Skats uz Everestu. Trekings iesācējiem!

21.12.2010
8 min lasīšanai
72 foto

„Raugoties baltajos sniegos tiek piedoti visi grēki” ( Indiešu paruna)

Par Himalajiem sapņo daudzi, bet vienreiz ir jāsaņemas un uz tiem jādodas!

Himalaji ir kalnu sistēma, kur augstākā virsotne ir Everests 8848.m.v.j.l., Himalaju lokveidīgās sistēmas garums ir ~2400km, platums 400km. Tāpēc iepazīt Himalajus var dažādi – nav obligāti jākāpj Everestā.

Tā kā es vienmēr esmu bijusi aktīva un manā pieredzē ir vairāki trekinga maršruti gan Tatros, Alpos, Venecuelā, Meksikā un Gvatemalā, nu reiz bija pienācis laiks arī Himalajiem, bet tā vairāk sirdij un skaistumam, ne augstumam.

Tāpēc tikai izvēlēts maršruts 7 dienu trekings – kas paredzēts jebkuram veselam cilvēkam, kam ir vēlēšanās baudīt skaistus skatus un izkustēties no sēdošā darba. Uzreiz piebildīšu, ka par vieglu pārgājienu to nenosaukt, bet kad tas ir pieveikts – ir patīkama padarītā darba sajūta, un varam būt lepni paši ar sevi.

Un tā mēs tāds neliels bariņs latviešu novembrī devāmies talajā ceļā uz Nepālu. Ierašanās Katmandu – Nepālas galvaspilsētā – dažiem tas bija šoks, jo varētu to visu dēvēt kā liels haoss un piedevām netīrība, jo šī ir arī viena no apdzīvotākajām pilsētām, ar varenu vēsturi un skaistiem vēsturiskiem pieminekļiem...

Pēc garā lidojuma bijām pelnījuši atpūtu, tāpēc devāmies pavakariņot, sakrāmēt somas, jo no rītasāksies mūsu pārgājiens.

Katmandū agri no rīta pielijusi ar milzu dūmaku, mums paredzēts 1.reiss uz Luklu ( kā izrādās todien arī vienīgais) – vienu no pasaules bīstamākajiem lidlaukiem, kas atrodas ielejā , skrejceļš ir 500m garš, 12% stāvums, un ja piloti nepaspēj sabremzēt - tad priekšā ir kalns! Bet ir 18.11. un mēs esam Katmandu lidostā jau 5:30, sākam gaidīt – jo mūsu reisu vēl nelaiž, mēs atkorķējam Latvijas balzāmu un sākam svinēt LR svētkus, gaidām jau 4 stundas, un beigās mūs tomēr palaiž! Lidaparāts nav nekāds jauneklis, bet nu ar 20 vietām, visi sasēžamies un es kā pirma esmu tieši aiz pilotiem, tātad varēšu vērot izcilo nosēšanās darbu. Paredzēts tikai 45 minūšu lidojums, un lidojam gar Himalajiem, tie kas sēž kreisā pusē tālumā jau redz Everestu, skaistums neaprakstāms, lai arī laika apstākļi strauji pasliktinās, tas jūtams, jo mēs jau sākam mest apļus pie Luklas,nu jau visi paliek tramīgi, bet nu piloti pierāda, ka ir meistari... Ar gana lielu atsitienu pret skrejceļu, tomēr paspējam sabremzēt...

Esam beidzot Luklā 2800.m.v.j.l.... Satiekamies ar nesējiem, sadalam mantas, iedzeram tēju un aidā!

1.dienā paredzēts viegls pārgājiens uz Pakdingu. Laiks nav no siltākajiem, bet esam vēl garā stipri un ejam gana raiti. Vakarā jau nogaršojam Everesta alu, tīri labs, tiek nobaudīts arī vietējais Khuhri rums, tā teikt lai sasildītos, jo kamēr pa dienu saule,ir tīri silts, līdz pat 25 grādiem, bet kā saule noriet, tā paliek vēss un vakaros ap plus2. Nakšņojam Tējas namiņos, kur apkure ir vien ēdamzālē, tāpēc ari vakarus pavadam tur – citi spēlē zoli, citi riču raču...

2.diena – pēc gardām brokastīm paredzēts 3 h pārgājiens pa vienkāršu taku, īpaši neiespringstot – līdz pusdienu vietai. Bet pēc tām – uh, sākas pats grūtākais kāpien uz Nāmče bazāru – taka ir pilna ar šerpām, kas nes visas neiedomājamākas lietas līdz pat 90kg, un uzkārtas vienkārši ar lentu uz galvas, mūsu kakliem būtu kur sabrukt!, vēl uz ceļa ir daudzi terkingotāji, nopietnāki kā mēs, un vēl arī jaki un ēzēļi , un zirgi! Visi kaut ko nes, labi ka mēs nesam paši sevi un tikai savu mugursomu, kur atrodas vien fotolietas, ūdens pudele un siltāka jaka. Ceļs ved pa stāvām akmens takām augšā lejā, ir jāpievar iekārtie tiltiņi pāri straujām kalnu upēm, ceļs ir nudien skaists, bet dažiem jau līst asaras. Katrs mēģinam iet savā tempā, jo kad atrod savu soli, organisms nesagurst, tā kā esmu līderos – tad man ir viegli, psiholoģiski grūtāk atpalicējiem, jo neviens negrib būt pēdējais, kaut gan tā nav nekāda sacensība! Un sagatavotības līmenis mums arī dažāds, un arī vecums – mūsu kompānija bija no 22 – 63 gadu amplitūdā, un , protams, ka procentuāli vairāk bija sievietes!!!!Kā jau vienmēr!

Nāk vakars un sāk pūst vējš, pēdējie metri ir īpaši grūti, pa stāvu 70% stāvumu, bet redzam jau pilsētu, kas atrodas 3450m.v.j.l. Pirmā brigāde sagaida pēdējos ar vietējo viskiju, jo ir auksts un asinsritei arī vajag ko nomierinošu! Vēl pēdējie metri kopā visiem līdz nakstmājai – te ir arī silta duša! Un siltas vakariņas , un šopings! Uh, ko vairāk vajag. Nogurums ir, bet atrodam arī vietējo kolorito bāru, kur var sasildīties un pēc vakariņam dodamies turp, jo māja ir auksti.

3.diena.Nākošais rīts ir agrs, jo mūsu gids mūs pirms brokastīm izved rīta rosmē, pirmoreiz ieraudzīt Everestu, rīts ir dzestrs, kādi -2 grādi, saulains, vien mums visiem kaut kā nosēdušās baterijas, kāpt nudien ir grūti, elšam un pūšam... laikam jau retinātais gaiss dara savu. Sākas jau runas, ko darīsim tālāk? Bet pēc brokastīm esam visi atkal stipri un kāpjam augšā lejā ,lai vienkārši kustētos un pierastu. Šodien pēcpusdiena mums ir brīva, jo jāapmeklē lielais tirgus, kas notiek sestdienās, kad Tibetiešu tirgotāji sanes savu produkciju uz Nāmči un tirgo, jāsaka godīgi, atkal tāds daļējs bardaks, bet var nopirkt „optom” visādus krāmus, pie tam arī jakus. Bet mēs to aplūkojam un dodamies labāk iepirkt viltotos brendus pašā Namčē – populārākais te ir Mamut, Northernn Face tevar dabūt visu kas nepieciešams lai tālāk dotos kaut vai uz Everestu, gan guļammaisi, zābaki, cepures utt... Bet vislielākais piedzīvojums todien ir vietājā Spa apmeklējums, nu gribas, mums sievietēm , sevi palutināt – tādēļpiesakamies uz pēdu masāžu par 15USD, un izradādas, ka te ir arī frizētava – nu ko? Matus izmazgāt siltā vietā un pie friziera? Yes! Un tas maksā vien 2 USD – uh, piesakāmies, laikam jau arī te meitenes neiegriežas īpaši daudz, tāpēc atliek vien nopriecāties ar kādu aizrautību frizieri ( 2 vīrieši) abi kopā veido vienu frizūru, viens tur fēnu, otrs mēģina veidot kaut ko ar matu suku! Bet viss beidzas labi, esam sapucētas!!!

Pie vakariņām parādās pirmie vājinieki, pamazām pa kārtai kādu sāk mocīt vēdergraizes, gids saka, ka no ūdens, kas to zin? Mūsu daktere saka, ka par maz dezinfikcējamies!!!Pieēdamies, un ,aizejot gulēt, arī man piemetās tā pati vaina...Tas vienkārši jāizdzīvo un viss...Nekādas zāles tu nelidz!

4.diena Rīts ir saulains un mums jādodas pa skaistu kalnu taku uz Tengboči, rīta cēliens ir fantastisks, visu laiku redzam Everestu, un tas ir burvīgs,pēc pusdienām sākas atkal stāvais kāpiens, nu viegli nav...īpaši tiem, kas vēl nav atguvušies pēc vēdergraizēm, bet spīd saule un jāiet. Jo nav variantu! Grūti...grūti...grūti...un paliek auksti, jo kāpjam arvien augstāk, dažiem parādās arī grūtības ar elpošanu...Beidzot esam galā, un paveras neaizmirstams skats uz Everestu un Tengbočes klosteri bet ir tik nežēlīgi auksts! Brrrr...Pie vakariņām jau esam savilkuši visas drēbes mugurā, bet vienalga ir auksti, kā lai aiziet uz istabu, kur vispār ir labi ja 0 grādi? Nu jāsaņemas!!! Naktī daudziem ir galvassāpes un grūti elpot, un salst. Tik ļoti, ka nevar izteikt. Jo pa nakti ir sasalis ūdens pudelē – kā lai no rīta izmazgā zobus???

5.diena. Bet nu jau arī tas ir pagājis! Rīts ir burvīgs, un mēs sākam ar klostera apmeklējumu, vienreizēji, mūku te nav daudz, un kurš gan te var uzkāpt? Satiekam britus, kas atgriezušies no Iceland Peak (~6100m.) iekarošānas, pabrīnamies par viņu izturību, 1 mēnesi šitajā aukstumā klenderēt pa kalniem, apspriežamies, ka mēs vēl neesam kam tik lielam gatavi, un sākam savu ceļu uz Kumjungu!

Sākumā ceļs ved uz leju, tas nu pavisam viegli, bet pec pusdienām jau atkal augšā lejā, bet kopā ar sarunām par dzīvi, un karmām un budismu – esam pieveikuši arī šo ceļa posmu! Kumjunga ir lielākais šerpu ciemats 3870m.v.j.l., burvīga vieta, te sen nav koku, tāpēc namus apsilda ar jaku kaltētiem mēsliem, tie izkrauti visur, te arī Hilarija ( 1. cilvēks kas kopā ar nesēju Tenzingu uzkāpa Everestā) skola – un vēl pāris budistu klosteri, ainava airaujoša – jo atkal tas milzīgais skaistulis Everests! Vien kā saule noriet – tā auksti!

Bet namiņš mums omulīgs, un te pieejama atkal silta duša, ko gan vēl var vēlēties? Kā vēlāk noskaidrojam, ka mājas saimnieks ir šerpa, kas 3x bijis Everestā, sākam viņu tincināt – un viņs saka, es zinu, ka to var izdarīt jebkurš, gan aklie, gan invalīdi, gan veselie , tik vajag gribēt un vienmēr jāsarunā ar kalnu...paliekam domīgi! Vai tiešām arī mēs to varētu? Vien tam nepieciešami aptuveni 2 mēneši un vismaz 40 000USD!

Jo arī 1. sieviete , kas uzkāpa Everestā 1975.g. Junko Tatri no Japānas – ir pēc sava varoņdarba teikusi: „Tehnika un spējas vien Jūs neaizvedīs uz virsotni, gribasspēks ir vissvarīgākais. Gribasspēku Jūs nevarat nopirkt par naudu, un to Jums neiedos arī neviens cits – tas nāk no Jums pašiem” . Todien mēs gana daudz klusējām...Bija viela pārdomām!

6.diena . Nākamais rīts sākas ar tādu vieglumu, jo esam grūtāko pieveikuši un turpmākās dienas iesim vairāk uz leju, kaut gan daudz būs jākāpj atkal arī uz augšu! Bet kad Tu jau esi sevi uzslavējis vienmēr ir vieglāk, tā mums vēl tiek sarīkota šopinga tūre Nāmčē, te nudien viss ir lēti, un turpinam uz Jorsāli. Esam visi jau kā viena liela ģimene, čalojam vienā laidā, un visiem ir labi, arī vārgākie jau kļuvuši stipri un turas līdz līderiem. Malači! Diena ir bijusi varen gara, un vakariņas jau izvēršas par smieklu vakaru, vēl piedevām obligātā ikvakara masāžā, jo mūsu gids bija arī masieris, kas mūs lutināja, pieedamies, izsmejamies, un rīt pēdējais etaps!!!

7.diena. No rīta ceļamies un steidzamies, visi grib ātrāk tikt galā Luklā, nogurums dara savu, bet vienalga smiekli nerimst. Pēc 6 h pārgājiena sasniedzam Luklu, esam visi atgriežusies! Yes, we did it! Dodamies uz namiņu, kur gatavojamies svinībām, vakars tiešām izvēršas garš un ilgs, ar dejām, dziesmām un smiekliem. Jo tālāk mums paredzēti džungļi un Katmandū – tā teikt izklaides programma!

8.diena.Rīts iesākas cerīgi...mums ir 2.reiss uz Katmandu, bet šodien vēl neviena lidmašīna nav atlidojusi, gaidām, laiks it kā labs, bet ielejā sāk vilkties mākoņi...gaidām...sāk lidot helikopteri, tas nozīmē, ka lidmašīnu šodien nebūs...ko darīt? Pēcpusdienā arī mēs apdomājam iespēju izsaukt helikopterus, jo izrādās jau ka pēdējās 4 dienas nekas nelido, un lidostā bez maz notiek klope, jo kad bija atlidojis tukšš helikopteris esot kāvušies kuri 5 tad tiks iekša, un pārsolījuši, tai dienā aizlidoja kādi 5 un katrs samaksāja 1500USD. Mēs nolemjam ka mums arī vajag tos helikopterus, mums piedāvā pa 600 usd no cilvēka, nav lēti, bet prom gribas,jo Lukla atrodas nekurienē, vai 7 dienu gājienā līdz Katmandu? Ko izvēlēties? Sēdēt un gaidīt ??? Satiekam krievus, kas te iestrēguši jau 1 nedēļu, tagad gatavinemt arī helikopteri, jo jātiek uz Maskavu, un tādu te daudz gan briti, austrāļi, visa Lukla pilna ar nelaimīgiem cilvēkiem, kas netiek prom no šīs skaistā zemes pleķa. Esam pasūtījuši savus helikopterus, bet laiks pasliktinās un mums šodien neviens pakaļ nelidos! Nu ko – palīdz Khuhri rums? Dzīve tak ir skaista...droši vien ka tā tam jābūt! Ejam gulēt ar domu, ka nu rītdien būs labs laiks.

9.dienaTā arī ir...Vien no sākuma lido lidmašīnas, līdz 12, un tik tad laidīs helikopterus, jo lidlauks viens a cilvēki kādi 3000 kas grib tikt prom, bardaks nenormāls, un iestājusies jau panika, ne mums bet citiem. Jo mēs zinām, ka mums jau lido pakaļ...Un atlido! Lidojums , protams burvīgs, daudziem tā ir pirmā reize...Esam laimīgi...

Esam atpakaļ Katmandu haosa...

Pārgājiens ir beidzies, Tālākās dienas mēs dodamies pa neceļu uz Čitvanas Nacionālo parku, it kā jau nieka 180 km, pie tam vēl mums saka, ka brauksim pa glauno Highway...Jā, kas to būtu domājis, ka tas ir neceļš neceļā!!! Bet nu - pie ziloņiem kaut kā jātiek. Tā kā visi esam saguruši - tad kaut kā izturam to visu.

Čitvanā dienas mums paiet ļoti jauki, mēs baudām džungļu jaukumus, dodamies pastaigās, lai vērotu dabu un mēģinam ar tālskati saskatīt arī degunradžus, viens mums grupā ir izteikts Botāniķis, kurš priecājas par katru kustoni vai kukainīti! Un tad tos ieraugam arī mē, lai arī vietējais gids mums liek uzvesties klusi, nu mēs tā īsti nemākam, tāpēc arī putni no mums lido prom!

Tad mēs viesojamies ziloņu patversmē, kur apskatām vienu no dabas brīnumiem divgadīgus ziloņu dvīņus puikas, kas aktīvi spēlējas...tālāk mums jādodas uz ziloņu peldināšanas vietu, bet ak vai, aizbraucam un nav neviena ziloņa...Un mūsu pareizais gids saka spārnotu frāzi, kas tiek lietota vēl šodien mūsu starpā - Elephants are very busy today...tātad viņi nebūs! (savējie sapratīs)! Nu ko pasēžak kafeinīcā pie upes un dodamies uz pusdienām, tur atkal mūs pārbaro, un tad jāsēžās laivās lai brauktu pa krokodilu upi, bet laikam arī krokodili šodien ir ļoti aizņemti...Vērojam putnus un epīfītus...Un vakarā pats svarīgākais safari ziloņu mugurās, nudien ir labais, jo mums izdodas pietuvoties pavisam tuvu vairākiem degunradžiem, pat vienā vietā satiekamies ar mazulīti - degunradzi...Vakariņās mūs priecē vietējo puišu tardicionālās dejas un izcils barbekjū... Ļoti gardi.

Čitvanā var laiskoties un baudit dabu...

Tālāk dodamies uz Trisuli upi, lai izbaudītu 3+ kategorijas raftingu, uh, tas arī nudien bija fantastisks. Un bija arī jāairē, un arī daudzkrāces!

Pa ceļam uz Katmandu tiekam notikumu virpulī, laikam jau tomēr maoistu sastrēgumā, jo ir noticis negadījums un notiek izmeklēšana uz ceļa un mūs nekur nelaiž...gaidām...laikam tā ir arī mūsu karma...nu bet beigās tomēr paspējam uz vakariņām Katmandū - ar dejām...

Katmandū ir jāpiedzīvo...tāpēc par to Jums jāpārliecinās pašiem. Vieniem patīk, vieniem nē!

Visu tāpat uzrakstīt nevar...