Sulawesi

Edviins Rozins 29.12.2010 6 min lasīšanai

Sulawesi ir Indoneezijas 3 lielaakaa sala peec Sumatras un Kalimantanas un pabuut shajaa salaa bija viens no maniem lielaakajiem sapnjiem. Brauciens bija paredzeets 4 meeneshiem, tacu kultuurshoks bija tik liels, ka pietikaas arii ar vienu meenesi un neapskatiita palikaas Malaizija un Birma.

Lidojums bija ar Airasia, biljetes leetas un par laimi regulaarajiem reisiem ir opcija, ka par nelielu samaksu var mainiit izlidoshanas datumu, liidz ar to atpaklajceljam jauna biljete nebija jaapeerk. Airasia komforts ir krietni augstaaks par Ryanair, ir kur kaajas izstiept un arii izguleeties var tiiri labi.

Turpceljsh liidz Kuala Lumpurai lielaakoties pagaaja miegaa, 2 reizes nobaudiiju Malaysian food - Nasi lemak, kas tulkojumaa nozimmee riisi taukos. Nekaada vaina labs iesaakums pierashanai pie Indokjiinas regjiona virtuves. Kuala Lumpura sagaida ar tropisko svelmi, iznirstot no maakonjiem Malaizijas zemei var redzeet nepaarskataamas elljas palmas plantaacijas. Tropiskie mezhi ir tikushi ziedoti biznesam un civilizaacijas paeedinaashanai.

No Kuala Lumpuras naakoshaa pietura ir Surabaya, kas ir Javaa, Indoneezijas visbiezaak apdziivotajaa salaa.

Ielidoshana ir pusnaktii, aatri tiek nokaartota visa on arrival, kas izmaxaa 25$, un tieku izgruusts taksistu puulii, kuri visai agresiivi piedaavaa savus pakalpojumus. Taa kaa Surabaya ir ap 8 miljonu pilseeta, kuraa nekas iipash nav mekleejams, tad nakti pavadu gulshnjaajot uz solinja, lai no riita peetiitu iespeejas kaa tikt uz Sulawesi.

Riits iesaakaas ar vajadziibu tikt pie Indoneezieshu naudinjas, banku un lidsabiedriibu ofisi atgaadina apshaubaamas bodiites, piedevaam bankas ir sleegtas. uzrodaas viirinjsh , kas gatavs mainiit naudu, tachu apklaushinu citus piedaavaajumus un beigaas izshkjiros par naudas mainju neoficiaalaa veidaa. nez no kurienes uzrodaas viirinjsh ar diplomaatu un fiksi 50 dolaari tiek samainiiti. Un nekaadas shmaukshanaas, kurss izraadiijaas veelaak taads pats kaa bankai. Interesanti, ka naudas mainja bija turpat policijas acu priekshaa. Ir neskaitaami piedaavaajumi dazhadaam aviobiljeteem no rokas, tachu apklaushinot lidsabiedriibas izshkjiros par Merpati aviosabiedriibu, kas ir aptuveni 2x leetaak nekaa citaam aviosabiedriibaam.

Jaapiemin fakts ka Indoneezijas lidostaas var tikt iekshaa iisi pirms lidojuma, kad uz ekraana paraadaas, ka attieciigajam reisam ir check in, un taa visa dziive liostaa norisinaas aarpusee.

Lai arii Indoneezija skaitaas leeta zeme, tachu jaamaxaa par visu mazaako nieku. Baltaa adas kraasa noziimee arii attieciigu izcenojumu.

Naakamajaa naktii ierodos Sulawesi, un naakamaas 4 nedeeljas pavadu shajaa salaa. Tiek sarunaatas naktsmaajas un eedienreizes kaadaa gjimenee un dabuuju redzeet indoneezieshu dziivi no seetas puses.

Milziigs shoks ir satiksme, lielaakaa dalja transporta liidzeklju ir motocikli, un tie ir tuukstoshiem. Nekaadu satiksmes noteikumu, tachu nevienu avaariju visaa uztureeshanaas laikaa neredzeeju. Milziiga transporta liidzeklju daudzums noziimee arii milzigas cilveeku masas. Nabaga izmirstoshaa Latvija, cik noveeroju, tad Aazijas galvenais speeks ir gjimene. Gjimenes saites ir vissvariigaakais un vinji viens otru stutee, vecaakajai paaudzei tiek izraadiita cienja un veciishi savas vecumdienas pavada darbojoties savaa gjimenee, nevis kaa muusu veciishi vecumdienas pavada vieni vai pansionaatos.

Par klimatu, tropiskais klimats ir panesams paarsteidzoshi viegli, speciaali saulee cepinaaties nav veelams. Ik dienu ir iislaiciigas tropiskaas lietusgaazes, kad ielas paarveershaas par visai vareniem strautiem. Iebraucot kalnos, klimats paliek iipashi patiikams, shkjiet ka kalnu gaisu var dzert ar maliekm.

Saliidzinot eeshanas kvalitaati Latvijaa un Indoneezijaa ar skumjaam jaasaka ka indoneezieshi eed krietni labaak par mums. Aazijas dieetas stuurakmens ir riisi. Riisiem piemiit viena izcila iipashiiba, tie mitrajaa tropu klimataa nebojaajaas, visas citas graudaugu kultuuras tropu klimataa aatri vien sapelee. Riisi tiek iepirkti maisos (leetaak!!!) un pirms vaariishanas sievietes 15 minuushu laikaa izsijaa vajadziigo daudzumu caur speciaalu sietu, atsijaajot gruzhus. Riisu gatavoshanai ir neskaitaamas variaacijas - Nashi lemak (ar elljas un kurkumas piedevu), Nashi goreng (ar olas piedevu). Iipashi garshiigi riisi , kas izsauteeti pandaanu labaas, tas piedod riisiem iipashu garshu.

Pirms braukshanas biju iepircis 10 iepakojumus ar aktiivo ogli, tachu ar punci nebija nekaadas probleemas. Bija jau taa, ka 1 nedeeljaa katra eedienreize bija ar asaru elementiem, jo pipari un asaa paprika ir obigaata katras eedienreizes sastaavdalja.

Zivis ir arii ikdienas paartikas sastaavdalja, to cena tirguu ir ap 20-30 santiimu kg. Izbriiniija tas, ka zivis tiek tirgotas 30 graadu karstumaa turpat uz ielas, bez saldeetavas un citaam sanitaarajaam normaam. Un nekaada vaina, katraa zinjaa shiis ielu tirgotavu zivis eedu visu laiku, garshiigas bezgala un nekaadu probleemu ar veederu.

Ar paeeshanu Indoneezijaa nav nekaadu probleemu, ir neskaitaamas eestuves ielu malaas un pa ielaam braukaa divritenji un mociishi, kuriem uzkabinaatas ir lauku virtuves varianti - 1 eedienreizes cena 50-70 santiimi. Eediens saatiigs. Un atkal nekaadas sanitaaraas kontroles, peec pieredzes varu teikt, ka shis ielu eediens ir absoluuti drosh kaa indoneezieshu, taa arii eiropieshu veederiem. Kaa izcils gremoshanas veicinaashanas un antibakteriaals liidzeklis ir pipari. Cik noveeroju, tad svaigaa veidaa vinji klaat piekozh aso piparu balto augliishu variataati, kas peec garshas ir maigaaka.

Gan kaa kaarums, gan kaa eedienreize ir tahu (plaacenis ar zivju pildiijumu), tempe (kraukshkjosha plaana zivs fileja miiklas apvalkaa), pissang epe (banaans miiklaa).

Pie riisiem obligaata piedeva ir sajur - skhjidra darazenju meerce ar garshvielaam, kurai ka avariaaacija var but klaat pievienotas nuudeles. Galvenaas sajur sastaavdalas - banaanu ziedi, kaaposts, burkaani, siipoli, pupinjas ar paakstiim, kartupelji, pipari, citronzaale. Kartupelji Indoneezijaa ir kaa visai ekskluziivs daarzenis, maxaa ap 70 santiimu/kg

Ar augljiem par spiiti tropiskajam klimatam ir pashvaki, rambutaani, mango (nebija garshiigi), ananasi, guava.

Aarkaartiigi garshiigi bija maza izmeera banaani, peec izskata netiiri dzeltenmelni, bet garsha... Muusu lielveikala banaani saliidzinaajumaa ar shiem mazizmeera banaaniem ir s---ds. Banaaniem ir vairaakas shkjirnes, eedu arii banaanus zaljaa kraasaa ar augstu cietes saturu - 2 banaani un taada saata sajuuta, ka citu neko vairs negribaas eest. Guava cik noveeroju aug pie katras maajas un dod bagaatiigu pashizseeju. ielu malaas.

Maajas izskataas visas noplukushas, speeciigaa saule un lietusgaazes atstaaj savas peedas apdares materiaalos. Aarkaartiiga noziime ir ventilaacijai, tadaeelj gar visu sienu augsheejo malu ir caurumi, kas izskataas kaa shaujamluukas. Sanitaraais mezgls muusu izpratnee ir aciite (ochko), un pie taa ir vai nu uudens rezervuaars vai spainis aizskaloshanai. Turpat arii mazgaajaas (ar udens kjipiiti). Tualetes papiiru nelieto, dibens tiek nomazgaats peec lielajaam dariishanaam. No saakuma tas bija mazliet shokeejoshi, tachu veelaak atzinu to par ljoti eertu veidu. Piedevaam ar sho paradumu Aazijas regjiona tautas ieekonomee milziigu daudzumu tualetes papiiru. Un tualetes papiirs nav tikai naudas ekonomija, tas arii ir resursu un koksnes ekonomija. Katraa zinjaa shaads higienisko vajadziibu risinaajums ir leets un drosh. Par cik svariiga ir ventilaacija un klimats ir karsts, tad ikvienaa maajaa var redzeet gekonus, kjirzakas, tarakaanus (melni un liela izmeera), kaa arii mazaas faraona skudras. Jaasaka ka faraona skudras bija pirmais faunas paarstaavis, ko ieraudziiju jau nakti pavadot Surabaya lidostaa.

Visaam jaunceljamaam maajaam kaa stalazhas izmantoja bambusus. Redzeeju pat 20 staavu maaju, kura visa bija apjozta ar bambusa stalazhaam. Vieteejais resusrss un leeti. Nav taa kaa mums, alumiinija stalazhas ir noziimiigs celtnieciibas procesa izmaxas.

Cik redzeeju, tad teju vai visaam preceem bija uzraksts Made in Indonesia. Nav kaa Latvijaa, kura ekonomiski ir kolonijas staavoklii, kur gandriiz visas pateerinja preces ieved no citaam valstiim.

Televiizija gan radiija saruugtinaajumu - seriaali, shovi, pat taas pashas reklaamas kaa Latvijaa. Vieniigais ka purni, kas darbojaas TV ir ar aziaatu vaibstiem. Var redzeet kaa aziaatu siicis ar baudu dzer jogurtu un aziaatu maaminja kuust no laimes. Taa kaa arii vinjiem iet TV zombeeshanas programma.

Sievietes visas staigaa tradicionaalos teerpos, un shos teerpus darina maajaas. Eiropieshu kostiimi ir ofisu zakjiem un paardeveejaam darba laikaa. Islama religjija ir atstaajusi savu ietekmi, tachu nevienu sievieti neredzeeju ar aizsegtu seju. Viirshiem nekas iipash t-krekli, shorti vai dzhinsi.

It kaa runaa ka islams apspiezhot sievietes, neljauj taam realizeeties izgliitiibaa, kultuuraa un citaas jomaas, jo jaakalpo gjimenei. Tachu neredzeeju, ka indoneezieshu gjimenees sievietes buutu nelaimiigas. 90% meitenju pie viira iziet nevainiigas. Meitenes visu laiku tiek patureetas gjimenes acu priekshaa. Ja arii meitenes kaut kur dodaas, tad vienmeer vinjas ir vairaakas, lai viena otru uzpaseetu.. Laikam jau Indoneezijaa skolaas nemaaca par droshu sexu, pa TV neraada kaa pareizi jaauzmauc prezervatiivs un jaunaas meitenes netiek iepaziistinaatas ar kontracepcijas klaastu. Tomeer par spiiti islama moraalei, arii Indoneezijas pilseetaas ir sarkano lukturu rajoni.

Satiku kaadu malaizieti, kuram piedereeja eļļas palmu plantaacija, jautaaju, a kaa tad ir ar razhas realizaaciju? Malaizietis atbild, nekaadas probleemas, visu razhu uzpeerk valsts, par normaalu cenu. Taadejaadi valstij ir milziigas ellas rezerves , kuras tiek realizeetas starptautsikajaa tirguu, kad ir visaugstaakaa cena. neviljus saliidzinaaju ar muusu lauksaimnieciibas produktu tirgu, kuraa viens starpnieks ir otra starpnieka galaa un absoluuta nezinja par naakotni.

Pavaicaaju malaizietim , kaa tad ir ar vispasaules kriizi, vai vinjiem ir krediitu pliishanas burbulji... Malaizietis atbildeja, ka islams aizliedz aizdot naudu uz augljoshanas procentiem, liidz ar to islama valstiis iedzivotaajiem vienkaarshi fiziski nav iespeejams dabuut shaadus krediitinjus. Starp citu arii biibelee, vecajaa deriibaa ir shis tas teikts par naudas aizdoshanu, kas ir gandriiz identiska taada kaa apraxtiita koraanaa. Tas taa paardomaam, cik eetiski ir krediiti ar iiszinjas paliidziibu un citi aatrie krediitinji. Starp citu muusu aatrajiem krediitinjiem schotchiks ir pat lielaaks nekaa bandiiti ierubiija procentus mezhoniigajos 90-to gadu saakumaa.

Indoneezijaa ir tikai viena valstij piederoshana degvielas paardoshanas kompaanija - Pertamina. bezniina cena 26-28 santiimi litraa. Bija shoks, pusnakts, un visaa degvielas uzpildes stacijaa 1 jauns puisis, ar naudas jostu ap vidukli prieksh atlikuma izdosahanas. Nekaadi cheki. Mazliet nobriiniijos, ir nu gan vinjiem droshiiba.... Latvijaa shkjiet lai nodarbotos ar biznesu ir jaapiedzimst kopaa ar kases aparaatu.

Braucot maajaas, sanaaca parunaat ar indieti, kas straadaa kaa menedzheris Indoneezijaa. Vispaar galvenais speeleetaajs A-Aazijas regjionaa ir kjiina, pat Indoneezija ir kaa viens no kjiinas pagalmiem. Jautaaju, bet kaa tad ir ar tirgu, Aazija ir ekonomiski speeciiga, kaa ir veidot sheit biznesu. Indietis atbildeeja, ja veelies Kjiinaa atveert razhotni, kuras produkcija tiks eksporteeta uz Ameriku vai Eiropu, valdiiba tev dos visvisaadas atlaides. Ja veeleesies rezhoto produkciju realizeet Kjiinaa buus pagruuti. Bet ja meegjinaasi citaa valstii razhotu produkciju paardot Kjiinaa, tas ir praktiski neiespeejami, neskaitaamas regulas, ierobezhojumi. Taatad Kjiina aizsargaa savu ieksheejo tirgu, veicina savu tautsaimnieciibu. Deelj Kjiinas Eiropas un Amerikas industrija ir sabrukuma staavoklii, deelj Kjiinas mees zaudeejam savas darba vietas. Starp citu izgliitotie indoneezieshi nesleepj, ka tuvaakajaa naakotnee Eiropai un Amerikai ir krahs, ka pasaules lielaakais speeleetaajs buus Kjiina.