Sauna 2010

  • 3 min lasīšanai
  • 82 foto
Trīs lietas labas lietas. Tad nu sasparojos atkal uzrakstīt par iepriekšējā gada Saunas pasaules čempionātu Somijā Heinolas pilsētā. Ja nu tas iepriekšējais raksts iznāca tāds ,,pavārgs,, un sasteigts, turklāt pats tai pasākumā toreiz nepiedalījos, tad tagad mēģināšu laboties. Neko daudz neatkārtošos arī ar pirmo rakstiņu par 2008.gada čempionātu. Tur jau ir aprakstīti sacensību noteikumi. Vienīgās izmaiņas tagad bija noteikums, ka mati, sēžot, saunā nedrīkstēja pieskarties pleciem. Tātad ieskatoties pirms sacensībām pieteikumu sarakstā čempionāta mājas lapā www.saunaheinola.com bija redzams, ka no Latvijas piedalīsies 6 dalībnieki. Mūsu grupiņa no Raunas puses Nona, Einārs, Aldis un es, kā arī Jānis un Harijs no Saulkrastu un Ŗīgas puses. Izbraucām atkal, kā parasti, iepriekšējā pēcpusdienā ar busiņu. Vakarā ar prāmi no Tallinas uz Helsinkiem un naktī jau gulējām pie Heinolas teltīs. Piektdiena, 6.augusts 12.00 bija reģistrācijas sākums. Tur arī satikām Jāni un Hariju, kuri, kā izrādījās, bija ,,ciešāk,, saistīti ar mūsu pirtīm Latvijā. Harijs ir portāla par pirtīm vadītājs, bet Jānis pazīstams pirtnieks. Šis jau bija 12.čempionāts un viņus uz Heinolu bija atvizinājusi tīri profesionāla interese par šo somu rīkoto pasākumu. Rīkotāji dalībnieku secību, Saunā iešanā, atkal bija nolikuši pēc iepriekšējo gadu rezultātiem. Tā kā es, kaut pagājušajās sacensībās nebiju piedalījies, pēc 2008,gada rezultāta varēju mierīgi pavērot, kā startē gan debitanti, gan vēl daļa dalībnieku. No mums pirmie startēja Harijs un Jānis, pēc kārtas katrs savā Saunā. Rezultāti pāri par 2 minūtēm un secinājumi par to, protams, ka tas ir ,,ekstrēms,, salīdzinot ar mūsu pirtīm. Turklāt, jau pagājušajā gadā uzrādītie laiki, lika domāt, ka saunas ir ,,kļuvušas,, vēl karstākas un faktiski šīs vairāk nekā 2 minūtes varētu saukt pat par ļoti labu rādītāju. Arī Aldim un Eināram šis laiks bija līdz 2 un 2 minūšu robežās. Nonai otrai dienā sieviešu sacensībās līdzīgi. Man, savukārt, izdevās no savas Saunas iznākt pēdējam, tātad uzvarēt, ar laiku virs 3 min, kas ļāva iekļūt nākamajā kārtā. Vēlāk arī secināju, ka pirmās Saunas karstums tiešām padara organismu jūtīgāku pret karstumu nākošajās karsēšanās reizēs. Un tā otrreiz no Saunas iznācu jau otrais, bet tā saucamajā Wild Card finālā, pat pirmais. Kā jau teicu, ja Jānim ar Hariju tā bija profesionāla interese, tad mūsu grupiņa, kā jau parasti devās uz Somiju kā tādu gada (kaut ekstrēmu) pasākumu. Tāpat tā mums nozīmēja arī ekskursiju. Apskatījām dzelzceļa tiltu, līdzīgu tam pār Raunas upi starp Priekuļiem un Liepu ( zemāku, bet garāku). Izbraucām pār Heinolas apvedceļa iekārto Vanšu tiltu (garāku, nekā Rīgā). Man, obligāti bija jāieiet tirgū. Un šoreiz, bija, kas jauns, izrādās arī somi tirgo lietotas mantas. Bija pat četras tirgošanas vietas. Man interesantākās lietiņas, kas piesaistīja, bija Ziemeļu (somu-krievu) kara somu ķiveres un militārās formas, kā arī pāris seni fotoaparāti. Jā, un kur tad vēl, bezmaksas sabiedriskā peldvieta ar lekšanas paaugstinājumu, ar ūdens nobraukšanas torni, dušām, tualetēm un smilšu volejbola laukumiem. Sestdienā varējām vērot, kā vidusmēra somu ģimenes pilnā sastāvā, pat ar suņiem, brauca uz un no Heinolas pa ūdensceļiem ar visdažādākajiem kuterīšiem. Nolaidās pat viena maza lidmašīna ar ūdensslēpēm. Pirmās dienas vakarā kultūras programmā bija izcila iespēja noklausīties un pat padejot izcilu somu tautas muziķu un dziedātāju koncertā. Jā, un braucot uz Somiju, galu galā mēs taču bijām pārstāvji no Latvijas. Tāpēc šogad pasūtījām īpašus formas krekliņus, nu tādus, kā nevienam. Bija atšķirīgi vēl vāciešiem, poļiem, krieviem, bet ne tik izteiksmīgi, kā mūsējie.... Nu un tagad pie galvenā, ar ko šis čempionāts ieies vēsturē. Diemžēl tas ir traģiskais fināla gadījums, kad viens no dalībniekiem mira notikuma vietā, bet otrs guva ļoti smagus apdegumus. To visu arī vērojām klātienē un secinājumi ir dažādi. Kāds runā par tiesnešu darbību, kāds par anestēzijas līdzekļu lietošanu. Es, intervijā TV-3, pieminēju arī psiholoģisko faktoru, jo pirms tam sieviešu finālā (pirmo gadu) uzvarēja vāciete. Krieviete (pagājušā gada uzvarētāja) palika otrā un somiete trešā. Un vīru finālā tikās pieci somi un viens krievs. Līdz 6 (!!!!) minūtēm bija palicis 5 kārtējais uzvarētājs soms Kaukonens un pagājušā gada trešās vietas ieguvējs krievs no Novosibirskas ,,spridzinātājiem,,( kā reizēm ir dzirdēts saucam pirts karstumizturīgos Sibīrijas krievus). Atmosfēra ari ,,uzkarsusi,,, jo skatītāji vienā balsī sauc ,,Tīmo. Tīmo...,,, savukārt krievu līdzjutēji vicina karogu un mugurās viņiem krekliņi, kuriem uz muguras rakstīts ,, Mi rosijaņi, bog s nami,, - ,,Mēs esam krievi, Dievs ar mums,,. Nu un rezultātā dalībnieki sēdēja tik ilgi, ka....... Bet par to vai šīs sacensības aizliegs, vai nerīkos, ne man spriest. Kaut gan domāju, ka varbūt pat rīkos atkal. Jo galu galā, līdzīgi kā spāņiem ir vēršu cīņas un to skrējieni pa ielām, tā somi savai tradicionālai ik mājas saunas tradīcijai, ir izdomājuši šādu ,,ekstrēmu,,. Un šis tomēr bija jau 12-tais čempionāts. Līdz tam kādam bija nācies ,,atžirgt,, tikai ar kādu ,,auksta ūdens spaiņa šalti,,. Laiks rādīs. Atgriežoties Latvijā, mēs atkal iknedēļu apmeklējam savu mīļo labo mitro pirti un izmantojam visdažādākās slotiņas. Un arī karstums ir zemāks, kā mačos. Jā un somi mums pat iedeva kaut ko no attīrītas bērzu darvas produkta, kuru nedaudz uzmetot kopā ar ūdeni uz akmeņiem, sajūtam (ja kāds vēl atceras) tikko darvotu koka slēpju smaržu. Tas esot veselīgi. Nu ko, visiem pirtī gājējiem novēlu ,,Vieglu garu, superīgas un veselīgas sajūtas,,, bet pārējiem - ,,atrast ceļu uz pirti,,.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais