Šķērsām pāri ASV, 2. daļa - Mūzikas pilsētas

30.01.2007
7 min lasīšanai
63 foto

Visu dienu braucam pa 81 Interstate Highway uz Nashville un vakarā pirms kempinga meklējumiem atkal braucam Wal*Mart, kur sev par pārsteigumu atrodam pārtikas nodaļu, kurā iesver salātus, tomēr pārdevēja ir ļoti izbrīnīta, kad paņemam katrs pa mazajam (ap 200 g) trauciņam ar salātiem. Tajā pašā laikā blakus ģimene (tēvs un divi mazi bērni) nopērk sev iekošanai vienu grillvistu un divus iepakojumus ar kartupeļu kroketēm. Vispār, ja paskatās uz ratiem, ar kuriem amerikāņi brauc ārā no veikala, kļūst baisi, jo ratos tiek sakrauta lielākoties ļoti sintētiska un neveselīga pārtika, pie tam ar kaudzi. Gribam nopirkt vienreizējo grillu un uzcept vakarā desiņas, tomēr atrodam tikai daudzreiz lietojamus grillus un šo domu atmetam. Vakarā atrodam kempingu pirms Nashville pie ezera ļoti skaistā vietā, samaksājam 19$ un dabūjam telts vietu tieši pie ezera, kur ir arī galds ar soliem un grils... tikai mums nav ne ogļu, ne desu. Kempingā ir arī baseins, kurā ūdens gan ir tikai pāris grādus vēsāks kā gaiss un īstu atslodzi nesniedz. Apkārt visur spīguļo tādas lidojošas vabolītes un ļoti skaļi dzied cikādes. Kempings pirms Nashville, 7. diena. Turpinam ceļu uz Nashville. Atļautais ātrums šajos štatos ir 70 mph, bet mēs braucam ap 75 mph (ap 120 kmh) (tādā ātrumā brauc arī kravas automašīnas). Iebraucot Nashville braucam cauri privātmāju rajonam un te ir tiešām skaistas un bagātu ģimeņu mājas. Tālumā ir redzami Nashville debesskrāpji un pilsēta atgādina visu ko, tikai ne vēsturiski izveidojušos country mūzikas citadeli. Atrodam stāvvietu netālu no convention center, uz 7th St. par 9$ līdz 6 pm un ejam pastaigāt pa pilsētu. Uzreiz paejam garām milzīgai hokeja hallei, kura uzcelta, izskatās, Nashville Predators spēlēm; apkārt stāvvietās ir īpašas cenas, ja ir hokeja spēles. Country mūzikas iespaidu var just tikai ejot pa Broadway upes virzienā un vairākus kvartālus no upes sākas zemas apbūves vecāku namu kvartāli, kuros izvietojušies country krogi un faktiski visu diennakti spēlē live country mūziku, kā arī suvenīru veikali, kuros var nopirkt visu, kas atbilst country stilam, varbūt vienīgi izņemot zirgu un iejūgu. Apmeklējam country Hall of Fame muzeju, kurš veltīts country mūzikas vēsturei, populārākajiem un leģendārākajiem izpildītājiem. Muzejs ir nesen celts, ļoti liels un var redzēt, ka tas ir Nashville pilsētas lepnums (atrodas vienu kvartālu no Broadway). Zinātājs, kur pazīst country mūziku, atradīs sev zināmus vārdus un mūziku un vispār nekādā gadījumā nevilsies šajā muzejā. Apskatām suvenīru veikalus, kur tēvs iegādājas kovboja cepuri no dabīgās ādas par 49$. Pēc Nashville muzeja pusdienojam netālu no Broadway esošā restorāniņā, kur par dienas ēdieniem un alu samaksājam 18$. Interneta meklējumos nonākam Nashville bibliotēkā, kurā pilnīgi bez maksas var tikt uz vienu stundu pie datora ar interneta pieslēgumu. Vispār Amerikā pret izglītības iestādēm attiecas ļoti nopietni un arī Nashville bibliotēkā viss ir ļoti pārdomāts un sakārtots, arī darbinieki ļoti izpalīdzīgi (kā tas patiesībā ir jebkurā iestādē ASV). Turpat internetā atrodam hoteli, kurā paliksim pa nakti, jo kempingi ir ārpus pilsētas, bet mēs vakarā iesim uz country krogiem un pie viskija glāzes baudīsim mūziku, tādēļ braukšana ar auto atkrīt. Atrodam viesnīcu Marada par 79$, kas atrodas apmēram pusjūdzi no Nashville centra. Tajā ir baseins un bezmaksas wireless internets, numuriņš ir ļoti labs, divas milzīgas gultas, kādi 8 dažāda lieluma dvieļi, vanna, visādas ziepītes, šampūniņi utt., seifs, kā arī savs kafijas automāts, gludeklis un paliels televizors un, protams, neiztrūkstošs milzīgs kondicionieris, kurš mums ierodoties ir ieslēgts uz pilnu jaudu, tādēļ pēc uz ielas valdošā karstuma (ap 90F) mums gandrīz vai uzmetas zosāda. Nopeldamies ģitāras formas peldbaseinā, atpūšamies numuriņā, kur pa TV cita starpā iet arī country mūzikas kanāls. Ap septiņiem vakarā ejam uz centru pāri nesen uzbūvētam gājēju tiltam, no kura paveras lielisks skats uz Nashville debesskrāpjiem, starp kuriem noslēpusies Broadway. Ieskrienam meksikāņu restorānā, kurā oficiante gandrīz nemaz nezina angļu valodu; pasūtām steiku par 9$ un Corona alu. Steiks ir milzīgs, klāt vēl šķīvis ar salātiem un mērces. Krogu apmeklējumu sākam ar Hard Rock Cafe, kurš gan izskatās pārāk kārtīgs un bez dzīvās mūzikas, tomēr cilvēku piepildīts. Rodas iespaids, ka daudzi to apmeklē tikai vārda dēļ. Nākamajā krogā (The Stage) skan dzīvā mūzika, tajā ir divi stāvi un liela skatuve, uz kuras uzstājas kāda no vietējām country grupām, kura izpilda drīzāk country rock. Pasūtām dubulto Jim Beam ar sodu par 11,50$ (esam dzirdējuši, ka ASV parastais alkohola šots ir 20g, tomēr pēc dzēriena saņemšanas saprotam, ka tas tomēr ir tāds pats kā Eiropā, jo dzēriens ir tiešām stiprs). Acīmredzot ļauj uzstāties arī cilvēkiem no malas, jo vienā brīdī grupas solistu nomaina kāda meitene no publikas, kura nodzied vienu dziesmu. Nofilmējam vairākas grupas izpildītas dziesmas. Grupas pelna ar dzeramnaudu, kuru parasti savāc kāds no grupas atbalstītājiem, staigājot apkārt pa krogu ar tādu kā spaini un aicinot viesus tajā iemest kādu banknoti. Pēc grupas aiziešanas un mūsu dzēriena piebeigšanas ejam tālāk pa Broadway. Vienā no krogiem redzam country grupu, kurā visas izpildītājas ir sievietes, pie kam soloģitāriste ir sieviete labākajos gados (pāri 50), tomēr spēlē tā, ka neviens nevarētu palikt vienaldzīgs. Vienā brīdī no publikas uznāk pāris - puisis un meitene, kuri ar milzīgu aizrautību sāk dejot rokenrolam līdzīgu deju mūzikas pavadībā. Nākamajā krogā uzstāšanos sāk Robert Burgeis ar pavadošo grupu. Pasūtām atkal mūsu dienišķo Jim Beam ar sodu. Sākumā grupai neveicas ar apskaņošanu un mikrofoniem, tomēr īsti šīs problēmas neatrisinājuši, viņi sāk uzstāšanos. Jāpiebilst, ka koncerta laikā pie skatuves mierīgi var pienākt apskaņotājs un kaut ko pajautāt solistam un tas arī panta vidū pa mikrofonu apskaņotājam atbildēs – ļoti brīva un nepiespiesta atmosfēra, kas atgādina uzstāšanos draugu lokā – īsts tusiņš. Acīmredzami solists ir meiteņu mīlulis, jo ik pa brīdim viņam kāda meitene pienes zīmīti, kuru viņš izlasa, pasmaida un nomet uz grīdas. Vienai šādai meitenei viņš pa mikrofonu pasaka, ka viņš domāja, ka viņa tam varbūt nes 20 dolāru banknoti... Mums par pārsteigumu dziedāt uznāk viens vīrs, kurš pirms kāda brīža dzēra pie blakus galdiņa un diezgan iereibis nāca ar mums iepazīties. Tomēr dzied viņš tā, ka liekas, ka viņš ar to sev pelna iztiku. Nedaudz vēlāk uz skatuves uznāk vēl kāds no publikas un nodzied ļoti augstā līmenī pāris dziesmas. Rodas iespaids, ka jebkurš no kroga apmeklētājiem var tā uznākt uz skatuves un nodziedāt pāris dziesmas – īsta dziedātāju tauta. Mums pretī pie galda sēž kāda kundze, kura ar savu meitu atnākusi paklausīties mūziku un sāk interesēties, no kurienes mēs esam un kāds mums sakars ar country mūziku. Pastāstām par mūsu garo maršrutu cauri ASV un kundze saka, ka esot bijusi Ņujorkā 5 reizes dzīvē, bet pirms pāris gadiem bijusi Eiropā - Austrijā un Vācijā. Viņa vēl dod dažus padomus mūsu ceļam, kā arī novēl būt uzmanīgiem. Grupai priekšā stāv nolikti viņu mūzikas diski, kurus var iegādāties, iemetot blakus esošā spainī 12$. Ap 2 naktī publika sāk pamazām atstāt krogu un arī mēs ceļamies iet uz viesnīcu. Ejot prom, publikā mūs jau uztvēra kā savējos un meitene, kas iznēsāja naudas spaini, mūs abus apskauj un ļoti labprāt ar mani nofotografējas. Ejot ārā pa kroga durvīm arī grupa no mums atvadās. Ļoti skaists ir gājiens pāri gājēju tiltam, skatoties uz naksnīgo Nashville ar lielisko Bells Tower. Nashville, 8. diena. Rīts viesnīcā: ļoti plānas brokastis – maize, sviests, šķidrais siers, mazs jogurtiņš un ābols. Izpeldamies baseinā un pametam Nashville. Pa ceļam piestājam paēst Kentucky Fried Chicken, kas pagaidām ir mūsu iecienītākā ātrā ēstuve - šeit ir cepta vista ar kartupeļu biezeni un salātiem, kas visvairāk atgādina ierasto Latvijas pārtiku. Nākamā pietura mums ir Memphis, kur apmeklējam Graceland – Elvis Presley māju un muzeju kompleksu. Par 22$ autobusiņš mūs aizved līdz Graceland Mansion (kas atrodas pāri ceļam, t.i. autobuss ir vajadzīgs, lai aizvestu apm. 100 m tālāk), kur apmeklētājiem tiek izdalītas austiņas ar atskaņotāju, kas darbojas kā elektronisks gids: katrā telpā ir norādīti numuri, kurus nospiežot atskaņotājs stāsta par konkrēto telpu un tajā redzamo materiālu – ļoti ērta un labi izdomāta sistēma. Kopumā Elvis Presley tomēr ir amerikāņu simbols, tādēļ visur jūtams amerikāņu lepnums par šo mūziķi un viņa dzīvi - pēc muzeja apmeklējuma rodas iespaids, ka Elviss ir bijis ideāls dēls, vīrs, tēvs un pilsonis, eņģelis zemes virsū, kurš to tik visu dzīvi darījis, kā altruistiski darījis labu savai zemei un tās pilsoņiem. Nenoliedzami ir tas, ka viņš ar savu šarmu un mūziku ir spējis un vēl aizvien spēj aizraut cilvēkus. Tomēr ir jābūt amerikānim, vislabāk tā laika amerikānim, lai īsti spētu saprast to, kas Elviss ir bijis un ko viņš nozīmējis amerikāņu tautai. Graceland esam vīlušies par to, ka katram atsevišķam Graceland muzejam (tādi te ir auto muzejs un lidmašīnu muzejs, kā arī atsevišķs Elvisa muzejs) ir nepieciešams pirkt atsevišķu biļeti, bet pašiem lielākajiem faniem ir paredzēta biļete par 50$, kurā ir iekļauts visu muzeju apmeklējums. Jāpiemin, ka šī ir līdz šim viskarstākā diena šī ceļojuma laikā un ārā nav vesāks par 90F ēnā, kas atbilst 31C, tomēr gaisa mitrums ir ļoti augsts un tādēļ sajūta ir kā saunā. Kontinentālais klimats liek manīt par sevi jo vairāk, jo vairāk mēs tuvojamies ASV centrālajai daļai. ASV atrodami gandrīz visi Eiropā esošu pilsētu nosaukumi, tajā skaitā Riga (NJ), London (vairākos štatos), Paris (vairākos štatos) utt. Braucot uz kempingu, iebraucam Wal*Mart un es sev nopērku Creative Zen Sleek Photo MP3 atskaņotāju, kurš te maksā 198$, bet Rīgā – 210 Ls. Nopērkam arī ogles un desiņas un aukstu alu, ko baudīt kempingā. Tomēr šoreiz nakšņošana kempingā (16$) mums ir ļoti neveiksmīga - tas atrodas ceļa malā (visu laiku troksnis no automašīnām) un pie ezera, kurš vairāk atgādina duļķainu, lielu dīķi, tādēļ jau informācijā ieraugām brīdinājumu par odiem, tomēr ignorējam šo brīdinājumu un ceļam telti. Sākumā kukaiņi nav manāmi, tomēr līdz ar krēslas iestāšanos odi sāk apsēst kempingu un no tiem nav glābiņa nekur - tiekam sakosti un esam spiesti staigāt ar desiņu vienā rokā un alu otrā, lai odi vismaz nedaudz liktu mierā. Karstums ir vienkārši nenormāls - viss kļūst mitrs no gaisa mitruma, sviedri tek un par atvēsināšanos nav ko domāt arī pēc saules rieta. Lecam iekšā teltī un raujam ciet ieeju, lai ielaistu pēc iespējas mazāk odu, tomēr daži no tiem pamanās ielīst. Kempings aiz Memphis, 9 diena. Visu nakti svīstam un pussešos no rīta esam augšā, kad ir kļuvis par pāris grādiem vēsāks. Pēc dušas, kaujoties ar odiem, sakravājamies un bēgam prom no šī „jaukā” kempinga. Jāpiemin, ka kempingā redzam dažus ļoti iespaidīga izmēra kempinga autobusus, kuriem ir izbīdāmas sienas, tā iegūstot iekšā istabu ar platību apmēram 15 kv.m. Vienā tādā redzam plazmas televizoru pie vienas sienas (ārā, protams, satelīta antena), virtuvi ar visu iebūvēto tehniku un citām ērtībām.

Šķērsām pāri ASV, 2. daļa - Mūzikas pilsētas

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem