Ēģiptē 1999.gada novembrī

  • 1 min lasīšanai
© Māris Kalējs 1999, maris@sanne.lv, T.9216755 1.diena - 23.oktobris Apmetusi 3 lokus ap pilsētu, kuras vienā pusē ir tuksnesis un kalni, bet otrā Sarkanā jūra, mūsu 4 propelleru IL-18 nolaidās uz Hurgadas lidostas skrejceļa. Pirmais, kas iesitās acīs bija visa veida atkritumi, kas pārklāja tuksnesi, cik vien acis sniedza. Izkāpjot no lidzmašīnas mūs pārņēma Āfrikas svelme pāri par 30 grādiem, kas mums no Rīgas ap 0 grādu aukstuma iebraukušajiem likās nedaudz par "siltu". Lidostas buss aizvizināja mūs līdz lidostas durvīm, kur iebraukšnas zālē drūzmējās vēl pāris tūktošu cilvēku tādu kā mēs. Durvīs stāvēja pārdesmit sagaidošo firmu pārstāvju, vicinādami plakātus ar savu firmu nosaukumiem un drīz vien arī mēs sadzirdējām sev adresētos saucienus: "Riga, Begonija ...". Kasē atdevām 15 dolārus katrs par divām pastmarkām, kuras saucot par vīzu un tur pat arī iemainījām nedaudz Ēģiptes mārciņu - par vienu dolāru deva 3,4£E. Monētu viņiem laikam nav, bet tik saņurcītu un netīru papīrnaudu vēl nebiju redzējis. Ēģiptē var iebraukt jebkurš un ar jebko, jo pasē bez apskatīšanās tika iespiests zīmogs un pat somas netika pārbaudītas - vienīgais, kas "robežsargus" interesēja, vai ir pasē par 15 dolāriem nopirktās vīzas markas. Tie, kas bija atstājuši uzģērbtu ko vairāk par vienu kreklu, saprata savu kļūdu, kad veselu stundu tupējām lidosta stāvvietā ar cerību, ka mūs kāds kautkur vedīs. Tad piebrauca 15 vietīgs mikroautobuss un veiklākie tajā sakāpa. Bija tā jocīgi, kad lielās somas neļāva likt salonā, bet šoferis pielicis trepītes sakrāmēja tās uz jumta. 20 minūšu garajā ceļā uz viesnīcu pamatā dūrās acīs piemēslots tuksnesis, liela netīrība un daudz nepabeigtu māju. Viesnīcā "Horus" mums drīz vien izsniedza istabiņu atlēgas un, dzesējoties dušā vai baseinā uz viesnīcas jumta, jutām līdzi tiem, kas nokļuva viesnīcā ar otro un trešo busiņa reisu. Istabiņas samērā sakarīgas - televizors ar 10 satelītkanāliem, ledusskapis un telefons, kurš gan pamatā lietojams modināšanai no rīta un pats galvenais ka darbojās kondicionieris. No viesnīcas pazvanīt uz ārzemēm nevar, tas esot izdarāms tikai pilsētas centrā. Uz jumta baseins nav nekāds lielais, bet tādā karstumā pat lielais hlora daudzums netiek īpaši ņemts vērā. Pulksten septiņos varonīgi šturmējām viesnīcas restorāna "zviedru galdu". Nebijām pārsteigti, ka nebija nekā dzerama, bet tūlīt piesteidzās viens "melns" apkalpotājs un piedāvāja dzeramos, gan par samērā palielu samaksu. Glāze sulas maksāja 3 mārciņas 10 piastrus, kas ir aptuveni 55 santīmi. Pirmajā vakarā reti kurš paņēma dzeramos, bet pamatā gan kārtīgi piebāza vēderā visu pēc kārtas. Pēc vakariņām samaksājām vienam "melnajam" katrs 20 dolārus par rītdienas ekskursiju uz koraļļu rifiem. Un tad, sametušies bariņos, tauta sāka naksnīgās Hurgadas apskati. Visjocīgākais likās tas, ka uz gandrīz katra ielas stūra stāvēja policists ar automātu rokās, tikai vēlāk mēs sapratām kāpēc tāda apsardze. Arī pie jūras piekļūt neizdevās, jo visur ir privātas teritorijas ar sētām. Vienā vietā, kur nebija sētas, bruņots vīrs rādīja ar roku, lai griežamies atpakaļ. 2.diena - 24.oktobris - tālāk noslinkoju un neuzrakstīju....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais