ārprāta satiksme

  • 1 min lasīšanai
Patiesībā, visai dalītas izjūtas... Protams, okeāna tuvums, karstais klimats, ārkārtīgi pazemīgā izturēšanās viesnīcās-tas viss ir kaut kas īpašs. Iedomājoties vien , ka atrodies vairāk kā 8000km no Latvijas, kurā šajā pat laikā snieg un ir -10 grādi, ir patīkami. Ziloņi, pērtiķi, zili zaļie putniņi, neatkārtojamā daba, fantastika! Ir arī otra medeļas puse- salīdzinoši lielā netīrība, ik pēc katriem 500 metriem vīri ar "kalašņikoviem" un protams- NENORMĀLĀ satiksme! Neesmu no tiem kārtīgākajiem autovadītājiem, taču tāds "bezpridjels" nebija redzēts! Visā daudzmiljonu pilsētā tikai pāris luksoforu, katrs brauc kā grib, mēģina iespraukties, nogriezt ceļu, un nemitīgā signalizēšana- pilnīgi nepamatota un idiotiska. Tāda sajūta, ka bez skaņas signāla lietošanas vispār nedrīkst rādīties uz ceļa. Protams arī šis , it kā negatīvās puses, pieder pie lietas un veido to neatkārtojamo valsts būtību, kura patiesi liek to apbrīnot. Bezšaubām- neskaitāmie budistu klosteri, budas-zīmēti, veidoti, kokā grebti- bez tā Šrilanka nebūtu Šrilanka... Kopumā pavadot šajā valstī 5 dienas, radās neizsakāma vēlme vairāk palasīt par šo reliģiju un īpatnībām un vēlreiz saprast, ka bez mūsu, it kā pareizā dzīvesveida un parašām, eksistē, un visai veiksmīgi, vēl citas, kuru būtība un saknes slēpjas dziļā pagātnē, iespējams vēl dziļākā, nekā spējam iedomāties! P.S. Ziloņus redzēt dzīvā dabā no pussagrabējuša 1970 gadā ražota trīsātrumu Mitsubishi džipa, ir visai sirreāla sajūta! Iesaku visiem-ja ir iespēja, apskatiet šo Latvijas izmēra valsti ar 19 miljoniem iedzīvotāju.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais