Purvā

  • 6 min lasīšanai

Savu ekstrēmo ceļojumu aprakstu ciklu pagaidām noslēdzu ar šo aprakstu. Doma, kāpēc šos aprakstus publicēju, ir parādīt, ka ne vienmēr sanāk tik labi, kā gribās. Lūgums neatkārtot manu pārgājienu, cerot uz tik pat veiksmīgu un laimīgu iznākumu kā man.

Tas laikam bija viens no maniem ekstrēmākajiem pārgājieniem un notika pirms dažiem gadiem. Toreiz es pat nenojautu, ka tas būs ekstrēms. Esmu bijis uz šī purva laipas jau vairākas reizes, izmēģināju arī pastaigāt pa purvu laipas apkārtnē un nospriedu, ka vajadzētu sarīkot šī purva šķērsošanas ekspedīciju, jo laipas apkārtnē tas izskatījās tīri viegli pārvarams.

Jau no pirmām purva apmeklēšanas reizēm man ir sapnis. Kādreiz vajadzētu šo sapni zolīdi realizēt. Purvā ir daudzi skaisti, nelieli ezeriņi. Būtu interesanti kādreiz atstiept piepūšamo laivu, uz kājām uzvilkt kādus lielākus dēlīšus, lai negrimtu purvā, un doties nelielā ekspedīcijā pa ezeriņiem. Doma ir pabraukāt pa šiem ezeriņiem ar laivu un iedokumentēt dažādas radības, kas mīt gan ezeriņos, gan pie tiem.

Bet šī ekspedīcija, lai paliek nākotnei. Tagad ir jātiek pāri purvam. Un šī laipa, kas tur ir, ir ļoti labs sākums, jo ļauj sekmīgi pārvarēt kādu vienu kilometru. Šoreiz dodos kopā ar savu tēti. Dēlīšus kājām gan neņemam līdzi, jo pie laipas purvs izskatās tīri normāli izbrienams arī bez tiem.

Ir rudens, un mēs esam purva A galā. Ir priekšpusdiena un var nesteigties. Pāri purvam ir pieci ar pus kilometri, no kuriem pirmie pusotri ir pa laipu. Ja ņem vērā to gaišo dienas laiku, kas ir mūsu rīcībā līdz saulrietam, tad atlikušos četrus kilometrus no laipas gala pāri purvam līdz tā B galam varēsim lēni vilkties ar ātrumu viens kilometrs stundā, un tas liekas vairāk nekā pietiekami. Kāda ceturtā daļa no izrēķinātā attāluma paredzēta dažādiem līkumiem, kurus mums var nākties pārvarēt.

Dodamies ātrā gaitā pa laipu, jo te pie laipas jau sen ir viss izpētīts. Laipas galā ieturam nelielu tējas pauzi, uzvelkam zābakus un dodamies iekšā. Diena ir skaista, debesis ir daļēji apmākušās. Jā, nav nemaz tik traki, purvs te ir pietiekami blīvs un var diezgan viegli pārvietoties. Cenšamies turēt kursu uz purva B galu ar kompasa palīdzību, jo atrodoties šeit lejā starp purva priedītēm, purva B gala mežu nav iespējams saskatīt. Dažreiz gadās kāds purva ezeriņš, kuram dodamies apkārt. Te ir diezgan skaisti. Debesīs skaistas gubu mākoņu ainavas, dažreiz lido kāds gājputnu bars. Dažreiz apstājamies, lai aplūkotu dabu.

Regulāri pārbaudu kompasu, lai nenovirzītos no kursa. Šādā garā tiek veiksmīgi pārvarētas kādas divas trešdaļas no attāluma, kas ir starp laipas galu un purva B gala mežu. Priedītes pazūd, ainava kļūst līdzenāka, un tagad purva B gala mežs kļūst viegli saskatāms. Un tiešām vairs nav tālu, tikai kāds kilometrs un mēs būsim mežā. Cik patīkami redzēt, ka gals ir te pat blakām. Uznāk neliels īslaicīgs lietutiņš, bet mums ir lietussargi.

Te purvs ir kļuvis daudz mīkstāks un jāiet daudz uzmanīgāk. Jāskatās, kur liec savas kājas. Tētis pievērš manu uzmanību vienam akacim. Tur divi koki vāļājas. Viņš saka, ka iespējams tur ir kāds noslīcis. Iespējams, es domāju. Cenšamies iet tādām vietām apkārt. Vienuviet mana kāja zābaka augstumā iegāžas dziļāk. Sāku saprast, ka vieta ir ne pa jokam, jābūt vēl uzmanīgākam.

Atkal parādās purva ezeriņi. Te ir vesels purva ezeriņu massīvs. Un tagad starp tiem vairs neaug priedītes, bet ir šāda akačaina vide. Pie kam šis purva ezeriņu masīvs ir ļoti īpatnējs. Tā sastāvā esošie ezeriņi ir šauri un ļoti gari, un visi ir izvietojušies vienā virzienā, paralēli viens otram. Lai nokļūtu līdz tuvumā esošam mežam, ir jāiziet cauri šim ezeriņu labirintam perpendikulārā virzienā. Drīz norietēs saule. Ja doties atpakaļ, tad pat ar kompasu ir pārāk liels risks netrāpīt uz laipas, līdz ar ko nāksies brist papildus pusotru kilometru cauri purvam. Jau pavisam drīz nakts taisās nolaisties pār šo vietu, un nebūtu labi, ja mēs tumsā paliekam starp šiem akačiem un ezeriem. Tātad jādodas šim milzu labirintam cauri, jo tā ir visjēdzīgākā izkļūšanas no purva iespēja dotajā brīdī.

Lai apietu vienam tādam ezeriņam, ir jāmet liels līkums. Dažreiz gadās nonākt vēl mīkstākās vietās, kur nākas griezties atpakaļ un meklēt citu, vēl tālāku ceļu. Ezeriņš aiz ezeriņa lēnā garā tiek pievarēts. Te pavisam tuvu ir viena, ar lielākām priedēm apaugusi, smilšu sala, kas paceļas purvā un ir mums gandrīz pa ceļam uz to mežu. Apejot vairākiem ezeriem, sala ir beidzot sasniegta. Ieturam nelielu pauzi, iedzeram tēju, ejot cauri salai, nedaudz to aplūkojam. Te, uz salas, ir neliels priežu mežiņš un par lielu pārsteigumu viena liela kara bedre, ir arī viena veca priede, kurai koksnē iecirsti metāla pakāpieni, laikam no tās tika vērota apkārtne. Nav laika mēģināt uzkāpt. Iemūžinu bildē dzeni vienā citā priedē. Te ir arī skaistas sūnas un ķērpji. Saule riet, jāsteidzās uz mežu.

Mēģinam maksimāli izdevīgi izmantot šo salu, atrodam uz skatu izdevīgāko un tuvāko salas punktu, no kura iesākt mūsu ceļu uz jau nelielā attālumā redzamo purva B gala mežu un dodamies ceļā. Par laimi šeit, aiz salas, lielie purva ezeriņi ir beigušies. Mūsu ceļā parādās vairs tikai pāris mazi ezeriņi. Arī augsne vairs nav tik akačaina. Bet tumsa, kura strauji tuvojas, liek kļūt uzmanīgākiem un palēnināt savu gaitu. Cietzemes mežs kļūst arvien tuvāks. Tur meža malā esmu jau bijis vienu citu reizi, tāpēc man šī vieta jau ir pazīstama.

Esam klāt un beidzot varam sajust cietu zemi, kura solās būt visu atlikušo ceļu, esam sasnieguši purva B gala mežu. Kāda laime, esam izkļuvuši no purva, pirms šo vietu ir pārņēmusi tumsa. Ieturam nelielu tējas pauzi un dodamies tālāk pa meža taku. Tagad mums ir jāiziet septiņi ar pus kilometri cauri mežam, līdz mēs sasniegsim šoseju. Neskatoties uz garo ceļu cauri mežam turpinājumā, šī vieta man jau ir pazīstama, tāpēc arī sajūta ir krietni drošāka. Cik atceros, tad uz meža takas ir jānoturās kādi pāris kilometri, tad sākas meža ceļš, pa kuru vajadzētu gandrīz bez grūtībām tikt līdz šosejai. Vienīgais pārbaudījums, kas nedaudz samulsina, ir tas grāvis, kas šķēso meža ceļu nepilnu kilometru uz priekšu no tā sākuma. Grāvī ir paštaisīts gājēju tiltiņš no dažiem koku zariem. Pēdējās dienās bija kārtīgi lijis un nevar zināt, ne kādā stāvoklī tagad ir šis grāvis, ne tā tiltiņš. Bet līdz tam vēl ir jānonāk. Tagad ir krēsla un bez lukturīša ir grūti orientēties. Par laimi man ir lukturītis mobilajā telefonā, bet par cik oficiāli nebija plānots blandīties tumsā, tad telefons netika uzlādēts, un patreiz tā akumulatorā ir palikuši tikai pieci procenti elektroenerģijas. No pieredzes zinu, ja tagad ieslēgšu lukturīti, tad akumulators pēc dažām minūtēm nosprāgs. Kāda neraža. Vajag gaismu. Skatos, kas mums te vēl telefonā par pieciem procentiem ir pieejams? Aha, displejs. No pieredzes zinu, ja noregulēt displeju uz minimālu apgaismojumu, tad ar pieciem procentiem pietiks gana ilgam laikam. Kā padarīt displeja apgaismojumu efektīvāku? Jāuzliek balts fons. Tas arī tiek izdarīts. Nu, tad uz priekšu.

Mums ir jāpasteidzās, jo tētim vēl ir jāizguļās, lai rīt agri no rīta varētu iet uz darbu. Dodamies pa meža taku. Baigi labi, pateicoties telefona displeja gaismiņai vēl var nojaust meža taku. Eju tētim pa priekšu un iemēģinu visus šķērsļus, kad nepieciešams, brīdinu par peļķēm un nokritušajiem kokiem. Drīz taka nogriežas uz meža ceļa pusi, ir jāpārvar daži lielāki nokrituši koki un blīvāk saauguši krūmi. Izraujos nedaudz tālāk no tēta uz priekšu, lai pārliecinātos par maršruta pareizību. Man izdodas veiksmīgi tikt cauri pareizajā vietā. Tagad saucu tēti. Gaidu tēti uz meža ceļa, bet izskatās, ka viņš ir pagājis īstajai vietai nedaudz garām un nedaudz iemaldījies. Dodos pakaļ, lai izvestu pa pareizo maršrutu.

Beidzot abi esam uz meža ceļa, tagad, neskatoties uz tumsu, orientēties ir daudz vieglāk. Ejam pa šo ceļu. Esmu norūpējies, jo neesam vēl sasnieguši grāvi. Tas, ka esam tikuši jau tik tālu, ir godam apsveicami. Un manī deg enerģija, esmu gatavs pārvarēt un izvest tēti arī cauri turpmākajiem šķērsļiem. Drīz parādās arī grāvis. Un manas aizdomas kļūst pamatotas. Grāvis ir pārplūdis, un tiltiņu veidojošie koka zari ir izklīduši pa grāvja ūdens virsmu dažu metru attālumā. Vēl jo vairāk, kad man izdodas tos sameklēt un savākt, tad izrādās, ka tie pēc sava garuma vairs neder tiltiņam. Lieta tāda, ka grāvim ir slīpas nogāzes, un jo vairāk tajā ir ūdens, jo palatāks tas kā šķērslis kļūst. Un manu savākto tiltam domāto zaru garums atbilst grāvja vietai, kas jau sen atrodas zem ūdens. Bet par laimi mums ir zābaki. Tagad tikai jāpavēl zariem, kas pēc sava svara ir vieglāki par ūdeni, nostāties tiltiņam nepieciešamā dziļumā. Ar rokām mērķtiecīgi iegremdēju un iespiežu gruntī gan vienu, gan otru zaru. O, turās, baigi labi. Tagad jātiek pāri tiltiņam, kurš vizuāli nav redzams, uz tausti. Kļūdīties nedrīkst, jo grāvis ir diezgan dziļš, nebūtu patīkami tagad, šadā gadalaikā, izpeldēties. Lēnām, ar kājām taustoties, tieku pāri, tad saucu tēti. Spīdinu ar displeja gaismiņu uz tiltiņa pusi, lai gan tā pat tas nav redzams. Pēdējā solī pasniedzu tētim roku un ārā esam. Interesanti, ka savākt jaunus koku zarus priekš tiltiņa mežā, bija gandrīz neiespējami, jo meža ceļš ir no abām pusēm norebežots no meža ar dziļiem grāvjiem.

Tagad esam uz meža ceļa, kuram nav vairs nekādu nopietnu šķērsļu priekšā. Jānoiet tikai tie lielie kilometri un būsim ārā uz šosejas. Ak, cik liels atvieglojums tajā brīdī iestājas manā sirdī. Joprojām soļojam pa meža ceļu ar mana telefona displeja gaismiņu. Telefona akumulators vēl joprojām turās un solās turēties arī tālāk. Joprojām eju tētim pa priekšu un cenšos spīdināt tā, lai arī tētim nedaudz tiek. Brīdinu gan par peļķēm, gan par koku zariem. Dažreiz, kad ceļš kļūst labāks, var atļauties pavadīt dažas sekundes arī bez gaismas. Un pats brīnišķīgākais ir tas, ka visu šo laiku var vērot, klausīties un sajust meža klātbūtni.

Beidzot kļūst dzirdama arī šoseja un drīz mēs to arī ieraugām. Aizejam līdz tuvējā ciema autobusa pieturai. Ir desmit vakarā, un par laimi vēl iet kāds autobuss, kas mūs aizved uz māju.

Un tas ir tikai sakarīgi, ka pēc šāda pārgājiena man vairs nav luste iet pāri purviem, ja nu vienīgi ar īpašo pretgrimšanas ekipējumu.

Jānis Blūms



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais