Šķērsām pāri ASV, 1. daļa - Austrumu krasts

30.01.2007
11 min lasīšanai
63 foto

Visam sākumā bija mans un mana tēva sapnis – redzēt ASV, pie tam, nevis piedaloties pilnībā saplānotā un standartizētā tūrisma aģentūru piedāvātā ceļojumā, bet gan redzēt ASV no visām iespējamajām pusēm – gan lielpilsētas, gan laukus, gan uztvert tās nelielās, bet būtiskās atšķirības, kādas varētu būt starp eiropiešiem (pie kuriem, protams, ir pieskaitāmi arī Latvijas iedzīvotāji) un Savienoto Valstu iedzīvotājiem. Savas pirmās aprises ceļojums ieguva jau šī gada janvārī, kad tika pieņemts galvenais lēmums – braukt ar auto no Ņujorkas līdz pat Losandželosai. Šāds maršruts tika izvēlēts vairāku apstākļu dēļ un galvenais, ka šajā posmā ir apskatāmi ļoti daudzi ASV raksturojoši objekti: Ņujorka – Niagāras ūdenskritums – Vašingtona – Nešvila - vēsturiskais Route 66 – ASV vidienes indiāņu rezervāti – Ņūmeksika – Lielais Kanjons – Nāves ieleja – Lasvegasa – Sanfrancisco – Losandželosa. Plānojot ceļojumu, tika izmantojām interneta resursus, kā arī (paldies, paldies!) draugiem.lv publicētos ceļojumu aprakstus. Auto un viesnīca Ņujorkā tika rezervēti internetā, bet pats maršruts plānots, izmantojot “Jāņa sētā” pirktu ASV karti. Diemžēl mums nav ne radu, ne paziņu ASV, tādēļ nācās paļauties uz saviem spēkiem, izvēloties apskates vērtas vietas. Protams, svarīga lieta ir budžets. Tā aptuveno lielumu rēķinājām vienkārši: lidmašīnas biļete Rīga – Ņujorka – Rīga, lidmašīnas biļete Losandželosa – Ņujorka, degviela 10 000 km, 6 naktis viesnīcā un pārējās kempingos, kā arī pārtika. 2006. gada 7. jūlijs, 1. diena, Rīga. 4.00 jābrauc uz lidostu, kur nonāku 5.00, pusstunda paiet pasēžot un pavērojot tūristu barus un jau sākas check-in uz Varšavas reisu ar LOT. Lidmašīna, tēva vārdiem sakot, atgādinot padomju TU-134, bet visādi citādi ir jauna un izskatās labi. Kā parasti, arī Latvijā pat 5.30 no rīta lidostā ir sastopami nekur neiztrūkstošie japāņi ar fotoaparātiem kaklā. Cauri kontrolei tiekam pāris minūšu laikā un ejam gaidīt uz boarding, kas arī sākas 20 minūtes pirms paredzētā izlidošanas laika, sasēdinot pasažierus autobusā (no kuriem viens ir pazudis, tiek meklēts pa lidostu un atrodas 5 minūtes pirms izlidošanas) un pievedot pie 50 m tālāk esošās lidmašīnas. Laipnas polietes, pilna lidmašīna ar latviešiem, snack bar stila brokastis un pēc stundas jau ielidojam Varšavā. Šeit lidosta vairākas reizes lielāka, bet arī vairākas reizes neglītāka kā sava Rīgas līdziniece. Ejam cauri tranzīta kontrolei kopā ar latviešu komandu (kādā sporta veidā, tā arī neuzzināju), kas lido uz Toronto, kā arī kādu Kanādas latvieti, kas sapriecājas par mūsu paredzēto braucienu caur ASV un paziņo, ka ASV viss ir citādāk kā Eiropā un mēs būšot pārsteigti. Tranzīta zona ir kā visas pasaules priekškambaris, jo te var sastapt visas nacionalitātes, rases un paradumus, gaidot savu reisu. Kā negatīvākais iespaids ir palicis Krievijas Federācijas pilsoņi, kas izskatījās pēc tipiskiem tirgus pārstāvjiem un varbūt devās apciemot savus radus Braitonbīčā. Pārsteidzoša ir stila vienotība: tax-free veikalā alkoholu pērk ģimene - māte, meita, vīrs un dēls - visiem ir treniņbikses ar gumiju apakšā un svītrām sānos, meitai un mātei paaugstu sasieta zirgaste, dēlam un tēvam dzeltena metāla zīmoggredzens un saulesbrilles uz pieres. Vazājoties pa passenger transfer zonu jāpavada 5 stundas līdz check-in uz New York (JFK) reisu ar LOT. Pa to laiku paēdam labas angļu brokastis (25 zl.) un izlasām vēl Rīgā iegādāto “Dienu”, kura šeit arī tiek izmesta miskastē un tā mēs simboliski uzsākam savu atvaļinājumu, t.i. abstrahējamies no Latvijas. Lidojums uz ASV ir garš - 6800 km, kas notiek 11 000 m augstumā un ar ātrumu 880 km/h. Laiks iet ātri, tomēr uz beigām jau paliek garlaicīgi. Vēl kādu pusstundu riņķojam ap Ņujorku, gaidot nosēšanās atļauju, līdz ar apm. pusstundas nokavēšanos arī nosēžamies. Tur sagaida garum gara visitors rinda. Pasu kontrole ir ātra, tomēr man aizmirst iedot muitas talonu, pēc kura vēlāk atkal jāskrien pakaļ, aizpildot anketu atkārtoti. Beidzot esam uz ASV zemes! Pirmie uzmanību piesaista dzeltenie takši un gandrīz vai tikai afroamerikāņi apkalpojošajā sfērā. Ielu segums ir, nepārspīlējot, vietām sliktāks kā Rīgā. Visi brauc juceklīgi, pīpina un steidzas. Piebraucot pie viesnīcas W107th St., ir šoks, jo logi tādi pussalauzti, taču istaba ir laba, lai gan atbilstoša hosteļa līmenim. Starp citu, viena lieta uzreiz piesaista uzmanību labierīcībās: klozetpodā ūdens tiek iesūkts ar milzīgu spiedienu. Bailes iedomāties, kas notiktu, ja uz poda tā blīvāk apsēstos... Pirmā pastaiga un vakariņas Manhetenā Amsterdam Ave. un 110th St. stūrī. Chef Salad porcija ir gigantiska, un jānotic, ka Amerikā šis tas tiešām ir daudz lielāks kā Eiropā, bet cenas tādas pašas (Chef Salad - 8,50$). Ielās daudz jauniešu, pārsvarā afroamerikāņu vai latīnamerikāņu, kuri uzlikuši mūziku auto vai nolikuši radio uz ielas un vienkārši „tusē”. Veikalā, kurā pērku minerālūdeni, visi runā spāniski un uz manu jautājumu angļu valodā pārdevējs mierīgi atbild spāniski... 2. diena. Ņujorka. Pirmā nakts Ņujorkā. Naktī pamostos no tā, ka kaut kas iedzeļ. Ieslēdzam gaismu un neticam savām acīm – iekodusi ir blakts! Te nu bija labās ASV viesnīcas... Bet tā ir mācība nākamreiz izvēlēties zināmas viesnīcu ķēdes, nevis t.s. studentu naktsmītnes. Plkst. 9.00 izejam ielās. Ņujorka tikai vēl mostas, tādēļ jūtamies kā tipiski tūristi, kas sestdienas rītā nevis izguļ piektdienas vakaru, bet skrien, galvas atmetuši un fotoaparātu rokās. Nopērkam metro dienas karti par 7$ uz braucam līdz 14th St. Brokastis paēdam McDonald's: cepta ola, bekons, maize un ļoti garšīga kafija. Rēķins katram 4$. Par tādām pašām brokastīm citās iestādēs (lasi: ar apkalpošanu) katram būtu jāmaksā vismaz 10$. Piesienas kaut kāds panks, lūdzot cigareti, pēc tam vēl vajag quarter utt. Vēlāk to pašu panku satiekam SoHo: te nu bija pilsēta, kas nav mazpilsēta. Pa ceļam gandrīz nejauši uzduramies Ground Zero - World Trade Center Plaza. Izskatās kā izrauts zobs pilsētas sejā. Tukšs laukums, kurā 2010. gadā tiks uzcelts Freedom Tower. Tālāk ceļš ved uz Battery Park, no kurienes redzama Brīvības statuja. Šeit tūristu, ka biezs, visas tautības. Pati statuja ir diezgan tālu uz saliņas un apkārt lidinās helikopteri un riņķo kuģi, kas ļauj apskatīt slaveno statuju tuvāk (ekskursijas pa pašu statuju terorisma dēļ ir izbeigtas). Atpakaļceļā gar Brooklyn Bridge nonākam līdz Chinatown, kur sajūta kā Ķīnā - visur tikai ķīnieši, veikalos uzraksti vietām tikai ķīniski, nopērkama ķīniešu pārtika, delikateses, jūras veltes u.c. Izejot cauri Chinatown, vajadzētu sākties Italian Town, tomēr tur tā tik ļoti nav manāma. Ceļš ved pa Houston St. uz SoHo, kur uz ielas izlikti mākslas darbi, atrodami dizaina preču veikali un kafejnīcas. Tālāk ejam uz East Village, kurā pulcējas geji, kā arī ir atrodamas to iecienītas izklaides vietas un veikali. Pa dienas vidu aizbraucam uz viesnīcu atvilkt elpu un metro konstatēju, ka Ņujorkā trako koncentrācija uz kv.km. ir vairākas reizes lielāka kā Rīgā, jo metro vagonā pie mums pierāpo baltais ar biksēm un zābakiem vaļā un lūdz naudu. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ tik daudz ņujorkiešu staigā ar iPOd austiņām un klausās mūziku, jo citādi tie bļaujošie trakie un ubagojošie bezpajumtnieki var kļūt ļoti nomācoši. Kopumā secinu, ka mīts par amerikāņu resnumu vismaz Ņujorkā neapstiprinās un arī skaistas sievietes ir sastopamas bieži. Kamēr tiešām interesanti un gaumīgi ģērbušies cilvēki – reti. 3. diena. Ņujorka, Skaists svētdienas rīts. Ceļš ved uz Empire State Building, pie kura, kā par brīnumu, ir maza rinda, un katrs par 16$ tiekam līdz augšai apm. 20 min laikā. Protams, tiek pārbaudītas somas un paši izejam caur metāla detektoram. No augšas skats uz lielo Ņujorku, māju jumtiem ar terasēm, sauļošanās krēsliem un kokiem, un ūdens torņiem, kas te laikam kalpo kā aizvietotājs ūdens sūkņiem. Sākot no 45th St. ejam pa 5th Avenue, skatoties uz veikaliem, jo šī ir iela, kur ir visdārgākās tirdzniecības platības pasaulē. Aizejam līdz Apple centram, kas atrodas pie 56th St. Viss Apple sortiments ir izmēģināms, pie tam ir par velti internets un var neierobežoti staigāt pa šo centru un klausīties mūziku uz iPod. Cenas tehnikai te pusotru reizi zemākas kā Latvijā. Pamanām Hard Rock Cafe Times Square un ieejam apskatīt daudzu mūziķu bijušās mantas, suvenīrus un iedzeram pa alum (katram 6$ par diezgan ūdeņainu Bud Light 0,5 l) un papriecājamies par jauko atmosfēru, labo mūziku un to, ka šī vieta ir vēsturiska un reiz šeit ir bijuši jau the Beatles. Apmeklējam Intrepid aviolaineri pie vienas no Peer Hudson River piestātnēm 45th St galā., kur apskatāmi 2. pasaules kara laika lidaparāti, kā arī daži civilie lidaparāti no ne tik senas pagātnes, un arī kosmosa iekarošanas demonstrācijas. Šeit izlikti apskatei iespaidīgie reaktīvie dzinēji, no kuriem katrs, piemēram, Concorde dzinējs ir tik jaudīgs kā 10,000 vidējas automašīnas. Atpakaļceļā ieejam Starbucks kaf. un secinām, ka esam pie Ņujorkas jau pieraduši un šī ir draudzīga pilsēta. Lai arī šeit ir tik daudz cilvēku, tomēr ja gribi būt īsti viens un neviena nepamanīts un ne ar ko neizcelties, šī ir īstā pilsēta. Lai šeit kļūtu par kaut ko pamanāmu, ir vai nu jāpieliek nenormāla piepūle, vai arī jābūt nenormāli veiksmīgam. Vakarā savācam no Hertz autonomas mūsu auto Ford Escape (Eiropas analogs – Ford Maverick), kura nobraukums ir 4880 km, t.i. faktiski jauna automašīna. Šis prieks mums izmaksā 2086$ par 19 dienām un atstāšanu Losandželosā (LAX) (tikai par atstāšanu rietumkrastā ir jāmaksā 1000$). Ceļā uz viesnīcu atkal secinām, ka ielu segums te ir ļoti slikts un nesaprotam, kādēļ ar tādu naudas koncentrāciju šajā pilsētā nevar uzklāt labāku segumu, bet varbūt gaida, kamēr iela kļūs neizbraucama un tikai tad riskēs taisīt sastrēgumus un likt asfaltu par jaunu. Attiecībā uz angļu valodu: ir grūti saprast to, ko saka citu rasu pārstāvji - melnie, ķīnieši, latinosi u. tml., toties baltos var saprast ļoti labi. Tādēļ dažreiz sanāk pārprasīt, lai saprastu, ka veikalā paprasa sīknaudu utt. Ņujorka, 4. diena. 6.00 no rīta TV rāda milzīgus sastrēgumus (ir pirmdienas rīts!), kas veidojas iebraucot Manhetenā. Tomēr mums jābrauc pretējā virzienā – zem Hudson River caur Lincoln Tunnel. Ceļš ved uz Buffalo, New York. Ceļi, it sevišķi highways, ir bēdīgā stāvoklī – atgādina Poliju vai Vidzemes šoseju pie Sēnītes (sliktākajā pusē). Ik pa laikam ir jāsamaksā par maksas ceļiem – bieži tie ir tikai 0,75$ par pārdesmit jūdzēm. Pusdienojam Pizza Hut, kur par pusdienām (bieza un garšīga amerikāņu pica un salāti un dzēriens - pepsi) iztērējam par abiem 15$. Vispār pepsi vai cola te ir pilnīga norma un visi to dzer klāt pie ēdiena. Kad paprasām ūdeni, mums oficiante pasaka, ka tur jau paredzēts dzēriens un atnes pepsi. Salātus ASV var dabūt pilnīgi visur – nav tā, ka ir tikai burgeri un picas, var ēst arī veselīgi. Ejot ārā no Pizza Hut ar glāzēm, oficiante skrien pakaļ un saka, ka līdzņemšanai paredzētas citas glāzes, pārlej tajās mūsu dzērienus un piepilda vēlreiz līdz augšai ar pepsi. 17.00 vakarā pāri Niagara River iebraucam Niagara Falls (robežpilsēta ar Kanādu) un jau no paliela attāluma var redzēt milzīgas augstceltnes, kas uzceltas otrpus upei – viesnīcas, kazino utt. Pārsteidzoši, ko tomēr nozīmē nauda – uzcelt ēkas vispasaules unikālā dabas brīnumā. Braucot uz Niagara Falls iedomājamies, ka varbūt ūdenskritums ir mākslīgs – tur bija milzīga klints un vajadzēja krītošu ūdeni, tādēļ tāda bagāta valsts paņēma un uzcēla sūkņu stacijas, kuras pumpē ūdeni uz klints un gāž lejā. Vakarā plkst. 20.00 viņi laikam to visu izslēdz, lai taupītu elektroenerģiju un tad ūdenskrituma vietā nopil tikai atsevišķas lāses no slapjās klints sienas. Niagara Falls ir trīs ūdenskritumi uz Niagara River, no kuriem lielākais atrodas Kanādas teritorijā. Vispār Niagara Falls ir slavens kūrorts, pilns ar viesnīcām, viesu mājām utt., tomēr arī rūpniecība te ir ļoti attīstīta – ir veseli rajoni, kur ir ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas, cementa fabrikas u.c. Par 10$ mums tiek iedalīti polietilēna mētelīši un speciālas kurpes ekskursijai uz Cave of the Winds. Tas ir brauciens lejup caur klinti pa eju, kas ar rokas darba rīkiem tika izcirsta 1922. gadā 175 pēdu dziļumā. Lejā, izkāpjot no lifta, mēs nonākam pie koka celiņiem un laukumiņiem, kuri pieved apmēram 10 m attālumā pie diviem mazākajiem Niagara Falls. Uzreiz saprotam, kādēļ vajadzīgi mētelīši un kurpes – esam slapji pāris sekunžu laikā, uzejot uz ūdenskritumam tuvākā laukumiņa. Par fotoaparātiem un kamerām var aizmirst. Tālāk braucam caur Buffalo gar Lake Erie pa augstiem tiltiem un gar rūpniecības uzņēmumiem un kuģīšu piestātnēm, meklējot kempingu. Galu galā pirmais kempings, kurā arī apmetamies, ir Allegany State Park - dabas parkā, kas atgādina Švarcvaldi Vācijā - biezi meži, kalnāji un ezeri. Telts vieta darba dienās te maksā 13$, tomēr kad atbraucam, informācijas centrs jau ir ciet, tādēļ samaksāt nesanāk. Nenormāli gāž, teltī pusstundas laikā ir uzveidojusies peļķe, tādēļ esam spiesti gulēt auto. Allegany State Park, 5. diena. Taisāmies prom no kempinga, izlejam no telts ūdeni un salokam telti. Tā kā informācijas centrs vēl aizvien ir ciet, aizbraucam nesamaksājuši. Tā vispār ir norma – iebraucot vēlu vakarā, reģistrēties var no rīta (ja nu vienīgi nav norādīts pretējais). Šodienas plāns ir nokļūt ASV galvaspilsētā Vašingtonā, līdz kurai, pēc mūsu aprēķiniem, ir jābrauc apm. 7-8 stundas. Brokastis jau trešo dienu ieturam McDonald's, kur ir dabūjams t.s. Deluxe Breakfast komplekts par 4,99$ (pankūkas, cepta ola, kartupeļu pankūka un maize ar gaļu, un kafija). Jābrauc nevis pa highway, bet gan vienkāršu road. Ir mazas, provinciālas, ārkārtīgi patriotiskas mazpilsētas ar mājiņām ar terasēm, uz kurām ir galdiņi, un pie mājas izkārtiem ASV karogiem. Kādam auto aizmugurē pielīmēta uzlīme ASV karoga krāsās „American and proud” (“amerikānis un lepns par to”). Redzam mūķeni, kas izkāpj no milzīga Ford Explorer, kuram ir priekšā pielikti buļļa ragi, vinča un papildus starmeši. Var redzēt, ka tik milzīgai valstij ar tādu pašapziņu neviens cits nav vajadzīgs un liekas pašsaprotami, ka no notiekošā amerikāņi uzzina tikai par lielām katastrofām vai tādām vietām, kurās ASV ir īpašas intereses. The New York Post avīzē ārzemju ziņām ir atvēlēta viena no apmēram četrdesmit lappusēm. Vašingtona satriec ar savu monumentālismu, kārtību un tīrību. Lielākā daļa no apskates objektiem atrodas parkā pilsētas centrā. Baltais nams ir pirmais objekts, ko apskatām. Protams, pa ceļam un pie paša Baltā nama ir daudz policistu un drošības dienesta pārstāvju, kuri nopēta visus garāmgājējus. Pats Baltais nams ir tāds, kādu to arī attēlo, bet tomēr sajūta ir dīvaina - būt vietā, kurā tiek pieņemti lēmumi, kas skar visu zemeslodi. Apskatām Lincoln's Memorial, kas atrodas otrā puse Reflect Lake, kurā burvīgi atspoguļojas Washington's Monument. Iekšpusē Lincoln's Memorial atrodas gigantiska krēslā sēdoša Abraham Lincoln skulptūra. Washington Monument ir piemineklis par godu Džordžam Vašingtonam, un tas ir krietni iespaidīgāks, kā varētu domāt, skatoties fotogrāfijas vai filmās. Šajā parkā notiek dažādu komandu beisbola spēles un ir ļoti daudz skrējēju ar neiztrūkstošajām iPod austiņām. Vašingtona atšķiras arī ar to, ka cilvēki te (vismaz Vašingtonas centrālajā daļā) ir lielākoties inteliģenti un sportiski. Pie Archive of America ēkas notiek džeza koncerts. Vašingtona ļoti kontrastē ar Ņujorku un jāsaka, ka drīzāk ieteiktu apmeklēt Vašingtonu, kas radīs tiešām ļoti labu iespaidu, atšķirībā no Ņujorkas burzmas un netīrības, kaut gan katrā pilsētā, protams, ir savas specifiskas izklaides. Vakarā braucam ārā no Vašingtonas pa Massachusetts Ave., kurā atrodas daudzu valstu vēstniecības (t.sk. Korejas, Ķīnas, Belizas, DĀR, Lielbritānijas utt.u. tjp.), kā arī augstu ierēdņu nami, kas veidoti koloniālā stilā un kuri varētu piederēt ietekmīgām amerikāņu ģimenēm. Vēstniecību ēkas sacenšas savā iespaidīgumā. Pārsteidz apkārt Vašingtonai uzbūvētais highway tīkls, kas, par spīti dažreiz pat sešām joslām katrā virzienā, tomēr intensīvajai auto plūsmai liek sastrēgt pie svarīgākiem nobraucieniem. Iebraucam Wal*Mart veikalā, kurā esam pārsteigti par zemajām cenām, it sevišķi elektronikai un apģērbiem, kas te maksā tikpat dolāros, cik Latvijā latos. Nopērkam pārtikas veikalā Budweiser 40oz pudeles (apm. 1,3 l) par 1,12$ un lielo Pepperoni picu Pizza Hut par 10,99$. Ar šādām cenām šķiet, ka Amerikā varētu izdzīvot ar Latvijas algu, izņemot faktu, ka dzīvesvieta te ir nenormāli dārga. Manhattan, piemēram, divu istabu dzīvokļa īre ir 3 - 4 tūkstoši dolāru mēnesī, bet 100 kv.m. māja Konektikutā maksā ap pusmiljonu dolāru. Meklējam vai nu Truck Stop vai kempingu, kur ieiet dušā un pārnakšņot un nonākam kempingā apm. 50 km no Vašingtonas. Informācija jau vairs nestrādā, tādēļ pabraucam garām pārvaldei un iebraucam kempinga laukumā, kur arī gatavojamies celt telti. Pēc brīža redzam Chevrolet Blazer, kas apbraukā kempingu pa visiem tā celiņiem. Protams, ka tas mūs atrod un darbinieks prasa, vai taisāmies celt telti, uz ko mēs, protams, atbildam jā, un uzzinām, ka nakti pārlaist šajā kempingā maksā 25$, kas ir divreiz dārgāk kā Pennsylvania štatā. Tomēr paliekam un pārliecināmies, ka kempings ir ne tikai dārgs, bet tā īpašnieki ir arī ārkārtīgi taupīgi, jo dušai klāt ir ķēdīte, kuru jātur, lai tecētu ūdens, bet no krāna ūdens tek tikai, ja tur pagrieztu krānu. Washington D.C., 6. diena. Dodamies uz 66 Interstate, no kura nobraucām iepriekšējā dienā kempinga meklējot. Rīta kafiju nopērkam McDonald's, kur mums noprasa, no kurienes esam, vai Francijas? Kad sakām, ka runājam latviski, apkalpotāja saka, ka to valodu gan viņa nezinot, bet vācu un spāņu gan.

Šķērsām pāri ASV, 1. daļa - Austrumu krasts

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem