Kompānijā uz Sāremā

  • 3 min lasīšanai
  • 18 foto
4.jūlijs, 2008. Palielā kompānijā esam nolēmuši paceļot pa Igauniju. Tā nu četru auto sastāvs plkst. 10:00 izbrauc no Jelgavas. Pirms Igaunijas robežas , kaut kur pirms Ainažiem, nolemjam uztaisīt nelielu pauzīti...izstaipīt kājas, nedaudz iekost...tā kā mūsu kompānijā ir arī 6 bērni (trīs no tiem no 1-1,5 gadu veci), tad šiem prasās arī nedaudz svaiga gaisa, un lielākajiem, protams, izskriešanās...un jāapēd arī kāds saldējums! No Virtsu ar prāmi ceļamies pāri uz Muhu salu, un tad tālāk ripinām ar auto uz Kuresāri, kur piestājam pie Selver shopping centra, lai iepirktu pārtiku vakaram un brokastīm. Tad dodamies cauri Kuresārei, Mandjalai, Jarvei, bet aiz Tehumardi nogriežam pa labi, un gar jūru turpinām braukt līdz Kotlandi. Esam jau iepriekš aizrunājuši naktsmājas...viesumāju ar 4istabām. Lai atrastu īsto māju sazvanāmies ar saimnieku: Jūs uzreiz ieraudzīsiet...man tur sētā uzvilkts karogs! Iebraucam sētā, un sekojam saimniekam, kurš mums izrāda istabas...iekārtojamies. Sākam štukot vakariņas. Bērni pa sētu spēlē bumbu. Aizstaigājam arī līdz jūrai...kādi 150-200m. Vakara pelde. Nakšņojām Muha Ranna Puhketalu, bet info par šo vietu var atrast šeit: http://www.muhatalu.ee/ 5.jūlijs, 2008. Pēc kārtīgām, sātīgām brokastīm dodamies mūsu ekskursijā pa Sāremā salu. Vispirms aizdodamies uz Pilguses muižu, kur apskatām muižas teritoriju, ēkas, senās laivas. Baroka stila muižas mājai ir masīvs jumts, tacu rekonstruētā otrā stāva piebūve un paplašinātie logi ir izjaukuši sākotnējo ēkas kompozīciju. Savulaik ēkā ir bijuši izmitināti garīgi slimie. Tomēr Pilguses muiža ir ievērojama ar to, ka tā ir piederējusi Fabiana G. B. von Belinghauzena (Fabian G.B. von Bellinghausen), Antarktikas atklājēja un Klusā Okeāna pētnieka, ģimenei. Belinghauzens (Bellinghausen) ir dzimis Sāmsalā un pavadījis šeit jaunības gadus, pirms iestājies Karaliskajā Krievijas flotē un devies pretī slavai un liktenim ar savu kuģi Vostok. Mūsdienās Pilguse muiža darbojas kā viesu māja. māja. Kā arī tepat tiek ekoloģiski audzētas aitas. Vairāk info par Pilguses piedāvātajām lietām var atrast šeit: http://www.maaturism.ee/index..php?d=lv&lige_id=124 Pēc tam virzamies pa grants ceļiem uz Pangas klintīm. Pangas klints(igauniski: Panga pank) atrodas Sāmsalā uz Pangas raga, kura ziemeļu un ziemeļrietumu malā paceļas visu Igaunijas salu varenākās klintis. Pangas klintis ir 2,5 km garas un vidēji 10—15 m augstas, bet pati augstākā vieta sasniedz pat 21 metru atzīmi. Izstaigājuši klintis, pacepinājušies karstajā saulē un nogaršojusi vietējo brūvējumu, dodamies uz Kuresāri. Tā ir Sāres apriņķa lielākā pilsēta, kurā ir apmēram 15 300 iedzīvotāju. Tās agrākais nosaukums bijis Arensburga. No Kuresāres bīskapa pils jumta un torņiem paveras jauks skats uz jūru. Pilī izvietotas Sāmsalas muzeja vēstures un dabas nodaļas. ar dažādām tā laika liecībām. Pils pagalmā var pašaudīties ar loku. Pienācis laiks pusdienām...ieturamies kādā Kuresāres ēstuvē. Kuresāres vecpilsēta ir skaista ar savu arhitektūru. Tās centra apbūvē dominē ēkas no vietējā kaļķak­mens un dolomīta (Sāmsalas marmora) un ir ieraugāmi gan baroka, gan klasicisma arhitektūras paraugi.Pilsētas laukumā viens aiz otra seko bāri, kafejnīcas un ēstuvītes. Tāpat ir arī tirdziņa placis, kur šoreiz iepērkam zemenes. Sakārojās. Kuresāres krastmalā atrodas skulptūra Lielas Tells un Pireta. Skulptūra izstaro dzīvesprieku un vitalitāti, un tajā attēloti Sāmsalas teiku varoņi, kas kļuvuši par atdzimušās, mūsdienīgās kūrortpilsētas Kuresāres simbolu. Pirms atgriešanās nakšņošanas vietā atkal iepērkamies jau iepriekš minētajā Selver shopping centrā...šovakar jāpacep gaļa, kartupeļi...par oglēm aizmirsām, taču saimnieks mums nopārdeva savas. Tā nu mēs vakaru pavadam spēlējot volejbolu, cepot gaļu, peldoties un vienkārši čillojot pie grila. 6.jūlijs, 2008. Šodien garais ceļš mājup. Pa ceļam vēl jāapskata Kāli krāteris un Valjalas baznīca. Kāli krāteris ir Igaunijas unikālākais ģeoloģiskais objekts. Agrīnie pētnieki apļa formas dēļ krāteri uzskatīja par vulkāniskas izcelsmes ieplaku vai plaisu, ko radījusi kaļķakmens, ģipša vai sāls izšķīšana. Pirmo reizi iespēja, ka ūdenskrātuves rašanās iemesls varētu būt meteorīts, tika pieļauta 1922. gadā. Kopumā ir 9 krāteri. Galvenajā krāterī ir dabiski izveidojusies ūdenskrātuve, kas pazīstama arī kā Kāli ezers. Tā diametrs svārstās no 30 līdz 60 metriem, atkarībā no ūdens līmeņa. Tā dziļums ir no viena līdz sešiem metriem. Ezers tiek apgādāts no gruntsūdeņiem un nokrišņiem. Ezera dibena nogulumiežu slāņi ir vairāk nekā sešus metrus dziļi un līdz pat 4 000 gadus veci. Kāli ezeram ir liela nozīme arī tradīcijās. Tas bija pazīstams arī kā svētais ezers un ir arheoloģiski pierādījumi, ka vairāku gadsimtu garumā tā bijusi upurvieta. Izstaigājamies gar krāteri, sapērkamies kādus suvenīrus. Nolemjam arī paēst pie Kāli krātera krodziņā. Pie Valjalas baznīcas pastaigājamies...varena tā baznīca padevusies. Mēs blakus tādi sīki izskatāmies...Valjalas Sv.Mārtina baznīca ir vecākā Sāmsalas baznīca un datējama ar 13-tā gadsimta pirmo pusi. Tājā novērojams romiešu un gotiskā stila sajaukums. Tajā ir divi masīvi kristāmtrauki, un Freskas uz kora telpas ziemeļu sienas datējamas ar 13-to gadsimtu, tās vairākas reizes tikušas restaurētas. Altāris un altāra gleznas ir no 19-tā gadsimta. Vitrāžas logos tik skaisti spēlējas saules stari. Ekskursija beigusies, tagad tikai uz mājām. Aiz Ainažiem piestājam uzpildīties, izstaipīt kājas...un atkal pa kādam saldējumam. Mājas ierodamies vēlu vakarā...saguruši, bet apmierināti.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais