Milano Centrale, 2 daļa.

  • 3 min lasīšanai
Izlasot dažus komentārus par iepriekšējo manu apcerējumu, nolēmu nedaudz paturpināt tēmu par Milānu un tās lepnumu-centrālo saciju-Milano Centrale. Izmantojot airbaltic, easyjet vai ryanair lētos pakalpojumus, no Rīgas uz Milānu un atpakaļ šodien jau var aizlidot par nepilniem 100 latiņiem(ja paveicas protams), bet tālāk no lidostas(Malpensas vai Bergamo) ceļš gribot negribot vedīs uz "slaveno" Milano Centrale, par, kuru arī dalīšos savos iespaidos, jo nācās pavadīt tur vairākas stundas, kā turpceļā, tā arī atpakaļbraucot. Pēc veiksmīgas airbaltic nosēšanās Milānā skaists autobuss par nieka 5.50 Eiro atvizināja mūs vairākus slēpotgribētājus no 50 km attālās Malpensas lidostas uz Milano C'le 18.februārī ap plkst.16.00. Nu, ko tad tālāk? Biļetes uz vilcienu plkst.18.25 līdz Šveicei mums ir iepriekš jau rezervētas un apmaksātas, noliksim tikai bagāžu glabātuvē un iesim nobaudīsim garšīgo itāļu picu, pie reizes apskatot tuvāko stacijas apkārtni. Tik vienkārši, vai ne...!? Jau ņemot arā mantas no autobusa kaut kādi tipiņi(nu noteikti ne stacijas personāls) par varītēm mēģināja tēlot stacijas nesējus(gruzčikus) un neveiksmīgi salikt mantas uz tādiem kā pavisam maziņiem ratiņiem, kur knapi 1-2 somas noturētos. Mēs varonīgi atteicāmies. Uzreiz iekrita acīs daudzi tādi, kā, lai saka-nevīžīgi, nekārtīgi apģērbti cilvēki, bomži, liels skaits melno un citādi aizdomīgi cilvēki, ne īpaši priecīgām sejām un labvēlīgiem skatieniem, kas vienkārši mīņājās, kaut ko gaidīja, vēroja un velns zin, ko tur vispār darīja. Pēc IEBRAUCĒJIEM vai pasažieriem, kas gaida vilcienu viņi neizskatījās, jo itin labi iejutās visā tajā bardakā. Pēc klusās Rīgas lidostas, lidmašīnas un autobusa uzreiz nokļuvām tādā kā virpulī, pilnīgi citā pasaulē un realitātē. Tā bija Milano Centrale-Milānas galvenā dzelzceļa stacija visā savā krāšņumā! Stacijas ēka ļoti iespaidīga, sena un vēsturiska celtne ar milzīgu nosegtu kupolu virs vilcieniem aizņem nu domāju vismaz kādus četrus pilsētas kvartālus un atstāj tiešām graujošu efektu ! Pēc 10-15 min. stumdīšanās ar visām mūsu slēpotāju somām veiksmīgi tikām stacijā iekšā un vienā stūrī pie kasēm(ne bez pūlēm, jo citur dzina prom!!!) atradām vietiņu, kur vismaz nolikt vienkopus mantas uz grīdas un var nostāties tā, lai vismaz citi neskrien virsū. Atstājot pārējos pie mantām(nelielā caurvējā) ar draugu gāju meklēt bagāžas glabātuvi un samainīt internetā pirktās vilciena biļetes pret papīra.Tas aizņēma 30 min!!! Stacija milzīga, vairākos stāvos, n-tajām izejām, cilvēku kā skudrupūznī, lai atrastu elementāru bagāžas glabātuvi bija vajadzīgs laiks un pamatīga noskriešanās.Un tā uzzinot glabātavas atrašanās vietu dodamies atpakaļ pie mantām un tad ar visiem un somām cauri visai stacijai nesot to visu ar maigajām rociņām...:) Gribam beidzot tikt vaļā no mantām, lai vismaz aizietu uz wc, iedzertu kaut tēju, izietu svaigā gaisā vai kaut vai kaut kur apsēsties.Tur, kur var apsēsties uz cieta sola ir uzgaidāmā zāle un par to ir jāmaksā! 1 vai 2 eiro no cilvēka, un tas ir stacijā?! Starp citu visā stacijā oficiāli pīpēt ir aizliegts, bet gaisā jūtams tāds cigarešu smārds, ka man kā kaislīgam pīpētājam pēc stundas tā elpošanas pat pīpēt vairs negribējās.Vietējie un zinātāji nebaidoties no sodiem brīvi "smoļī" visu laiku un, kur vien pagadās, izsmēķus nekautrējoties metot turpat uz grīdas... Bagāžas glabātuvē, kur par vienas somas uzglabāšanu uz 1 stundu prasa precīzi 3.80 eiro, divas somas mums vispār nepieņem ne par kādu naudu, jo tās sver dažus kg vairāk kā atļautie 20kg !??? Bagāžu nodot vairs nebija jēgas. BET, mēs beidzot dabūjām ratus! Svētki! Bingo! Nu saliekot visu mūsu bagātību uz diviem milzīgiem ratiem varam atpūtināt rokas un lēni aizvizināt visu mantību spraucoties caur nebeidzamo cilvēku pūli lidz vienai no nedaudzajām(milzīgā stacijā) kafejnīcām, kur kājās stāvot un rokās turot sausu maizi ar sieru pa vidu par 6 eiro/gab varējām remdināt sen radušos izsalkuma sajūtu.Tējas, kafijas vai kā tamlīdzīga tajā bufetē nemaz nebija!? Pēc tādas "ekstras" bija jāiet citur, arī uz bufeti. Nelielā pārpildītā telpā, nemitīgi grūstoties tikām pie trijām tējām, kuras kā armijā savstarpēji mainoties un brālīgi dalot kāri izdzērām...Vēl paspējām pirms vilciena aiziešanas katrs iziet uz minūtēm 5-10 ārā pie stacijas uzelpot svaigo gaisu un apskatīt jauko apkārtni. Pēc nedēļas atpakaļceļā plkst.13.00 dienā, iebraucot šajā pašā burvīgajā stacijā, jau droši dodamies uz oficiālo stacijas takšu pieturu un bezcerīgi nogaidot vismaz pusstundu nesaprotamā rindā retos takšus gaidot, redzot tos pašus nemitīgi apkārt slapstošos aizdomīgos(maigi sakot) cilvēkus, daudzās privātās mašīnas, kas brīvi stāv takšu pieturā zem zīmes apstāties aizliegts un pat zīmes iebraukt aizliegts, es ne mirkli nešaubos, ka šī ir tā pati Milāna-kontrastu, kultūras un modes pilsēta....:)))


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais