Zirgi uz ledus

  • 1 min lasīšanai
  • 14 foto
Labi, ka ledus vispār bija. Bet ne ezerā. Tas ir- ezerā arī bija ledus, bet tur nebija zirgu, jo... Bet labāk par visu pēc kārtas. Ceļojumu firmu katalogi ir interesanta lasāmviela. Uzzināju, ka vienā Lietuvas ciematā jau vairāk nekā 100 gadus notiek zirgu skriešanās sacīkstes pa ledu. Sākotnēji tās droši vien tiešām notikušas uz ezera, tomēr kopš tā laika ziemas, diemžēl, gājušas mazumā, bet darba drošības tehnikas prasības- lielumā. Tādēļ tagad ezera krastā uzbūvēts hipodroms un ledus uzliets uz celiņa. Kopš pērnā izbrauciena pa Igaunijas leduskritumiem mani sākuši vilināt ziemas braucieni, kuros nav jāslēpo. Tādēļ ilgi domāt nevajadzēja. Pēdējās nedēļas klimats gan radīja zināmas šaubas attiecībā uz ledus dzīvotspēju, bet tie tomēr ir austrumi- vēl aiz Rokišķiem; kartē projekciju velkot- apmēram tā pa vidu starp Jēkabpili un Daugavpili. Tādēļ vismaz nojautas par ledu tur bija saglabājušās. Vilcienu satiksme ir labi saskaņota ar ekskursijas izbraukšanas laiku- paliek 13 minūtes pārskriešanai no stacijas līdz Latviešu biedrības namam. Protams, katrā krustojumā sarkanais signāls ilgāk par minūti. Bet autobuss pie neliela ļaužu pulciņa vēl stāv. Skatos- Igaunijas leduskritumi. Nē nu- bija jau labi, varētu arī atkārtot, bet ne šoreiz. Gabaliņu tālāk stāv vēl viens buss- divstāvu. Ej tu nost- nevar būt! Bet ir!! 15 gadu laikā pa Eiropu ne reizi nav sanācis braukt otrajā stāvā, tagad nu pa Lietuvas miestiem pavizināšos. Vecumnieki, Skaistkalne, Birži, Rokišķi... apmēram pēc četrām stundām esam klāt. Dusetas- Divsētas tātad. Visai paliels miests pie Sartai ezera, kas esot garākais Lietuvā. Ezera krastā tātad hipodroms un gadatirgus. Mašīnas un autobusi jau sabraukuši, tauta veļas, iesim mēs ar’ paskatīties. Uz pirmo skatu tirdziņš neizskatās neko liels- tādam laukumiņam pa malu būdu rinda. Līdz sacensību sākumam vēl apmēram stunda- apiešu līkumu. Sāku pēc labās rokas principa kreisēt gar vienu malu, eju un eju, mala kā nebeidzas tā nebeidzas. Kokgriezumi, keramika,
adījumi, metālkalumi, barankas, siers un desas... te arī skatuve, kāds ansamblis sparīgi muzicē. Tālāk katli un ugunskuri- karstvīns, karstalus, tēja, zupa, desiņas ar kāpostiem un cūku stilbi... Trijos vārdos sakot- tusons, muzons un gruzons.
Klātienē kaut ko tādu vērot gadās pirmo reizi. Starts tiek dots gaitā- visi rikšo aiz starta mašīnas, kas vienā brīdī nobrauc malā un sacīkstes sākas. Tas ir kā viens pūtiens- visi aiztraucas garām un jau tiek ziņoti rezultāti- trīs minūtes, tik un tik sekundes un sekundes desmitdaļas. Sākam gaidīt otro skrējienu. Sacīkstēm pieteikti gandrīz 80 zirgu, bet žokeju gan stipri mazāk- tie paši uzvārdi atkārtojas.
Viņš jau nu vis neies, kur pats negribēs. Viņa dēļ divreiz tiek atlikts starts. Beidzot kumeļš izliekas, ka piekāpies, ļauj startēt, bet jau pirmajos skrējiena metros paziņo, ka tomēr paturēs pēdējo vārdu sev. Tā gadās!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais