Pārbaudīts – viss kārtībā!

Lauris Linabergs 29.01.2011 6 min lasīšanai 60 foto

Maldivu salas man jau ilgāku laiku šķita tāls un neaizniedzams sapnis – neskaitāmas idilliskas saliņas ar nebeidzamām "bounty pludmalēm". Pagājušā gada decembrī visi apstākļi beidzot sakrita tā, ka varēju pārbaudīt cik lielā mērā priekšstats par paradīzi zemes virsū sakrīt ar realitāti. Secinājums vienā vārdā – sakrīt! Tur tiešām viss vēl arvien ir tieši tāpat, kā tepat „draugos” jūsmīgi aprakstījuši citi ceļotāji un kā tiek solīts interneta vietnēs un ceļojumu katalogos.

Atsaucoties uz priekšgājējiem

Stingri ņemot, man nav īpaši daudz ko piebilst jau iepriekš publicētajiem aprakstiem. Galvenais, ko gribēju pateikt – tur vēl arvien ir tieši tāpat (t.i. – tikpat lieliski) kā to novērtējuši iepriekš publicēto aprakstu autori. Tagad, jau pēc ceļojuma pārlasot „draugos” publicētos aprakstus un skatoties pievienotās galerijas, īpaši gribas apskaust Jolantu, kurai izdevies bildēs noķert daudz ko no tā, ko redzēju, bet nepaspēju labi nofotogrāfēt. Gan lielos sikspārņus, gan delfīnus, „šarkijus” un rajas. Lai arī manas pleznas ir mērcētas daudzu jūru ūdeņos, Maldivas tālu pārspēja visu iepriekš redzēto. Lielisks rifs, ko, ja negribējās snorkelēt, varēja tīri labi apskatīt pat vienkārši iebrienot jūrā kā lielā akvārijā, bija turpat - mūsu viesnīcas mājiņu priekšā. Atlika tikai iebrist pārdesmit metrus jūrā, kur gan pastāvīgi gar pašu krastu „patrulēja” mazās (1-1,5 m melnspuras, kā izpētījis Kārlis Cābulis) haizivis, jeb „šarkiji”, kā tos iesaucām mēs. Nekādu incidentu ar tiem nebija – nevienam neiekoda, lai arī gan es, cenšoties tos iefilmēt, gan citi atpūtnieki tos tramdīja nepārtraukti. Dīvaini, ka tām patika peldēt gar pašu krastu, lai gan citas zivis bija dziļāk. Mums neiedzēla arī neviena no redzētajām rajām. Iespējams, ka tāpēc, ka gluži virsū nevienai no tām neuzkāpām, lai arī vismaz vienreiz tālu no tā nebija...

Ko vēl varētu vēlēties

Manuprāt, Maldivas ir pati labākā vieta kur kādu brīdi (nedēļu?) pavadīt ideālā pludmalē. Tur ir viss tas, ko parasti meklējam (un bieži vien neatrodam) citās – vieglāk (t.i. – lētāk) pieejamās vietās. „Bounty” ainavas, ideāli baltu koraļļu smilšu pludmales, kas nav pārblīvētas ar cilvēkiem un ļoti skaisti un viegli apskatāmi koraļli. Ja Maldivas būtu tuvāk, tad varētu teikt – ideāla vieta, kur kopā ar ģimeni (un noteikti arī bērniem) pavadīt nedēļas nogali pie jūras. Par romantisko noskaņu – arī tā tur ir..., tomēr, ja šajā aspektā vērtētu tieši Thulagiri saliņu, tad visas „piecas zvaigznes” par romantismu es tai neliktu. Medusmēnesim es ieteiktu izvēlēties vēl nomaļāku, no Males attālāku saliņu. Tikai 20 minūšu ātrlaivas brauciens no lidostas nozīmē, ka galvaspilsētas tuvums ir sajūtams. Ne gluži tā, ka tas stipri traucētu, tomēr tālas, nomaļas un gandrīz neapdzīvotas saliņas izjūtas te īsti nav. Apkārt ir diezgan intensīva ātrlaivu un hidroplānu satiksme. Arī lielās lidmašīnas paceļas tepat vien – ne pārāk tālu. No otras puses - galvaspilsētas tuvumam ir arī savas priekšrocības. Pieņemu, ka transfēri uz attālākām saliņām būtu vēl dārgāki.

Par laikabiedriem

Uz mūsu mazās bija ap 200 mājiņām, no kurām kādas 40 – ūdensmājiņas. Mēs dzīvojām „parastajā” mājiņā ar 150. numuru, kas nebija pie pašas jūras..., bet kādus 20 metrus no tās. Mājiņas ir izvietotas tā, lai, pēc iespējas viena otrai netraucētu un neaizsegtu skatu uz jūru. Tāpēc, manuprāt, nebūt nav obligāti izvēlēties tieši ūdensmājiņu, kas ir vismaz par trešdaļu dārgāka. Arī cilvēku nav daudz, tāpēc viens otram pārāk netraucē. Dažu dienu laikā gandrīz visi saliņas iedzīvotāji kļūst gandrīz vai pazīstami. Mūsu ciemošanās laikā Thulagiri iemītniekus varēja iedalīt trijās apmēram vienādi daudzskaitlīgās grupās – rietumeiropieši (pārsvarā vācieši), austrumeiropieši (pārsvarā – krievi, bet bijām arī mēs) un austrumnieki (pārsvarā japāņi, bet bija arī arābi un indieši). Pārsvarā – dažādu vecumu precēti pāri vai vecāki kopā ar lielākiem un mazākiem bērniem. Viesnīcas vadība un apkalpojošais personāls, kā sapratām tikai vēlāk, vismaz vairumā ir indieši un šrilankieši, ne vietējie. Radās iespaids, ka darbs viesnīcā organizēts tā, ka darbiniekiem stipri jāsteidzas, lai paspētu izdarīt visu darāmo. Šķiet, ka mūsu ļoti smaidīgais vakariņu oficiants dažkārt kavējās nevis attieksmes dēļ, bet tikai tāpēc, ka nevarēja paspēt ātri apkalpot visus vakariņu ēdājus. Internetā biju salasījies par nepiešamību nepārtraukti dot dzeramnaudas. To tā nemaz neizjutu un lielāko daļu no tam sarūpētajām mazo nominālu dolāru banknotēm pārvedu mājās.

Izklaides un ekskursijas

Šajā ziņā Maldivās viss ir ļoti stingri. Ja reiz esi aizraucis uz savu privāto saliņu nedēļu sauļoties un peldēties, tad tā arī dari! Un nekādi iebildumi netiek pieņemti.... Ne velti vienā no aprakstiem mazās saļiņas ir salīdzinātas ar „zonām”. Gluži apcietinājumā gan nejutāmies, tomēr, kā mums izskaidroja, kad mēģinājām nokaulēt transfēra cenu – viesnīcu drošība tiek nodrošināta kontrolējot piekļuvi privātajām salām – t.i. bez īpašas atļaujas pie tām piestāt un tām izbraukt nemaz nedrīkstot. Tāpēc ekskursiju un transfēru dārgās cenas ir saistītas ne tikai ar pārbraucienu tehniskajām izmaksām, bet arī privāto teritoriju piekļuves ierobežojumiem un to uzraudzību. Galu galā, vienas dienas atvaļinājums no mūsu sauļošanās darba vietas mums kopumā izmaksāja gandrīz 300USD katram. Programmā bija gan divi lidojumi ar hidroplānu, gan pikniks uz neapdzīvotas – patiesi vientuļas saliņas, gan vietējo apdzīvotas saliņas apmeklējums. Vērdu sakot – tas bija lieliski (skat. galeriju „Dienvidu atols”), tikai šķita par dārgu. It īpaši tā trešdaļa no kopējās cenas, ko izmaksāja transfērs no mūsu salas uz vietējo lidojumu lidostu.

Ja pareizi sapratu, tad līdzīgu programmu turpat – tuvējās saliņās varētu izbaudīt par 50USD, ja vien šāda „island hopping” ekskursija būtu paredzēta tajās dienās, kad tur esam. Šāds piedāvājums, kā arī puses dienas brauciens uz Mali par 30USD, šķiet arī ir gandrīz vienīgais, kas tiek piedāvāts. „Island hopping” (mūsu gadījumā – arī ar hidroplānu... un tāpēc dārgi) vienu reizi izbaudīt noteikti ir vērts. Man arī ir mazliet žēl, ka neiznāca aizbraukt uz Mali. Varbūt nākamreiz?

Ko ņemt un ko neņemt līdzi

Patiesībā – neko vairāk par peldbiksēm, vieglu vasaras apģērbu un pretapdeguma krēmu Maldivās nevajag. Ja gribat safotogrāfēt sevi uz pludmaļu fona, tad paņemiet arī fotoaparātu. Pēc savas pieredzes tagad zinu, ka izredzes Maldivās nofotogrāfēt kaut ko tādu, kā nav jau „priekšgājēju” galerijās, praktiski nav. Šai ziņai gan ir arī labā puse – varat būt puslīdz droši, ka visu bildēs redzamo, paši nokļūstot Maldivās, ieraudzīsiet arī savām acīm! Nez vai izdosies izvairīties no „šarkijiem”, rajām, oranžmelnajām un citām zivīm, „gārņiem”, sikspārņiem, krabjiem, „hameleonķirzakām” un delfīniem! Tomēr, ja nopietni – es nožēloju, ka man nebija digitālas kameras ar ko fotografēt zem ūdens.

Vēl, protams, noderēs snorkelēšanas piederumi un peldēšanās čības. Lai arī pie paša krasta parasti ir tīras smiltis, dziļāk netrūkst koraļlu atlūzu. Iztikt bez čībām var, bet, ja tādas ir – ar tām ir drošāk.

Vēl – mazliet par snorkelēšanu. Mūsu saliņa tai bija ideāli piemērota. Pretstatā iepriekš Ēģiptē piedzīvotajam, Thulagiri nebija nekādu ierobežojumu vai pat brīdinājumu attiecībā uz koraļliem. Pašam bija jāuzmanās no tā, lai nesavainotos peldot pāri ļoti seklajiem koraļliem. Tā kā viļņu praktiski nebija, tad pārāk grūti tas nebija. Tomēr, gan aizsardzībai pret apdegšanu (galvenokārt), gan iespējamo saskrāpēšanos, es arī peldoties nešķiros no t-krekla. Tāpēc man apdega tikai kājas un rokas...

Lai arī bijām lasījuši par knišļiem, decembra vidū to nebija. Tāpēc pretodu līdzekļi izrādījās lieki.

Ēdieni un dzērieni

Mūsu izvēlētājā ceļojumu paketā bija „puspansija” – t.i tikai brokastis un vēl vakariņas bez dzērieniem. Tāpēc bijām nobažījušies, kā īsti būs ar dzērienu cenām un vai dzīvojot uz vietas pietiks ar divām ēdienreizēm. Joka pēc... un tāpēc, ka turpceļā koferos bija brīva vieta un liela rezerve līdz svara limitiem, paņēmām līdzi šādus tādus bezakoholiskus un arī alkoholiskus padzērienus. Attiecībā uz alkoholu - kā izrādījās - pilnīgi veltīgi, jo visu alkoholu mums Males lidostā atņēma un noglabāja īpašā glabātuvē, lai šo „draņķību” atgriežoties lidostā atdotu atpakaļ aizvešanai, no kurienes tā atvesta. Šai procedūrai Males lidostā ierīkota īpaša bagāžas caurskatīšana – līdzīgi kā meklējot šķidrumus rokas bagāžā pirms lidojuma. Šī procedūra - gan dzērienu atņemšana, gan atdošana - tiek veikta draudzīgi un operatīvi - ar smaidu un bez domstarpībām. Spriežot pēc tā cik daudz dzērienu palika lidostas krātuvē, mēs, visticamāk, nebijām vienīgie, kas it kā oficiālā Maldivu muitas weblapā bijām izlasījuši, ka „reasonable quantities” ievest drīkst. Tā tomēr nav.

Lai vai kā – mūsu bažas par ūdens un dzērienu ārkārtējo dārdzību nebija īsti pamatotas. Ūdens maksāja 3,5USD par 1,5L pudeli, bet alus, vīna un kokteiļu cenas, manuprāt, nepārsniedza skandināvu (vismaz norvēģu) cenu līmeni. Ja neaizrāvās ar kokteiļiem vai aliem pludmales bārā (izcili kokteiļi par 8-9USD, alus – 4-5USD), tad vairāk par 10-15USD dienā uz cilvēku, ieskaitot vakariņu dzērienus, izdot nemaz nevarēja. Laikam tieši tāpēc vairums mūsu saliņas iemītnieku, tāpat kā mēs, bija izvēlējušies taupīgāko „puspansiju”, ne „all included” ar pusdienām un dzērieniem. Brokastis un vakariņas bija nevainojamas – plaša izvēle visvisādu ēdienu gan rietumnieku, gan austrumnieku gaumē. Galu galā, kā patīkams atvadu pārsteigums pēdējās vakariņās bija viesnīcas apmaksāts vīns.

Kā tur nokļūt un cik tas maksā

Mēs Maldivās nokļuvām, izmantojot www.lastminute.de atrastu TUI ceļojuma paketes pēdējā brīža piedāvājumu. Tā kā neesmu dārgu interneta pirkumu entuziasts, es arī šoreiz vērsos pie TUI vietējā partnera „Kaleva”, kura pakalpojumus biju vairākkārt izmantojis jau iepriekš. Manas cerības attaisnojās pilnā mērā – „Kaleva” palīdzēja nopirkt izvēlētās paketes uz vēl nedaudz labākiem nosacījumiem nekā pērkot pašam internetā. Manuprāt, šāds ceļojumu pirkšanas veids ir ideāls – vispirms pašam sameklēt piemērotāko paketi „pēdējā brīža” piedāvājumu portālos un pēc tam to droši apmaksājot tepat uz vietas un pa daļām, iegādāties pie tūroperatora vietējā pārstāvja. Papildus patīkams sīkums – apmaksa latos, cenu rēķinot pēc Latvijas bankas oficiālā kursa.

Mūsu gadījumā „pēdējais brīdis” bija aptuveni mēnesi pirms ceļojuma. Jau ilgāku laiku meklējām piemērotu ceļojumu uz siltajām zemēm decembrī , līdz novembra sākumā www.lastminute.de uzdūros konkrētajam TUI piedāvājumam – 6 dienu puspansija Maldivu 4 zvaigžņu viesnīcā-saliņā Thulagiri par vienu tūkstoti eiro. Lidojums ar „Condor” no Frankfurtes. Transfērs uz viesnīcu iekļauts.

Biļetes uz paradīzi nav lētas, tomēr mēs jau sen to bijām pelnījuši!