Riga - Banjul 2007 part I

  • 4 min lasīšanai
Stāsts par to kā latvieši Āfrikā brauca. Pirmā daļā. 25.12.2006. Ap 8:30 satikāmies V4 motors. Stress sāk lēnām „atlaist”. 9:15 parādās arī Normunds un Egīls. Braucam uz „pussvinīgo” startu pie Rīgas domes. 9:30 esam klāt. Gluži kupls pavadītāju pulciņš. 10:00 ar Rīgas domes zvaniem sākam braukt Briesmīgs aukstums Lietuvā. Mēs ar Igoru salstam. 26.12.2006. 3:00 Esam Vācijā. Polija bija gluži izbraucama, Ziemassvētki kā nekā. Vācijā mašīnu vairāk. Pret rītu Ņivai izbeidzās priekšējā labā riepa, paldies Dievam, tikai 500 m no stāvvietas. Nomainām kameru, lielisks komandas darbs, un pēc 30 min braucam tālāk. Visu dienu braucam cauri Vācijai un ap plkst. 17 esam tikuši līdz Francijai. Pabraucam vēl kādu gabalu un 125 km pirms Lionas liekamies viesnīcā gulēt. Pēc 100 g aizmiegu kā nosists. 27.12.2006. 8:00 pēc jaukām brokastīm sākam braukt. Ar Igoru risinām eksistenciālas tēmas un kilometri skrien nemanot. Tā arī „pašaujam garām” benzīntankam. Nākas stumties atpakaļgaitā pa izbrauktuvi. Tā kā neviens no ārā braucošajiem traci neceļ, nospriežam, ka šāds manevrs atbilst francūžu mentalitātei un žandarmi mūs nesagaidīs. Ap pl. 12 atkal iebraucam uzpildīt degvielu, esam pagriezušies no Marseļas uz Barselonu. Apkārtējā ainava priecē ar savu dienvidnieciskumu, ir tik silts, ka novelku jaku un pirmo reizi apkopjam mašīnas. Esam nobraukuši vairāk kā pusi 1. posma līdz Gibraltāram. No pl. 16 mūsu mašīnā ir silts - atklājām, ka nebijām atvēruši gaisa padevi caur salona apsildes radiatoru. Smieklīgi - divas dienas salām, bet tagad Vidusjūras siltumā salabojām apkuri salonā. Arī dzinēja temperatūra normalizējas. Pret vakaru, jau Spānijā, satiekam Āri un Imantu. Nu konvojā jau ir četras mašīnas. 28.12.2006. Nakts Spānijas autobāņos atgādināja kompjuterspēli ari ar Ņivu ātrumā ap 80 km/h. Ap 6 no rīta Ņivai atkal uzsprāgst labā priekšējā riepa. Tur pat uzliekam vienu 15” riteni un lēni dodamies uz tuvāko stāvlaukumu nomainīt pārējos riteņus, jo rezerves kameru vairs nav. Ceļš visu laiku ved kalnup un rodas sajūta, ka ierauksim tieši debesīs. Vēl reizi pārbaudām riepas. Tālāk brauc Igors, jo es „noplīstu”. Esam netālu no Granadas. Ap pusdeviņiem pamostos jau pie Malagas. Saule uzausisi un rādās, ka būs jauka diena. Ap pl. 12 esam atbraukuši viesnīcā Tarifā. Pirmais posms ir veikts!!! Ceļa pašas beigas bija pilnīgs murgs, lija lietus – šķiet, ka Gibraltārs kā Britānijas daļa atrodas citā klimatiskajā zonā, vai arī tur kā virs Adamsu mājas visu laiku karājas lietus mākonis. Nu, lūk, ceļš kā rallija dopā, attālumi starp līkumiem 30 – 50 m, lietus gāž, un es ar pārkrautu Ņivu uz slikiem... Kas bijis, bijis, bet rokas un kājas trīc... Lai beigtu „purināt”, nedaudz „ieņēmām” – iepatikās, ieņēmām vēl. Rolands kļuva hiperkomunikabls un ņēmās draudzēties ar visiem britiem. Iepazināmies ar divām latvju zeltenēm, Ievu un Zani, kuras atbraukušas no Londonas. Iepazināmies arī ar grupas vadītāju Pītu – Kaspara Līviņa britu draugu. Savējais cilvēks – šņabis garšo. Filmas beigas pienāk gluži nemanot... 29.12.2006. Pamostos ap 8:30, paģiru nav – tātad filmas beigas pienāca no noguruma, nevis šmigas. 30.12.2006. Vakardiena pagāja, remontējot Ņivu. Satiku Olafu Ozolu – dzīvo mūsu viesnīcā. Vakarā Olafs rīkoja atvadu balli latviešiem – ēdām gliemežus un dzērām vīnu. No rīta ap septiņiem jau esam ostā un drīz pēc deviņiem sākam braukt uz tanžīru Marokas Karalistē. Marokā neliels rekets – 10 EUR, 20 EUR, tad vēl 15 EUR, bet formalitātēm tiekam cauri kā raķetes. Tanžīrā STIeņiem žiksis sāk mirt un to nākas iestumt vai pie katra krustojuma, pie viena no tiem smagais taranē žikša durvis. Es regulēju Ņivai aizdedzi un netieku jēgā... Vakar atvienotā kartera ventilācija rada salonā gāzes kameras efektu. Ap pl. 14 esam nobraukuši 180 km pa Maroku, vēl 120 līdz Kasablankai. Uzpildījām degvielu un uzēdām pusdienas – ceptu zivi, svaigi spiestu apelsīnu sulu un brīnišķīgu kafiju. Rolandam gan trāpījās jēla zivs, bet tas kopējo iespaidu nesabojāja. Pēc pusdienām Ņiva vairs negribēja pielekt – nācās iestumt. STIeņu žiksis arī nosprāga pavisam, bet iztīrījām sadalītāju un aizgāja! Kasablankā kempings „De l’Oasis” – oāzē akmens tuksneša vidū. Igors un Rolands aizšāva uz Marakešu – viņiem atbrauc sievas. Ārnijs uzrīkoja nelielu traci par braukšanu ar „viņa” Audi uz Marakešu. Tāda sajūta, ka Ņiva nīkst ārā. Bet vēl divas nedēļas jābrauc... 31.12.2006. Naktī nosalu kā Mauglis. Pieceļamies ap pl. 7 un pirms deviņiem sākam braukt. Līdz Marakešai 210 km. Pēc kādiem 70 kilometriem iebraucu uzpildīties un izdaru to pašu, ko STIenisti no rīta – saregulēju mazākas sveču atstarpes. Ņiva lec kā jauns kumeļš un arī kalnos brauc labāk. Pirms Marakešas mūsu konvoju noķer divi briti, Tims un Kris no Silver Surfers, un pievienojas mums. Kopā jautrāk!. Marakešā ar otro piegājienu atrodam trīs istabu apartamentu par sakarīgu ciparu. Pa ceļam piestājām kaktusu audzītē sabildēties, tūlīt ari no nekurienes uzradās divi vietējie puišeļi. Lielas, ka tas ir viens no vietējo talantiem – materializēties no nekurienes. Pa viesnīcas logu redzamas Atlasa kalnu sniegotās virsotnes. Vakarpusē dodamies uz Marakešas tirgu – vesela pilsēta zem jumta ar šauru ieliņu labirintu. Āris un Egīls tiek pie bungām, es – pie jauna tautas tērpa. Egīls mājā braucot pateica dienas citātu: „Brauc viņus nost –viņiem tāpat nav nākotnes” Nu tas ir pi…ec, tā pateikt! Tirgū paēdām, par visiem sešiem samaksājot ap 30 EUR. Nobaudām arī slaveno Marakešas tēju. Zane un Ieva ir arī tikušas līdz Marakešai – atbraucot viesnīcā mūs gaidīja zīmīte no viņām. Sagaidījām latviešu Jauno gadu, tad turpinājām gaidīt Jauno gadu pēc Marokas laika. Atnāca Zane un Ieva, Igors, Irīna, Rolands un Diāna. Sagaidījām Jauno gadu godam. 01.01.2007. Pamostos ap deviņiem. Ārnijs „zāģē” ar pilnu, nomazgājos un paskatos blakus istabā, kur notika svinības - Laimīgu Jauno Gadu Cūkas!! Pamazām visi mostas. Visiem acis sarkanas. Metinātāju brigāde. Pašsajūta visiem normāla. Ejam brokastīs. Pēc brokastīm numuriņā rosās izcili neapmierināta apkopēja, jo novācamo draņķu kalns ir milzīgs, grīda pielieta ar šampanieti un galda stikls sadauzīts. Tas uz laimi. Atnāca Ieva un Zane. Kopā ar Āri, Egilu un Imantu kustamies uz pilsētu. Dosimies meklēt internetu. Internetu atradām, nosūtīju pirmo dienasgrāmatas ziņu daļu Līgai caur draugiem.lv. Izstaigājāmies pa tirgu, sadzērāmies svaigi spiestu apelsīnu sulu un uzēdām vietējo zupu. Atpakaļ nācām ar kājām. Gulēt ejam laicīgi, jo rīt sagaidāma gara un smaga diena.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais