Havajas – paradīze uz zemes

  • 3 min lasīšanai
Mans draugs vairākas reizes gadā atpūšanas Havaju salās, un sauc tās par paradīzi zemes virsū. Savukārt, es biju skeptisks un jautāju, nu, kas tur tāds īpašs. Es jau biju jau nodzīvojis kūrorta zonā vairākus gadus un okeāns un pludmales mani īpaši nespēj iekārdināt. Bet kad uzzināju, ka Havajas salā notiks festivāls, kuru es gribēju apmeklēt, es piekritu, ka jāaizbrauc, vismaz tādēļ, lai varētu pateikt, ka esmu tur bijis un nekā interesanta tur nav. Es slikti panesu garus lidojumus, un šeit mani sagaidīja vislielākā vilšanās šajā ceļojumā, jo tikai lidmašīnā uzzināju, ka Konas lidostā piezemēsimies tikai pēc 7 stundām! Es biju domājis, ka Havajas salas ir kaut kur netālu no Kalifornijas piekrastes. Laikam jau amerikāņu ģeogrāfiskais analfabētisms ir lipīgs, bet tā nav mana vaina, ka laika zonas nojauca manus aprēķinus par ceļā pavadāmo laiku. Izrādās, ka Havajas salas atrodas Klusā okeāna pašā vidū. Taču pirmais iespaids pēc piezemēšanās bija pozitīvs. Un katrs nākamais brīdis pārsteidza aizvien vairāk. Siltais gaiss, smaržas, augi un skaņas atgādināja Indiju, taču bez atkritumu kaudzēm un nebeidzamu cilvēku masām. Gaisa temperatūra ir optimāla un praktiski nemainīga cauri diennakti. Ir arī negatīvās iezīmes dzīvei šajā vietā. Tā kā Havajas sala ir radosies vulkāniskās darbības rezultātā, tās vidū paceļas augsti vulkāni – gan aprimuši, gan aktīvi. Stāsta, ka izvirdumi gadoties diezgan bieži, pirms dažiem gadiem lava pārklājusi vienu ciematu. Kur ir vulkāni, tur ir arī cunami un zemestrīces. Tieši šādā zemestrīcē pirms pāris mēnešiem bija sagruvis tilts ceļā uz Hilo. Kalni aiztur arī vējus, kas nes lietu, tāpēc vienā salas pusē, kur atrodas Kona, vienmēr ir sauss, bet otrā malā, pie Hilo, bieži līst lietus. Taisnākais ceļš starp šīm pilsētām ir apmēram 160 km. Orientēšanos salā apgrūtina sarežģītie vietu nosaukumi. Havajiešu valodā ir tikai daži līdzskaņi, bet patskaņus raksta ar garumzīmēm tāpat kā latviešu valodā, tomēr vietu nosaukumi ir ļoti neparasti un tos iegaumēt ar pirmo reizi nav nemaz tik vienkārši. Piemēram, mana viesnīca atradās netālu no Palānī ielas pie Kuakini lielceļa. Havaju bagātība ir tās dabas un augu valsts daudzveidība. Te ir tropiskie meži un orhideju plantācijas. Šī sala ir relatīvi jauna, un pirmo augu sēklas tajā atnesa vēja plūsmas. Pirmie cilvēki parādījās tikai 5. vai 6. gadsimtā, un viņi atveda līdzi daudz citu augu un dzīvnieku sugu. Klimats atkarībā no augstuma mainās no tropiskā līdz mūžīgajam sniegam. Un tas viss stundas brauciena attālumā. Lielākais tūrisma objekts ir vulkāni. Var apskatīt gan plūstošu lavu, gan tvaiku geizerus, gan mēness krāteri, kā arī lavas laukus, pa kuriem lava plūdusi pirms dažiem gadiem, bet augu valsts vēl nav ieviesusies. Interesanta ir tāda ģeoloģiska parādība kā lavas caurules, kad lava plūst zem zemes, un, beidzoties izvirdumam, lava aiztek un paliek tādi kā tuneļi zem zemes, pa kuriem var staigāt. Havajas Tropiskais botāniskais dārzs Pats galvenais objekts, kuru es gribēju apskatīt, ir Havajas Tropiskais botāniskais dārzs (www.htbg.com). Tas atrodas netālu no Hilo, un no Konas uz turieni var nokļūt ar autobusu, kas atiet pussešos no rīta no Kmart pieturas. Patīkams moments ir tas, ka šis autobuss ir bez maksas, jo autobusu satiksme Havajas salā saņem federālo finansējumu. Autobuss kursē caur Vaimea, kas atrodas nedaudz kalnos, tāpēc tur temperatūru ir krietni vēsāka. Botāniskais dārzs bija fantastisks, pilns ar dažādiem tropiskiem augiem, krūmiem, kokiem, palmām. Pirmo reizi ieraudzīju maizes koka augli, svečziedus, tropiskos mūžamežus ar nokarenām liānām. Dārza teritorijā ir divi ūdenskritumi un kopējā ainava ir kā no filmas „Gredzenu Pavēlnieks”, bet varbūt vēl mistiskāka. Pašā vidū ir dīķītis ar lielām sarkanām karpām un blakus lielo papagaiļu mītne. Dārza malā ir klints, kas pavērsta pret okeānu. Viļņi triecas pret akmeņiem ar tādu spēku, ka šļakatas uzlido līdz pat 20 m augstumā. Atpakaļceļā sanāk misēklis, kad autobuss mani neuzņem. Vēlāk noskaidroju, ka nebiju stāvējis pieturvietā. Nekas neatliek kā balsot mašīnas. Mani paņem viens busiņš, kurā brauc vietējais dārznieks ar sievu un bērniem uz Konu atpūsties pludmalē. Vadītāju sauc tradicionālā amerikāņu vārdā par Semu, bet viņš stāsta, ka viņa vectēvs vēl bija īsts havajietis, un viņš pats protot tikai pidžina angļu valodu. Viņš attīra džungļus un iekopj dārzus, kurus vēlāk nopērk bagātie amerikāņi, kas vēlas pārcelties uz Havajas paradīzi. Sems ir iekopis ne vienu vien dārzu okeāna krastā, un pa ceļam uz Konu viņš iebrauc trīs mājās, pie kuru saimniekiem viņš ir strādājis. Viņš šajos dārzos saplūc man augļus un pieber pilnu somu ar mandarīniem, milzīgiem apelsīniem un papaijām. Skats uz okeānu no šīm vietām ir lielisks, tomēr krasts ir klinšains, un nekāda lielā gozēšanās pludmalē šeit nav iespējama. Tāpat jāņem arī vērā zemes noslīdējumu, zemestrīču un cunami riski. Sems parāda pāris mājas, kuras ir nesen uzceltas, bet pēcāk ir bīstami sasvērušās, tāpēc apdzīvot tās nav iespējams. Tālāk Sems mani aizved paraudzīties arī uz Vaipio ieleju. Tā ir klints apmēram 1,5 km augstumā un plaša zaļa ieleja klinšu starpā. Skats ir fantastisks un pat nenožēloju, ka netiku autobusā. Starp klintīm ir arī smilšaina pludmale, bet, lai tur nokļūtu, ir jābrauc pa ļoti slīpu ceļu, pa kuru augšā var uzbraukt tikai ar džipiem. Šī ieleja ir rādīta arī daudzās filmās. Šīs ir vietas, kur var atgriezties atkal un atkal. Sīkāk par Havaju salām var izlasīt arī tīmeklī: http://www.hawaiiweb.com/ Bet peldēties un sērfot pludmalēs es nedēļas laikā tā arī netiku. Pietrūka laika, taču arī tā varētu būt jauka laika pavadīšana, jo viļņi šeit ir fantastiski. Aloha!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais