Otrais Ziemassvētku pārgājiens (Brasla)
|
Artūrs Krastiņš
|
Divu cilvēku mudināts, jau pēc iepriekšējā pārgājiena biju sācis plānot Ziemassvētku pārgājienu. Tā kā brīvdienas Ziemassvētkos bija maz, tad ieplānoju to pēdējā brīvdienā, kad visi radi varētu būt apsveikti. Bija vēl dažādi iespējamie pārgājiena maršruti, bet nosliecos par labu gājienam gar Braslu no Valmieras šosejas līdz Gaujai, ar atkāpšanos Inciema virzienā. Sākotnējais pārgājiena garums aptuveni 18 km.
Aicināju uz pārgājienu diezgan daudzus, taču lielākajai daļai draugu bija citi Ziemassvētku pavadīšanas plāni. Pat tradicionālie pārgājiena biedri atteicās no šī pasākuma. Vienu brīdi pat pavīdēja doma, ka būs jāiet divatā, taču dienu pirms paredzētā pārgājiena mūsu kompānija bija pieaugusi līdz 6 cilvēkiem.
Pārgājiena rītā cēlāmies agri, lai līdz ar gaismas parādīšanos varētu sākt gājienu. Braucām ar diviem auto. Mūsu auto aizbrauca līdz Braslas krogam, kur 2 cilvēki tika izsēdināti, bet šoferis aizbrauca atpakaļ uz Inciemu, lai tur atstātu auto. Inciemā mūsu šoferīti paņēma otrs transporta līdzeklis un visi nonāca līdz Braslas krogam, kur bija paredzēts starts (var nenodarboties ar transporta dzīšanu uz abiem galiem un izmantot starppilsētas autobusu).
Pārgājienu sākām 9:32, t.i. ar 30 min kavēšanos. Mūsu kompānijā 4 no 6 dalībniekiem šādā pārgājienā devās pirmo reizi, tāpēc viņiem nebija ne nojausmas, kas viņus gaida. Valdīja jautrs noskaņojums. Sākotnēji devāmies pa Braslas kreiso krastu pa ceļu līdz zivaudzētavai, kur pa aizsprostu šķērsojām Braslu. Tālāk visu maršrutu veicām pa Braslas labo krastu.
Iešana bija grūta, jo traucēja ne tikai dziļais sniegs, bet arī sērsna. Īpaši apgrūtinoši bija priekšā ejošajam, kam vajadzēja uzlauzt sērsnu. Iešanu apgrūtināja ari reljefs. Ik pa brītiņam vajadzēja laisties kādā graviņā un atkal kāpt augšā.
Pirmajā pārgājiena daļā gar Braslu ir vairāki lieli un skaisti smilšakmens atsegumi. Lielākā daļa gan izvietota gar upes labo krastu, tāpēc, ja ir vēlme tos labāk apskatīt, maršruts būtu jāveic pa upes kreiso krastu, taču tad nav iespēja doties ārā uz Inciemu. Pirmajā upes posmā iešana gar pašu krastu nav iespējama, jo vietās, kur ir klintis, to nevar izdarīt. Arī Braslas sānu gravas ir samērā garas, tāpēc sanāca daudz stāvu kāpumu un kritumu. Izmantojām arī ziemas priekšrocības, šļūcot lejā pa nogāzēm uz dibena.
Dziļais sniegs, sērsna un reljefs darīja savu, iešana sanāca diezgan lēna un nogurdinoša. Vēl bijām vairāk kā stundas gājienā līdz Gaujai, kad bijām jau saguruši un dažs labs jau domāja par īsākiem ceļiem un bija palicis īgns. Tuvojoties pulksten četriem pēcpusdienā un jau krēslai sedzot apkārtni, beidzot sasniedzām Gauju (dažs labs ar pēdējiem spēkiem).
Šajā vietā par mērķa sasniegšanu pārgājiena dalībnieki no manis saņēma šokolādi. Tā kā jau metās tumšs, un visi bija noguruši, tad maršruts tika saīsināts. Izlēmām pa tuvāko ceļu doties ārā uz Inciemu. Īsākais ceļš bija 4,5 km. Sākotnēji tas veda pa vecu meža ceļu, bet pēc aptuveni kilometra nonācām pie mājām, no kurām nule, tīrīts ceļš mūs veda uz Inciemu.
Inciemā visi -dažs, ļoti pārguris, dažs vēl pietiekami svaigs, bija laimīgi par nonākšanu galā. Nezinu, vai kāds no jaunajiem biedriem vēl gribēs doties pārgājienā kopā ar mani, bet dzirdēju gan labas atsauksmes gan nesaprašanu par jēgu doties šādos pārgājienos.
Pārgājiena maršruts bija ap 15 km garš, cik nu to precīzi varu noteikt. Maršrutā pavadījām kopā 8h, no 9:30 līdz 17:30.
