Ar savu auto uz šveices alpu pļavām.

  • 7 min lasīšanai
  • 167 foto

Maršruts:Liepāja – Nendaz(Valais kantons,Šveice)

Braucēji: 2 pieaugušie 3 bērni (2 un 4 gadi jaunākaiceļotājai5 mēneši)

Auto: Chrysler Town & Contrybenzīns –gāze Nobrauktie km~5500 Brauciena laiks:2010. gada augusts – 11 dienas. Kopējie izdevumi ~ 800Ls.(~300ls apmešanās vietas, 230ls – degvielai, un pārējais biļetēm, suvenīriem un pārtikai) Šobrīd Šveices alpus izmanto slēpošanai, taču man tos vairāk patīk izmantot vasarā kad nav jāpaunājas biezās jakās, bet pa alpu pļavām var staigāt t- kreklos un ēst mellenes, meža zemenes, aprikozes un darīt visu citu ko Šveice piedāvā vasaras otrā pusē. Iespējams šis apraksts vairāk noderēs ģimenēm, kas ceļo kopā ar bērniem vai arī iedrošinās ceļot kopā bērniem, kas nebūt nav šķērslis, lai atpūstos un ceļotu. Uz Šveici ceļojam otru reizi, iepriekšējo reizi bijām pirms 2 gadiem, kadapmeklējām arī Itāliju. Šoreiz braucam ar savu auto, iepriekš lidojām ar lidmašīnu un izmantojām nomātu auto. Savam auto ir būtiska spriekšrocības īpaši ja jābrauc ar bērniem. Protams ir arī savi ierobežojumi tam, ka ceļojat kopā ar bērniem, mēs izvairījāmies no muzeju apmeklējumiem, vairāk pievērsāmies dabas objektiem un pastaigām kalnos, kalnu ciematos. Otro reizi izvēlējāmies Šveici apmeklēt sakārtotās ifrastruktūras dēļ, skaisto dabas skatu un arītapēc ka iepriekšējoreiz nepaguvām visu apskatīt, arī cenas apartamentiem vismaz Valais kantonā ļoti pievilcīgas. Pirmā un otrā diena Izbraucam pievakarē ap 18 ar domu, ka Varšava jāizbrauc pa nakti. Visi bērni nakts ceļu mašīnā guļ ļoti labi un tas ir galvenais šādos garos pārbraucienos.Piestājam tikai, lai uzpildītu autogāzi, kas te Polijā ir pat biežāk sastopama par parastajām degvielas uzpildes stacijām, maksā ar nedaudz lētāk kā Latvijā. Diemžēl sanāca neliela aizkavēšanās Lietuvā tāpēc Varšavu sanāk šķērsot tikai ap 6 no rīta, kad tā jau ir sastrēgumu pilna,laiku tas prasa vairāk kā 2h. Pēc tam tiek atrasta normālāka tankštele, kur var veikt visas rīta procedūras. Līdz vakaram jānokļūst mūsu pirmajā apmešanās vietā Nirnbergas priekšpilsetā. Aiz Varšavas jau gandrīz visu ceļu ir autostrādes tas ievērojami paātrina braucienu, Uz Vācijas robežas astē iesēžas policija, liek nobraukt nost no autostrādes un grib jau, veikt kratīšanu, bet redzot ka esam ar bērniem iztiekam ar pasu kontroli. Šā brauciena laikā robežsargi mūs apturēja vairākas reizes taču redzot ka ceļojam ar bērniem pat pases neprasīja. Vācijā jau autogāzes uzpildes ir retāk tāču pateicoties tomtomā ieliktajam LPG uzpildes katalogam, to atrašana pa ceļam nav problēma, vienīgi problēma var būt ar adapteriem ne visas uzpildes pistoles der, bet parasti uz vietas var dabūt adapteri. Pa visu braucienu vienā tankā tik nebija. Vakarā jau satumstot sasniedzam savu apmešanās vietu „Central Pension” (booking com.) rezervēts kā trīsvietīgs bet reāli 5vietīgs Numurs ar brokastīm 54Eur. 3. diena Šodien jānobrauc ~800km lai tiktu līdz mūsu galamērķim Šveicē. Laika nav daudz tāpēc iepriekš plānotais zoodārza apmeklējums Nirnbergā jāatliek. Pa Vācijas autostrādēm ceļš paiet ātri. Uz Šveices robežas rinda, lai gan jau kādu laiku Šveicei robežkontrole ar ES acelta šodien pasu kontrole notiek. Tiek jautāts par galamērķi un brīdināts par sodu par braukšanu pa autostrādi bez vinjetes(vinjetes cena 20 ls uz gadu). Vinjeti gan nepērkam jo esmu nolēmis izmantot parastos ceļus, kas ir gleznaināki un intresantāki, taču krietni lēnāki, dēļ biežajiem apļiem un ciematiņiem. Pateicoties tomtomam ietiepīgumam iekuļamies jau pirmajās problēmās. Viņš spītīgi grib mūs vest pāri lielajiem kalniem, bet es esmu izvēlējies līdzenāku taču garāku ceļu gar Ženēvas ezeru. Tiekam ievesti ļoti šauros un ļoti kalnainos meža ceļos, Latvijā tādi meža ceļi ir vienkārši iebrauktas 2 sliedes, bet te pat noasfaltēts , grants ceļi viņiem vispār tik pat kā nav, tikai šur tur augstu kalnos kur ceļi ved uz viensētām. Ceļš ir tik šaursun mežš ir tik biezs ka pazaudējam pat GPS signālu atliek tik braukt pret kalnu un cerēt ka pretī neviens nebrauks. Tālāk jau ceļš vijas lejup un varu kārtīgi notestēt bremzes, šito lielo kasti nav diez ko viegli noturēt un beigās jau nevaru sagaidīt nobrauciena beigas. Automātiskās ātrukmārbas mīnuss, ka nevar bremzēt ar ātrumiem. Braucot kalnā gan automāts ievērojmi ērtāks. Laimīgi tiekam uz lielāka ceļa un varam steigties Ženēvas ezera virzienā. Sāk jau satumst bet mums līdz 22 jātiek līdz saviem apartamentiem Nendazā. Tomtoms rāda ka esam jau pie Ženēvas ezera, priekšā tikai stāvs serpentīna ceļa nobrauciens līdz šosejai kas vijas gar ezera krastu. Skats pa tumsu braucot lejā iespaidīgs, tūkstošiem gaismiņu lejā. Tālak jau zināmi ceļi, pirms 2 gadiem braukti. Izbraucamcaur naksnīgi spožo Monterux viena no smukākajām pilsētiņāmŽenēvas ezera krastā. Redzu ka laikā uz mājvietu nepaspēsim, lai gan tālāk ceļš jau zināms. Bērni jau nolikti uz gulēšanu mašīnā, ļoti steigties vairs nav vērts. Sasniedzot Sionu,sākas jau labi pazīstamais stāvi līkumotais ceļš uz Nendaz, zinot ceļu ir viegli braukt arī tumsā, taču pirms 2 gadiem arī braucot pa tumsu bija diezgan traki. Šajos kalnu kūrortos pārsvarā mājas var atrast pēc nosaukumiem mums jāmeklē Eden rock, praktiski visas ielas iet pret kalnu, mūsu māja sanāk viena no pēdējajām tātad arī visaugstāk. Māju izdodas atrast taču ta kā mūs jau brīdināja durvis 10vakarā tiek slēgtas, esam nokavējuši jau 2h ,nama pārvalnieci ar neizdodas sazvanīt un kā par nelaimi neviens cits arī nav uz balkoniem redzams. Nākas pāris stundas pasnaust auto. 4.diena Pulksten 6 durvis beidzot ir vaļā uzmeklēju pārvaldnieci, saimnieks pie viņas atstājis atslēgas, angliski protams nesaprot gandrīz neko (Valais reģions Šveicē ir franču valodā runājoša valsts daļa) taču sazināties izdodas tīri labi, tiek ierādīta stāvvieta un ātri dodamies skatīt mūsu dzīvokli, no ieejas puses sanāk 3 stāvā no sētas puses 1. stāvs. Dzīvoklis liels (80m2) un labi aprīkots, vienā pusē balkons otrā terase pret kalnu. Izmaksāja ap250 Lsuz nedēļu.
5. diena Šodien nolemjam doties uzMini šveici, ir jau tur gan būts, bet ta kā nedaudz līst un pēc pierezes zinot ka otrpus kalniempie Lugāno parasti spīd saule dodamies turp atālums ir ap 200km taču ceļš iet pa kalniem, ir daudz serpentīnu tapēc laika ziņā prasa daudz. Braucam pār Simplion passkalnu pāreja 2km augstumā,
Laika apstākļi šodien gan nav ideāli jo ir mākoņi, ir tādas dīvainas sajūtas ar mazo pacēlāja kabīni atrasties pilnīgā miglā(mākonī)un neko neredzēt, kur dodamies, labi ka pašā augšā mūs sagaida saule un virs mums vairs mākoņu nav, taču diemžēl tie ir palikuši zem mums kas neļauj pilnā krāšnumā apskatīt 25km garo šļūdoni. Augšā mūs sagaida arī sniegs kas pa nakti ir uzkritis un tagad kūst, lai gan ir tikai pāris grādu virs 0 ļoti auksts nav jo ir saule. Uz brīdi caur mākoņiem izdodas ieraudzīt arī krāšņo ledus upi.
Pusdienojot kafejnīcā gandrīz nokavējām pacēlāju lejup izrādās 16 jau tas vairs nedarbosies, labi ka kafejnīcas personāls mūs informēja, jo pašiem pa kalnu takām ar 3 maziem bērniem un ratiem nezinu kā būtu gājis, kamēr nokļūtu līdz ciemam. Nobraucot uz betmeralp, vel nedaudz paklīstam pa smuko ciematiņu un tad uz pacēlāju kas novedīs mūs pie auto. Šis pacēlājs gan strādā diennakti jo praktiski ir vienīgais veids kā ciematiņa atpūtniekiem nokļūt līdz savam vai citam sabiedriskajam transportam. Tā kā lejā esam jau pēc 18 tad lielveikalu atkal nokavējam, jo tie te ilgāk pa 18 reti kur strādā. Dodamies vien atpakaļ uz saviem apartamentiem pa ceļam vel izbraucot caur Sionu bet pat tur pēc19 neizdodas atrast nevienu atvērtu lielveikalu. 7. diena Šodien dodamies uz Lozannu. Pa ceļam tiek sameklēta viena no retajām gāzes uzpildes stacijām, un tad gar Ženēvas ezera krastu uz Lozannu, no sākuma dodamies uz „De Mon Repos„ parku. Smuks parks ar atsevišku vietu kur būros apskatāmidažādi putni neliels rotaļu laukums bērniem un sens, it kā no romiešu laikiem saglabājies tornis ar ūdenskritumu. Pēc tam dodamies lejā pie Ženēvas ezera kur tā krastā atrodas Olimpiskais parks un Olimpiskais muzejs,
Olimpiskās komitejas mītne arī atrodas Lozannā tāpēc šo pilsētu arī dēvē par olimpisko galvaspilsētu. Olimpisko parks ir iekārtots ar dažādām intresantām skulptūrām, viņš viss atrodas tādā kā nogāzē, ja grib nokļūt uzreiz muzejā tad var izmantot eskalatoru un lejup doties caur parku. Pašu muzeju (15 CHF) neapmeklējām jo nebija vairs daudz laika, taču tur esošajā suvenīru veikaliņā gan šo to nopirkām, pārsvarā tur bija suvenīri no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm. Pēc tam atkal autiņā un uz Nendazu, pa ceļam velkādā klusākā vietā pamielojāmies ar gardiem bumbieriem. Tā darīt gan protams nav labi, bet augļu dārzi izskatījās tik kārdinoši un tik prīvi pieejami, bumbieri gan bija ļoti gardi. Agļu kokus viņi audzē savādāk kā pie mums, to zari ir izplesti uz sāniem, lai vieglāk novālt ražu. Bumbieri, aprikozes un vīnogas tur aug diezgan brīvi šoseju malās un pat ciematos gar trotuāriem, vīnogas tur gan pārsvarā audzē vīniem, tapēc nav neko garšīgas.
Taciņa nav gluži piemērota braukšanai arratiem, taču uz priekšu tiekam brīžiem ratus pārnesot ar rokām, Pretīm nākošie francūži visi brīnās kur mēs ar ratiem vandamies, lai gan liela daļa no viņiem arī ir ar bērniem, viņi izmanto ķengursomas vai krēsliņu uz pleciem, mūsējām meitām tas neder, nav pieradušas, vecākā meita(1,5) jau pati labprātāk iet nekā sēž ratos, bet jābūt uzmanīgam jo vietām ir stāvas nogāzes. Viena no sarežģītākajām vietām bija šī
Mums šī ir vienkārša pastaiga tādēļ nekādus rekordus sasniegt necenšamies un nekur augstu neuzkāpjam, galvenais ir jaukās emocijas kas iegūtas no fantastiskajiem skatiem uz kalniemun alpu pļavām, šoreiz esam jau augusta vidū kad ogu raža jau beigusies, pirms dieviem gadiem staigājot dabūjām arī kārtīgi pieēsties ar meža zemenēm un melenēm tās tur ir vēl lielākas kā pie mums. Šovakar vēl pagūstam izmantot mūsu mājas baseinu, visas nedēļas laikā 2 reizes tik sanāca to izmantot. 10 . diena Sākas mūsu ceļš mājup, Šī diena viskarstākā, pāri pa 30C, Uz mājām dodamies pa citu ceļu nekā braucām šurp, skaistāku, bet lēnāku ar vairākām kalnu pārejām, lielākās no tām Furka pass (2463 m. V.j.l.);
pēc tam Oberalp Pass (2044 m. V.j.l).
Pie Furkas ir apskatāms arī ledājs kurā var ieiet arī iekšā pa izcirstu alu, šoreiz negājām iekšā, jo bijām jau tur bijuši iepriekš un cenu ar pacēluši tagat pat par zīdaiņiem prasīja samaksu (6Eur pers).Caur braucot apskatījām Andermatt ciematu, un tad bez lielām pieturām līdz Lihtenšteinai kur vietējā burger ēstuvē atbrīvojāmies no pēdējiem Šveices frankiem. Tad Austrija, pievakarē Boden ezers un tad jau Vācija ceļš pa autostrādēm uz mājām, naktsmājas vairs neizmantojām pāris reizes nosnaudāmies mašīnā, nav ne vainas, ja ir liela mašīna, bērni mašīnā izgulējās tāpat kā mājās, mums bieaugušajiem nedaudz grūtāk. Kopumā viss izdevās kā plānots, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ka ar 16 dienām likās par daudz tad tagad rēķinājāmies ar 10, kas gan beigās šķitapar īsu, dzīvokli Šveicē vajadzēja ņemt uz 10 dienām, bet nu gan jau vel tur atgriezīsimies, jo kalni velk atpakaļ.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais