Pagājušā gada (2009/2010) ziema

  • 1 min lasīšanai
  • 1 foto
Pagājušā gada ziema bija ļoti neparasta. Neparasta tāpēc, ka jau vairākus gadus pie mums nebija tik labas ziemas. Sniegs un aukstums ir visraksturīgākās ziemas īpašības. Vismaz, dzirdot vārdu ziema, mēs uzreiz domājam gan par sniegu, gan par aukstumu. Tieši šīs divas īpašības lika sevi manīt pagājušā gada ziemā. Manā dokumentālo materiālu krātuvē tieši trūka ziemai raksturīgo piedzīvojumu. Kaut kāda iekšējā balss teica, ka šī izdevība ir jāizmanto. Iepriekšējos gados jau biju nedaudz sagatavojies šādiem bargiem laika apstākļiem. Bija gan labi zābaki, gan cimdi. Trūka tikai labas jakas un bikses. Tāpēc janvārī devos uz mednieku veikalu, kur kā izrādījās jau ir sezonas preču atlaides. Par savu Eiropas fondu stipendiju iegādājos brīnišķīgu komplektu no ziemas jakas un biksēm. Ziemas jaka un bikses, kas domātas - 40 C grādu lielam salam. Īpaši viegls, sintētisks, silts un elpojošs apģērbs. Man ļoti patīk arī tas, ka šis apģērbs ir radīts klusumam, jo tā materiāls nečaukst, kā rezultātā man ir lielākas iespējas iegūt veiksmīgu rezultātu dzīvās dabas fotomedībās. Klusāks būsi - vairāk redzēsi. Esmu gatavs tikties ar ziemu. Zagļa (laupītāja) cepure, lai pasargātu seju no sala, silti cimdi, jaka, bikses un zābāki. Visu ziemu biju nostaigājis šajā apģērbā un teikšu, ka jutos tiešām silti un komfortabli. Un pats pārsteidzošākais ir tas, ka tas viss ir sintētisks. Nav nevienas apģērba daļas, kura būtu saistīta ar dzīvniekiem. Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad redzu saprātīgu jēgu modernās pasaules izstrādājumos.
Šeit esmu pie ozola savā aukstākajā pārgājienā (-20 C), kādu esmu piedzīvojis. Vēroju saulrietu. 9 stundās nogāju 12 km un sastapu ziemu tās visbrīnišķīgākajā izpausmē. Mana cepure un jaka ir nedaudz apledojusi no mitrās elpas. Bija līdzi gan 2 litri karstas tējas, gan 1 litrs karsta ēdiena. Apģērbs bija gandrīz ideāls, ja nu vienīgi zābaki. Smago -50C markas zābaku vietā uzvilku šos vieglos -20C markas zābakus. Šajā pašā dienā vēlāk gan nožēloju un teicu, ka nākamreiz šajā salā vilkšu tos smagos. Kamēr gāju, bija labi, kolīdz apstājos, sāka kļūt auksti. Šīs dienas brīnumus, sastaptās radības un ainavas nekad neaizmirsīšu. Visu ziemu nobridos pa sniegiem. Agri no rītiem vilku sevi ārā no gultas, teicu sev: "Jāni, celies un dodies, jo neviens nezin, kad vēl šādu ziemu piedzīvosim." Dienas gāja, mana piedzīvojumu krātuve auga izmēros un auga arī mana pateicība ziemai par to, ka viņa mūs lutina tik ilgi.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais