Uzliekam Frenka Sinatras dziedāto New York, New York un atslīgstot savos mīkstajos krēslos dziļāk, apbruņojamies ar pacietību un lasam tālāk, kā Liene ar kompāniju brauca pāri lielajam "dīķim".Viss sākās jau pagājušā gada jūlijā, kad pilnīgi parastā dienā sēžot internetā, uzdūros banerim, kas vēstīja par supercenu akciju lidojumiem uz Ņujorku. Līdz šim gan nekad vēl solītās cenas nebija kritušas makā, tāpēc ar nelielu skepsi un tīri intereses pēc aizgāju uz norādīto adresi. Bet tur viss, kā solīts! Izvēlies tik vēlamos datumus un lido prom. Tā nu pēc šī atklājuma prāts kļuva pavisam nemierīgs un vajadzēja, ko uzsākt steidzami, jo tādi piedāvājumi ilgi nevienu negaida. Tālāk jau viss notika milzīgos tempos pāris stundu laikā, jo iemetu āķi lūpā Agnesei ar Pēteri, tad pārtvērām Ģirtu lidostā no Spānijas un līdz mājām viņu apstrādājām, ka jābrauc! Tūlīt tika drudžaini pirktas aviobiļetes, pielāgoti datumi un prātos pārcilāti iespējamie riski, līdz beidzot vakars noslēdzās ar uzvaru - Ziemassvētki un Jaunais gads tiks sagaidīti Ņujorkā!Tālāk jau atlika nokārtot tikai ESTA (pieprasījums ceļošanai bez vīzas) ASV vēstniecības mājas lapā. Te galvenais parūpēties, lai pagātnē nebūtu bijusi saķeršanās ar likumu, samaksāt 15 dolārus un zibenīgi atļauja bija iegūta.Tā nu gandrīz nemanot klāt bija arī 24. decembra rīts un mazliet bažīgi par to vai reiss dēļ sniegputeņa nebūs atcelts, dodamies uz lidostu. Pa nakti ir kārtīgi pasnidzis un snieg joprojām, tāpēc turam īkšķus, lai redzamība tomēr ir pietiekama un nenākas palikt mājās bēdīgām sejām. Nē, atcelts reiss nav, bet kavēties kavējas gan par vismaz divām stundām un vēl nezinot, cikos ceļamies gaisā, ik pa brīdim paziņo par atceltajiem lidojumiem un pie katra šāda paziņojuma sirds apmet kūleni. Bet šoreiz pacietība atmaksājas un tik laimīgs ir tas brīdis, kad beidzot piebrauc busiņš, lai sāktos iekāpšana un brīvdienas var iet gaisā!Kopā ceļā ar pārsēšanos tiek pavadītas apmēram 14 stundas, kuru laikā trīs reiz ēdam, lasam vai mēģinam pagulēt, bet līdz ko slīksti pirmajā miegā, tā priekšā sēdošā Lusja skaļā balsī sāk taisīt troliņu un sabļaustās ar paziņām otrā lidmašīnas galā. Lusja noteikti iegūst kolorītākās personas titulu šajā braucienā, jo savas lietas kārtoja visiem ļoti labi dzirdamā balss tonī, tā, ka ikviens uzzināja, ka viņa lidmašīnā ir iestīvējusi vairākus tūkstošus vērtu lustru un tagad to visu ved vīram uz Kanādu.Protams, ilgā sēdēšana un niecīgā izkustēšanās līdz dāmu istabai, lieliski atsaucās uz dupša un kāju stīvumu izkāpjot Kenedija lidostā (JFK), bet tas viss štrunts, jo esam galā un tas pats galvenais. Priekšā vēl dokumentu pārbaude, maza saruna ar lidostas darbiniekiem par brauciena mērķi un uzturēšanās ilgumu, kā arī acs tīklenes fotogrāfēšana un pirkstu nospiedumu atstāšana ASV arhīviem. Sasmaidamies ar melno puisi, viņš novēl patīkamu atpūtu un beidzot esam iekšā!!! Dodamies meklēt air train lidostā, kas mūs aizvizina līdz metro stacijai, tur nopērkam metro kartiņu divām nedēļām par 54$ un turpmāk varam braukāties pēc sirds patikas.Ir 24. decembra vakars, ielas klusas, sajūta tāda, ka visi ir ierakušies savās alās un izkāpjot no metro, lai dotos uz viesnīcu, savā ceļā satiekam vien pāris apšaubāma izskata melnos puišus un drusku neomulīgu sajūtu. Iecerēto svētku vakariņu vietā gan dabūjam vien trakoti dārgas svietsmaizes no tuvākā benzīntanka (tur pārsvarā nopērkami vien čipsi, burbuļdzērieni un sažuvis ābols par 2.50 $), jo tuvumā nav nekāda pārtikas veikala, bet īsto noskaņu tomēr rada skats pa viesnīcas devītā stāva logu uz Manhetenas virsotnēm. Ar manāmu sagurumu, bet smaidu uz lūpām un domām par to, ko nesīs rītdiena, ap 23.00 lienam migās un cenšamies atgūt lidojumā pazaudēto enerģiju. Ar labu nakti, mazo draudziņ!
Par to, kā ceļojums izvērtās nākošajā rītā lasi:http://lienepetersone.blogspot.com/2011/02/nujorka.html
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais