaspilsētu. Tās galvenais tūrisma objekts ir Knosas pils. Man kā ne-vēsturniecei tas likās garlaicīgi, kaut pils vēsture ir iespaidīga. Tā celta laika posmā no 7000-3000. g.p.m.ē., pilīs bijušas 1400 istabas, 5 stāvi un kanalizācijas sistēma! Tajos ta laikos… Ar šo pili ir saistītas daudzas leģendas – par Labirintu, Minotauru, Ikaru, Mīnosu, Zevu…Ja vien šie nosaukumi ko izsaka, pils kļūst arvien iespaidīgāka… Braucot uz pili noteikti lieciet galvā cepurīti – saules dūriens garantēts, jo pils atrodas ielejā starp kalniem un saulīte tur cepina īpaši sirsnīgi! Pati Herakliona īpašu iespaidu neatstāj, tik vien, ka tur grūti orientēties, mazo ieliņu labirinti ir iespaidīgi. Pamanījos arī apmaldīties – kā filmā “Briljanta roka” – uz kuru pusi ej, visur priekšā šauras ieliņas un mazas mājiņas, kurām nav ne malas ne gala. Šādas tādas cenas "for your information": Ieeja Knosas pilī – EUR 10 pieaugušie, EUR 6 ISIC kartes īpašniekiem Krētas vīna pudele ~EUR 5,- Vīnogas (mazas, zaļas, bez kauliņiem un ļoti saldas) – EUR 0,70 kg Rieksti medū – EUR 1,80 (100 gr) Olīveļļas ziepes – EUR 1,50 Garšvielu komplekts (suvenīrs) – EUR 2,50 – EUR 5,- Atvaļinājuma turpinājums seko uz pašas Grieķijas sauszemes. No Krētām uz turieni dodamies ar prāmi, brauciena ilgums tieši 24 stundas, tādēļ silti iesaku ņemt atsevišķu kajīti. 2-vietīga kajīte ar visām ērtībām maksā EUR 70 no cilvēka (bez ēdienreizēm). Kuģis ir liels – ar bāriem, disko, veikaliem…taču nekā no tā izbaudīt nespējam, jo jūra tā dīvaini šūpojas un viss ko var darīt ir mierīgi gulēt un nekustēties nemaz… atliek vien nopriecāties, ka nepaspējām paēst… Nākošās dienas deviņos vakarā jau pietauvojamies Thesaloniku ostā – esam Grieķijā!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais