AR ROMANTIKU UN DRAUGIEM UZ STOKHOLMU

  • 7 min lasīšanai
No rīta, spītējot negantam ziemeļvakara vējam, aizvelkos uz ostu uzbildēt ienākošo "Romantiku". Zēģelē zvērīgi. Ja šitais nenorims, tad naktī velnu redzēsim. Apžēlojās un ierodoties uz reģistrāciju tāds vējelis vien palicis. Toties nepatīkams jaunums pie kasēm. Vēl pirms gada bija gauži vienkārši - kurš atnāk, sameklē īsāko rindu, atzīmējas, saņem iekāpšanas karti ar kajītes nr. un pazūd. Tagad kaut kāds kroplis izdomājis, ka bez bardaka nav interesanti un vispirms jāizdrukā talons, tad nervozi lielā pūlī jāgaida savs numurs. Krastā jau nepalikām, bet pārpildītā zālē šis "jauninājums" vnk ir ņaucība. Šoreiz Tallink dāvanu karti realizēju uz 8 gadus jaunās "Romantikas" nevis uz 1986.g. būvētā "Festivāla", kuru jau pazīstu no ķīļa līdz skurstenim. Nu negribējās vairs nakšņot šaurā būcenī 3m zem ūdens līmeņa un autoklājiem. Šitais jau glauns, visas kajītes 5-9klājos. Ar logiem nepaveicās, tie tikai tiem, kuri pie bortiem. Mums viducis. Šoreiz kompānijā bez manis un vilcenītes vēl mūsu draugs ar savu dāmu. Pēdējiem šis ir pirmais brauciens pāri dīķim. Kā jau parasti exkursija sākas ar braucamā apskati. Foršāks jau ir, bet vakara programma gan pašvaka. Salīdzinot ar agrākiem braucieniem -4. Arī deju plači tikai 3, turklāt vienā vispār klusums. Lai arī neesmu nekāds kāju ļurkātājs, bet tie bulgāri nevienu normālu lēno gabalu tā arī neuzrāva. Pie ieejas koncertplacī "dežurē " kokteiļmeistars un visiem interesantiem piedāvā kaut kādu ūdeņainu suslu apmaiņā pret solījumu uz laimestu loterijā par 2 lašiem. Māra izlok 3 un beigās vidējais pirksts. Vispār cenas zvērīgas - kauss alus (0.5l) 3.40 laši, 50 grami grādīgā (uzsauca) 2.o, kafija 1.60. Štrunta alus skārdene bodē 1.85. Ir jau kaut kas arī līdz. Katrā ziņā mēs ar Aigaru pirmo vakaru atzīmējam ciešami. Patiesi labi, ka jūra rāma... . Pašu labāko no šēru skatiem noguļu. Ne tik daudz dēļ pohām, kuras pēc tāda jucekļa nebija mazākās, cik nezinot kā pēc vietējā laika, kurš atpaliek par stundu, sanāk saullēkts. Aigaram kā rūdītam pīpmanim veicas labāk. Kad iepeldam finiša taisnē, tālumā reljefi izceļas divi slaloma kalni un Eiropā lielākā apjumtā stadiona kupols. Katrā ziņā diena solās būt jauka, tikai vēsa. "Jauks" ziemelītis!!! Apgādājušies ar transporta biļetēm jožam uz busu. Tās var nopirkt uz kuģa info centrā (6.klājs). Katra derīga vienu stundu no zīmogošanas brīža. Tas gan nenozīmē, ka no metro mani var izdzīt ar varu. Tikai nevajag izlīst kā kurmim saulē. Lai ātrāk tiktu pazemē, pie pirmās izdevības mainām transportu. Šoferis pēc mūsu lūguma pasaka, kur jāizkāpj, lai tiktu uz 13. līnijas Gārdet staciju. Turklāt Iluta vēl nekad nav redzējusi metro. Sākumā līdz Centralen, kur klintīs izkapāti, 4 līmeņos krustojas kādi padsmit maršruti. Pats dziļākais ir 10, 11 vismaz 100m pazemē. Pa to atpakaļ uz galapunktu pie Kungstradgarden. Iespaidīgi klinšu skati. Dabīgi un neaizkrāsoti kā citur. Var tikai iedomāties, kādu meistarību prasīja šo tuneļu izkalšana. Neuzlabotajos griestos un sienās labi var redzēt urbšanas vietas. Daudzās vietās pazemes ūdeņu atstāti nogulsnējumi. Vairākas skulptūras. Grieķu/romiešu laikmeta atdarinājums. Vienīgi nesaprotu, kāpēc. Romas valdījumi Skandināvijā...zirgam jāsmejas. No šejienes ērti sākt centrālās daļas apskati. Mēs gan maucam atpakaļ, lai izlīstu citā pusē. Pie Radhuset. Mērķis rātsnams. Redzams nav, Mārai nākas parocīt mēli britu valodā. Pirmais iedzimtais glups kā teļa pups. Vnk šujam izvēlamies kreiso pagriezienu pa Bergsgatan. Kad kr.p. parādās ļoti iespaidīga apmēra baznīcveidīgs komplekss un pretējā pusē samērā sena pils ar daudziem tornīšiem, un citiem arhitektoniskiem krāšņumiem, tad lielā vienprātībā pēc mana mājiena visi dodamies uz pirmo VIRSZEMES OBJEKTU. CELTNE PATIESI SKAISTA. Apkārtne galīgs sviests. Celiņu tīrība ar dievu uz pusēm. Interesanti, ka tur nepazīst sāli, bet ietves pēs tīrīšanas npkaisa ar samalta granīta šķembām. Akmeņu lielvalsts jau var to atļauties, bet savā laikā Inčukalna Swedvudā sniega kausēšanai lietoja īpašas granulas. Privātīpašums tas nav, par ko liecina texsts ar pēdējo vārdu police. Mārai vēlreiz nākas pielietot Eiropā lielākās čurātājtautas valodiņu un smagi nopīpējies svensons tik pamatīgi visu izskaidro, ka pats mans dumjais prātiņš aptver. Līdz galvaspilsētas simbolam kādi 500m. Priekšā esošajā + jāpagriežas pa kreisi. Visa iešana pret sauli un nevaru teikt, ka patīkamākā. Ik pa brīdim abās pusēs pa vēsturiskai celtnei. Foķiks dabū rukāt. Kad priekšā parādās cietoksnim līdzīgais senā rātsnama iespaidīgais korpuss, saprotu, ka izdevies ielikt vēl vienu akmeni pilisētas apgūšanas kartē. Interesanta izvēle-radhauze vienā salā, bet pārējais administratīvais cemtrs citā. Savukārt karaļa pils un šauro ieliņu paradīze, jeb vecpilsēta atkal citā. Kad pa gājēju daļu šķērsojam kārtējo kanālu un papriecājamies par jaunuzcelto supermoderno kompleksu kr.p. un 3līmeņu krustojumu pašā centrā, pa kuru iet arī metro līnija, tad mūsu skatienam paveras jau daļa no nākošās apskates teritorijas. Kad blakus ejošā dzelzc. līnija panirst zem piķa, nogriežamies pa labi, lai izstaigātu sākotnējo administratīvo rajonu, kurš celts 18/19.g.s.(Riddarholmen) Tieši pretī vecākā pilsētas baznīca ar īpatu režģotu torni. Daudz pilīm līdzīgas celtnes. Vērts nokāpt līdz krastmalai, lai papriecātos par skatu pāri ūdeņiem uz Rātsnamu. Atpakaļceļš tāds pats-pāri tiltam. Pretī jau paveras Gamla Stan visvecākā pilsētas daļa Apmetam līkumu pa Gamla Stan (vecpilsētu). Paši jau esam te visu izložņājuši, tāpēc parādu tikai galveno, lai draugiem būtu apjausma par šito stūrīti un rastos vēlēšanās atbraukt vēl kādreiz. Vietām ieliņas tik šauras, ka nevar pat rokas taisni izstiept. Izstaigājam gājēju ielu, kura paredzēta tūristu slaukšanai. Kad tiekam pie Sergel torg (ielas gals), foķikam jāmaina baterijas un pie viena man ienāk prātā pārbaudīt tehniskos uzstādījumus. NOLĀDĒTS!!! ISO 1600, režīms - mākslīgais apgaismojums. Ar pēdējo manuālajā versijā vēl var močīt, bet 1600 nozīmē neglābjamu miglas bildi. Kurā brīdī pie tādiem sūdiem esmu ticis??? ŠAIZE!!! KVADRĀTĀ!!!! Visvairāk žēl pirmā virszemes posma pēc metro, jo tajā pusē pat es biju pirmoreizi. Vienīgais labums, ka vecpilsēta kārtīgi iemūžināta 2009.g 4dienu brauciena laikā. Ziemeļu vējš izvelk līdz aknām. Savukārt manu mazrūdīto līdzgaitnieku pakaļkājas sāk uzdot. Tiesa, Aigaram ir veselības problēmas. Neteikšu, ka pēc vakarvakara jūtos ideāli, bet tas attiecas tikai uz iekšām. Lai tiktu pie siltuma un nosacītas kustību kondīcijas, ielienam vietējā superbodē. Dižceltne 4 stāvos virs zemes un viens zem. Ja visam pievieno metro Central, tad iegūstam grandiozu tirdzniecības kompleksu.(Sergel Torg) Atrodam brīvu soliņu un visvairāk pagurušie tiek pie patīkama pārtaukuma. Pats ar sēdēšanu neaizraujos, jo pārāk labi zinu, ko tas nozīmē. Tad labāk papātīt cenas. Otrajā stāvā lupatbode. Atlaides. T-krekls 100 Sek, sieviešu blūžīte 199, svīterītis 299. Rīgā labākais kurss 100 SEK : 8 Ls. Viss kopā līdzīgs galerijai "Centrs" vai jaunam brīnumam "Rīga" Dzirnavu ielā. Pa vidu dažādas sīktirgotavas vai kafijužņiki. Arī maizes pārdotava. Kukuļi 3xmūsējie. Vilcenīte, atšķirībā no manis, parasti iegādājas ēdamu suvenīru un pilīmējas superkukuļu stendam. Viens tāds pirkums viņai izmaksā 40 SEK. 1kg 3.5 lati!!! Vispār ar maziem klaipiem viņi nekrāmējas. Lielākie "velk" uz pāris kg. Kad esam kaut cik atsiluši un viens otrs arī ticis pie otrās elpas kustam tālāk. Vēl tikai puse izstaigāta. Caur Kungstradgarden izejam pie kārtējā līča. Krastmala slēgta. Notiek kapitāla pārbūve. Nākas ātri pārvākties uz Strandvagen, ko pamatoti var uzskatīt par Stokholmas ainavu klasiku. Vasarās promenāde. Krastmalā noenkuroti neskaitāmi exskursiju kuģīši un privātās jahtas. Starp pēdējām vairums tādu, ka jābrīnās kā vēl virs ūdens turās. No šejienes sezonas laikā ūdenstūrisma maršruti ved visos iespējamos virzienos sākot ar stundu ilgu braucienu apkārt Djurgarden, jeb muzeju salai un beidzot ar garajiem reisiem uz lielajiem ezeriem ZR no pilsētas. Savukārt iela apbūvēta ar viena stila namiem, kas kopā veido patiesi skaistu kompleksu. Platās gājēju ietves malā neskaitāmas kafejnīciņas un alusbāri. Tagad gan ziemas miegā. Kamēr Rīgā Šlosers vēl tikai filozofēja par peldošajām kafejnīcām Daugavmalā, zviedri to sen jau realizējuši. Par cenām šajā atpūtas teritorijā neizteikšos, bet alus svensoniem gan labs. Aizpērn pārbaudījām. Pie vecākā tilta, kas ved uz muzejsalu, izlemju drusku pamainīt maršrutu un apmest lielāku līkumu pa iekšpilsētas kvartāliem. Žēl tikai, ka nokļūdos par vienu kvartālu un secen iet Armijas muzeja ārējā apskate.Riddargatan vietā aizbrienam līdz otrajai ielai pa kreisi Storgatan, toties kompensācijai tiek zviedru armijas kādreizējo kazarmu komplekss labajā pusē. Tiesa, ja galvu negrozīsi, neko neredzēsi. Noprotu, ka esmu kļūdījies un tagad meklēju orientieri. Par laimi pēc kādiem 500m parādās jau redzētā klints otrpus Armijas muzejam Riddargatanā. Uzmanīgi sekojot līdzi visam, kas + parādās kr.p., beidzot ieraugu jau redzētas baznīcas kupolu. Tagad atliek vien aizčāpot līdz pilsētas tirgum.Pirms tā iekārtotais skvērs beidzot sakārtots un varam apskatīt kaut ko no modernās mākslas. Zviedri nav pārāk klīrīgi un veci uztaisījuši ar visu bomi. Kāds asprātis pat prezīti bija uzmaucis. Diemžēl tikai riņķītis palicis. Otrā pusē pilsētas tirgus. Beidzot jāredz arī no iekšienes, lai var salīdzināt. Pašas tirgotavas senatnīgā stilā, katra savai specifikai - sieriem, gaļai (arī medījumiem), zaļumiem. Sieru izvēle tālu pārspēj pat lielveikalus. Tāpat zivju galā tādas lietas, kādas Latvijā pat redzējis neesmu - vēži un garneles. Aigars gan izsaka versiju, ka varētu būt superexskluzīvo preču veikalā mc, kur iepērkas biezais gals. Cenas salīdzināt nevaram, jo neredz nevienu atbalsta punktu. Tālākajā galā gaumīgas kafejnīcas. Ja salīdzina ar mūsu CT, tad mūsējais neglābjami atgādina lielu bardaku. Tur ir kafejnīcas, pie mums ieskrietuves. Vienīgi sakņu paviljonu var pielīdzināt visam viņu tirgum. Kad sasniedzam Sture plan, Māra jau mēma. Tagad jāmēģina noorientēties uz tuvāko metro, jo vēl ir doma parādīt Globen - lielāko slēgto stadionu Eiropā (14. metro līnija uz Morby centrum), kura apaļais kupols redzams vēl ilgi pirms ostas. Par laimi iztiekam bez liekas maldīšanās. Kad ieraugu jau zināmo Kungstgardenu, tad atliek vienīgi pakāpties kalnā, nošļūkt 1.līmenī un noorientēties krustcelēs. Ceļš ved daļēji pa virszemi pāri kanāliem. Iespaidīgi tilti, lai pa apakšu varētu iziet lielie kruīznieki, biezā kārtā daudzlīmeņu krustojumi. Jaunā arhitektūra ar oriģinalitāti neizceļas, ar kvalitāti droši vien gan. Diemžēl pie Globen tiekam drusku par vēlu un atliek tikai uztaisīt dažas bildes, kad jālaižas atpakaļ. Tautai jau arī "mēles līdz zemei". Piedevām atceļā 2 pārsēšanās. Lai arī metriķi un busi kursē ik pa 5min, bet katra lieka gaidīšana, kad esam pārguruši un krietni izsalušies, nav tā patīkamākā. Šoreiz 13. līnijā trāpās kaut kāds 70gadu bānis. Neērts, bez elektroniskā tablo. To ko pļekstošā skaļrunī pasaka vadītājs diez vai saprot paši zviedri. Mūs glābj līdzņemtā karte. Jaunajos vagonos visa pazemes shēma pie katrām durvīm, pat galīgs ēzelis neapmaldīsies. Uz kuģa esam 16.3o. Tagad jau VISI mēmi. Kājas ļoti atgādina divus koka stabiņus. Bez iepriekšēja treniņa šodien nostaigāti kādi 10-13km. Apetīte zvērīga. Kad esam piebāzušies, aizvelkamies uz bodi. LAKKA končas jau ir pārbaudīta vērtība. Dzērienu nodaļa ciet, bet gaitenī tirgo Lappin Kulta alus skārdenes par 10 SEK gabalā (0.75 saņi). 3 sanāk. Kā kulaks uz acs, jo iekšas vēl nav īsti atgājušas pēc vakardienas kokteiļa. Vēlāk veikalā viena tāda jau maksā Ls 1.85!!! Vispār ar cenām aptrakuši. Labi, krogā būtiskas izmaiņas nav, bet "monopolā" nekas nav lētāks par 5-6 lati. Pat 200g blašķītes jau 3.5. Vēl pērn tādu varējām dabūt par 2.5. Kad izlienam no šērām sākas maza jautrība. Ņiprais vējelis to "pīļu dīķi" sadumpojis. Pat bez "piedevām" nevar taisni noiet. Mēs ar Aigaru tikai priecājamies, Mārai arī nekas, bet Iluta brīžiem tīri jocīga. Ja pirmo reizi jūrā tad visādi var būt. Beigās gan pierod. Drusku jau vajag sagādāt jautrību arī citiem.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais