Piedziivojumi eiropaa

  • 2 min lasīšanai
Patiesībā Zviedrija ceļojum sākuma punkts. Trakais Pērs*, laiku pa laikam konstatē, ka viņam ir vajadzīgs palīgs viņa kārtējās trakajas realizācijā. Ideja jau vienkārša, no dažādām eiropas pilsētām atvilt kādu labu, bet sistu auto, kas pats neripo! Arī auto trileris mums bija, bet un te sākās! Vai nu treileris par šauru, vai nu mašīna par platu, taisni neuzlikt. Tas tak mūs neapstādinās, ja tādu gabalu braukuši, nostiprinam un braucam, tik tā Bavārija tāda kalnaina, bet nu labi. Kalni arī aiz muguras, iebraucam atvilkt elpu Hamburgā, tur par laimi bez starpgadījumiem. Liekas jau, ka nu gandrīz mājā (Stokholma domāta)esam. Putgardena un prāmis, kafija mundrumam! Tepat prāmis jau ir, nu tik biļeti nopērkam un... Un uz prāmja esam? Ne tik strauji, nez kapēc nešķiļas līdz šim labi kalpojošais(vēlāk iesaukts par franču lūzni) citroenZM. Nekas nelīdz to iedarbināt, labi ka ir kāds kas vismaz uz prāmja mūs palīdz uzbraukt, arī pēc pāris desmit mnūtēm nostumt to no prāmja mums palīdz. Jo tālāk mežā.... It kā jau tik piektdiena, bet tā ietrāpījās pirms dāņu svētkiem, ta nu lai lielākas brīvdienas, piektdiena arī ir brīvdiena un mazajā Rodby ciemā neviens serviss nedarbojas. Tad man vēl nebija mācības tādiem gadījumiem, ka jāmeklē tuvākais bārs, kur var satikt jebkura veida speciālistus! Mēginājām kādu tomēr sameklēt, bet velti. Jau nospriedām gaidīt pirmdienu, pirms tam priecīgo vēsti paziņojot darbadevējam. Tas mūs nosauc, kā neteikšu, bet ko lai dara, mehāniķis nekāds nēsmu. Drīzumā mazajā ciematā mums paliek par garlaicīgu, jādodas apskatīt galvaspilsēta, bet kā?! Kam ta ir domāti izpalīdzīgi zviedri, tie mūs nedaudz vairāk kā stundas laikā nogādā Kopenhagenā! Viss ir skaisti, tik uz vakaru jādodas uz 150km no mums atstāto autiņu! Amats rokā, tak ar stopu! Bet kur to ķert, tak ka uz autostrādes pa kuru atbraucām. Nepaejam ne 200m ka policija klāt, vo neraža nodomāju, kur tie te radās! Nolamā mūs, notriec no bāņa, un aizbrauc. Vēl brīdi domājam ko darīt, iesim meklēt mazākus ceļus, bet kur tos meklēt, ilgi nedomājot, esam bāņa virzienā. Pāris minūšu laikā mūsu jau labi zināmie draugi klāt. Nesaprašanā i mēs i viņi. Mēs par to, kā tie te atkal gadījās, viņi par to, ko mēs te darot, mums tak esot bijis pateikts, ka te atrasties nedrīkst! Vjajadzēja viņiem starp citiem jautājumiem pajautāt, no kurienes mēs esmam. Sākumā teicu no Zviedrijas, a zŗa! Valodas ta viniem līdzīgas, a es ta zviedriski vēl īsti nemāku, kur nu lai es tos dāņus saprotu. Nācās atklāt kārtis, pēkšņais atklājums viņiem bija kā medus maize! Mūs protams aiveda. Varbūt sīkumos nestāstīšu kā tur mums gāja, bet uzdotie jautājumi bija brīžiem atklāti sakot dumji. Pēc šī hiltona apmeklējuma(ap 24h) tomēr sazvanīja mūsu darbadevēju, un mūs izlaida, nu mums bija vēl viens auto u arī specs dīzeļu motoros! Tās pašas dienas vakarā esam ceļā uz Zviedriju, bet tas jau ir atsevišķs stāsts, kurā es otro reizi nonāku saskarē ar skandināvu policiju! * Pērs Landins, ja kāds viņu vēl nezin :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais