AR VELOSIPĒDU GAR GAUJU

  • 4 min lasīšanai
25.o9. Nostrādā vakardienas maršruta radītais slinkums un izbraucu tikai ar otro vilcienu 7.52. Būtībā jau nav par ko satraukties, vairāk par 22km tāpat pamatvariantā nav. Garākais tukšais posms no Inčukalna līdz pagr uz Katlapu iezi, kādi 7km. Lai nebūtu plika šoseja, pavazājos pa Rāmkalniem. Rīta saulē skaists skats uz Gaujas ieleju. Dzeltējošas liepas iezīmē Valmieras šoseju Murjāņos. Mazs iebraukums Gaujas sādžā. Sākumā nesaprotu, kur palicis galvenais veikals-visi logi ar plāksnēm aiznagloti. Vietējie apskaidro, ka turpat vien ir, tikai mūsdienīgi audzinātie "bērniņi" tik ilgi dauzījuši logus, kamēr nekas cits neatlicis kā salikt skaidu plātnes. Njā! Urlas arī Āfrikā būs urlas. Ceļš uz Katlapu iezi izvēršas par kārtīgu piedzīvojumu. Ne ceļa dēļ, kurš pēc lietavām ir tik nejauki izskalots, ka bremzēm ir ko darīt, bet daudzo atzaru dēļ, kuros nav nevienas norādes. Labākais, ka pats arī neesmu gadus 3 te bijis. Pirmajā dakšā nogriežos pa labi, nākamajā trejzarī izvēlos vidējo un atduros pret privātu teritoriju, kurai gar malu ved meža ceļš. Būdams svētā pārliecībā, ka esmu aizmaucis daudz pa kreisi, rauju otrā virzienā. Kad priekšā parādās lielais sils un velo trases marķieris rāda nobraucienu, tad saprotu, ka ir auzas. Atpakaļ braucu tikai pa iezīmēto maršrutu un pēc 2.2km esmu vajadzīgajā vietā. Jā, ne vienmēr taisnākie ceļi tie labākie! Iezis ar varenību neizceļas un skats no augšas nevar līdzināties pat Ērgļu ainavām, bet, ja šitais ir vienīgais normāli pieejamais lejpus Siguldas, tad kāpēc laist garām. Tas nekas, ka lieki 4.5km. Toties atpakaļ braucot savācu katru makaviku, kura vēl nav saļekusi. Ak, dievs, kāda te bijusi raža. Sundas laikā būtu spainis ar kaudzi. Čigānietes arī nav trūcis. Tagad visas pāraugušas, jaunas neredz. Arī šitām sezona cauri. Pēc nobrauciena nokļūstu Gaujas palienē, kur skaisto silu aizstāj vītolu un alkšņu mitrājs. Upe tepat blakus, bet nav nekādas iespējas līdz tai tikt. Brikšņi un tīteņu vijums ir neceaurejams. Paveicas vienīgi Krimuldas līkumā, kur Gauja met 90 grādu līkumu. Celiņš gan labs. Daudzviet pat grants uzbērta. Interesanti kā tā te dabūta, ja trases platums reti kur pārsniedz metru. Cik varu saskatīt pagaidām tikai kļavas sārtojas, bet bērzi vēl domā. Īstais zelts vēl priekšā, bet gaidīt nevaru. Kas zina, kāds būs laiks nākamo vai citās pirmdienās, vai nedēļas vidū lietus un vēji visu nenoslaucīs. Diezgan jau tādi "jociņi" piedzīvoti. Aiz šejienes taka pāriet lietus izmērcētā un autiņu izdangātā ceļā. Tagad tikai nepaslīdēt. Pļurināšanās, par laimi, nav ilga un sākas "ilgi gaidītā" stumšanās kalnā. Vismaz 300m īsti sirsnīgā saulē līdz esmu atkal silos un varu atvilkt elpu. Iesāku ar lēnu ripināšanu, jo ceru vēl tikt pie kādas sēnes, bet velti. Pārāk tuvu Sigulda un lielais piķis. Par cik esmu vidējā senlejas daļā, tad uz ilgstošu mieru nav ko cerēt, ko arī pierāda 2.km, kad sākas indīgs nobrauciens. Kādreiz te varēja atļauties labi ripināt...kādreiz. Tagad lielāko daļu izpostījuši lietusstrauti un bremzes kauc ne pa jokam. Ieplakā tieku bez kreņķiem un nākamajā paugurā uzlidoju ar labu ieskrējienu..., lai konstatētu, ka nākošais nobrauciens ir vēl šaubīgāks. Ne stāvuma pēc, bet dēļ līkuma, jo nevaru paredzēt, kas būs tālāk. Labi vien ir, ka netrakoju, jo nobrauciena lejasgalā uz laipas sanāk paass pagrieziens. Kļūdīšanās varētu beigties ar nepatīkamu vannošanos. Tagad jāskatās saulē un jārēķina vai pagūšu sasniegt Velnalas klintis, kamēr saule nav pārgājusi t.s. ass līniju-Gaujas vidu, pēc kuras vairs neizgaismojas iezis. Ātrā gaitā sasniedzu krasu Gaujas līkumu un pāri brikšņiem ieraugu reti skaistu skaistu. Metrus 300 uz augšu redzams trosu tilts un aiz tā saulē mirdzošs Velnalas klinšu fragments. Piekļūšanu varbūtējai bildēšanas vietai nosedz blīvs čūskulājs. Sākumā paripinu tālāk cerībā uz labāku variantu, bet nekā. Nosviežu ķerru pie tuvākā alkšņa un čāpoju atpakaļ. Ievas un alkšņi vēl nav ļaunākais, bet kaut kādi vīteņi, kuri vasarā pamanās nodīrāt kājas līdz asinīm, te biezā kārtā. Šoreiz tieku cauri bez liekiem kritieniem un brūcēm un iegūtie attēli ir kulšanās vērti. Tas nekas, ka beigās paliks tikai viens. Pie Velnalas klintīm priekšā vairāku ģimeņu atpūta zaļumos. Kamēr senči gatavo rijamo, bērniņi plosās apkārt un daži veči ar nopietniem foķikiem pie upes ķer kadrus. Kad pieeju tuvāk, izrādās, ka divkājaiņu kompānijas uzmanības lokā nokļuvusi brīvībā tikusi ūdele. Nezinu kā zvēriņš te ticis, jo tuvākā audzētava ir Gaujā, 12km no šejienes, turklāt nebīstas no cilvēkiem. Diemžēl šoreiz viņam bija darīšana ar mežoņiem. Pēc redzētā spriežot ūdele šajā teritorijā uzturas pastāvīgi un kļuvusi par tādu kā apskates objektu, ieskaitot pacienāšanu. Varbūt arī tāpēc tik droša. Visas cilvēkveidīgo izdarības sākās ar t,s. pareizi audzināto bērniņu izdarībām, kuri ūdelēnam centās uzbērt smiltis vai iesist ar koku. Drusku vēlāk, kad apvidu piepildīja gatavā ēdiena smarža, sākās kas neiedomājams. Tā vietā, lai dzīvnieciņam maliņā noliktu kaut ko rijamu, viņu ar kokiem sāka trenkāt visa banda (cita apzīmējuma man nav). Tas, ka rīt gribas arī kādam citam, viņu smadzeņu paliekas neapjēdza. Izturēju minūtes 3, tad atvēru pāksti un pateicu, ko domāju par viņiem, bērnu taisīšanu un audzināšanu. Vēl kāds kilometrs pa Gaujas senkrasta malu, kur vairāk nākas stumties vai šļūcināt riteni turot nospiestu pakaļas bremzi un tad jau klāt lielais ceļš. Kad kalna galā parādās boba trase, zinu, ka esmu gandrīz galā. Pēc pulksteņa spriežot esmu ieradies nepieklājīgi agri - 15.3o. Uz Cēsu bāni vairs netieku, līdz nākošajam 2 stundas un par spīti ļoti nogurušajiem ceļiem izlemju pagarināt braucienu līdz Gūtmaņalai. Savu izvēli nožēloju jau uz tilta, bet atpakaļ griezties slinkums (ripot pa kalnu uz leju). Tautas kā lielveikala akcijās. Šoseja mudž, kājnieku celiņš tāpat. Mērķi sasniedzu, bet gandarījuma nekāda. Vairāk vinnētu, ja kādā brīvdienā atbrauktu kājienieku variantā. Atgriežos pie slaloma kalna, kur darbojas pacēlājs. Par 75 saņiem tas uzved augšā mani kopā ar riteni. Piedevām varu papriecāties par apkārtni sēžot ērtā krēslā. Bildes galerijā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais