pretī brīvībai
|
Pauls Ragainis
|
... saprotot, ka 9. maija balagānā šeit Latvijā nav īpaši liela vēlme noraudzīties tika nospriests, ka tas būtu īstais laiks doties kādā ceļojumā. Tā kā pirms neilga brīža bija palaista garām iespēja doties uz Armēniju, tad nu bija liela vēlme apmeklēt kādu no Kaukāza reģiona valstīm... Par labu Gruzijai izšķiramies dēļ dzirdētajiem stāstiem, līdzīgās ģeopolitiskās situācijas, vēstures, kā arī izrādot solidaritāti laikā, kamēr gruzīnu tauta cieš no kaimiņos esošās impērijas vēlmes paplašināties. Pirmo reizi lidojuma datumus un galamērķi nenosaka aviobiļešu cenu atlaides, bet gan jau iepriekš ieplānots galamērķis un ļoti strikti ierobežoti atvaļinājuma datumi, kas, protams, sadārdzina aviobiļešu cenas, jo variēšanas iespējas ir mazas. Laiciņu pirms mūsu lidojuma aktivizējas Īslandes vulkāns un mūsu lidojums kļūst apdraudēts, bet par laimi maija sākumā jau nomierinās un varam lidot...
Gruzija... daži fakti:
# letiņiem vīza nav vajadzīga
# iedzīvotāju skaits - 4630841 (83,8% gruzīni)
# teritorija - 69700 km2 (ieskaitot kaimiņimpērijas okupētās teritorijas)
# galvaspilsēta - Tbilisi (1093000 iedzīvotāju)
# valūta – Lari (1 Lats ~ 3 Lari)
# daļa valsts atrodas Eiropā, bet daļa Āzijā
Ceļojuma stratēģija:
# komanda: 4 lieliski draugi
# ceļojuma laiks: 4-10.05.2010
# transports: AirBaltic tiešie lidojumi turp un atpakaļ, Grūzijā īrēts auto
# mērķis: saprast kas un kā notiek tur
# apskates objekti: mazāk pilsētas, vairāk daba
Ceļojums:
4.05.2010
Pa dienu atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, bet vakarā jau kāpjam lidmašīnā. Reiss Rīga – Tbilisi pilns līdz malām. Publika interesanta kādi 50% gruzīni, 10% letiņi, ap 40% angliski un citās ES valodās runājošie. Daļa visticamāk brauc apciemot savus radiniekus, daļa tūrisma nolūkos, bet liela daļa izskatās pēc nopietniem biznesa cilvēkiem. Kad nolaižamies Tbilisi jau ir nakts. Lidosta izskatās ļoti moderna, bijām gaidījuši, ka būs trakāk. Esam izpētījuši, ka ar vilcienu no lidostas līdz centram var aizbraukt krietni lētāk nekā ar taksi, bet izrādās, ka pa nakti vilcieni nekursē un nākamais ir tikai četros no rīta. Nekas neatliek kā iet kaulēties ar taksometru šoferiem. Beigās vienojamies par 20 lariem (turpmākajā ceļojuma laikā nekur vairs īpaši nekaulējamies, jo cenas ārpus Tbilisi patiešām ir ļoti zemas ). Pilnīgi vājprātīgi braucošs un nepārtraukti pīpējošs šoferis veiksmīgi nogādā līdz „Green Stairs” hostelim. Ir pierasts pie visādiem hosteļiem, bet nu šis ir īpaši bēdīgā stāvoklī. Bet cena laba (5Ls pa nakti no cilvēka) un plānojam šeit palikt tikai vienu nakti tā kā viss oki. Noskaņojums visiem lielisks...
5.05.2010
Dodamies Tbilisi ielās iepazīt situāciju un noīrēt Ņivu ar kuru tad doties uz Grūzijas nomaļākām vietām. Sapnis par Gruzijas apceļošanu ar baltu Ņivu radās lasot vairākus ceļojumu aprakstus. Jautājot vietējiem ceļu līdz tuvākajai auto īrei brīžiem palīgā nāk vai pus ielas tirgotāji un garāmgājēji. Cilvēki ir fantastiski laipni un atsaucīgi, bet nav uzbāzīgi (kam jau bijām gatavi Turcijas pieredzes dēļ).
Ielu šķērsošanai gan ir nepieciešama augsta izveicība un brīžiem arī veiksme, jo tādām muļķībām kā satiksmes noteikumi autovadītāji nepievērš pārliku lielu uzmanību. Beigu beigās nonākam līdz vienam tūrisma kantorītim, kurā varot noīrēt auto (100 USD diennaktī + degviela cik tiek nobraukts), bet par pārsteigumu komplektā nāk arī šoferis!!! Tas, protams, nebija paredzēts mūsu plānos, bet tā kā vienojamies, ka šoferis par visu maksās pats iegūstam vēl vienu kolorītu ceļabiedru. Par mūsu transportlīdzekli kļūst 7vietīgs amerikāņu ģimenes auto. Līdz ar komandas papildinājumu mums atkrīt navigācijas problēmas (kas, redzot Grūzijas satiksmi, mūs satrauca visvairāk), jo diemžēl neviens GPS karšu izstrādātājs nepiedāvā šīs valsts kartes.
Dodamies ceļā. Esam jau iepriekš aptuveni saplānojuši maršrutu, kura tālākais punkts ir Melnās jūras ostas un kūrorta pilsēta Batumi. Mūsu pirmais apskates objekts ir Tbilisi tuvumā esošais Džavari (Javari) klosteri. No klostera kalna paveras lielisks skats. Kādu pusstundiņu pastigājam un tad laižam tālāk. Pa ceļam var redzēt kara bēgļiem uzbūvētos ciematiņus, jaunās mājiņas ar koši sarkanajiem jumties izskatās skaiti, bet šajos ciematos ir daudz problēmu, kas saistītas ar kurināmo un pārtiku. Pārsteidz jaunuzbūvētā automaģistrāle, kas ir kā Rietumeiropā (nomaļajās Grūzijas vietās ceļi gan mēdz bieži būt katastrofālā stāvoklī, bet sākums ir ļoti labs). Mūsu šoferis nespēj aptvert, kad sakām, ka Latvijā tāda līmeņa ceļu nav. Kā vēlāk izrādās ne tikai šajā jomā viņi ir mums priekšā. Nākamais apskates objekts ir Uplistsiskhe, kas ir klintīs izkalts ciemats. Lai tur nokļūtu braucam cauri Gori pilsētai, kas ir slavena kā pasaules lielākā slepkavas dzimšanas vieta. Mūsu šoferis nesaprot kāpēc neizrādām nekādu sajūsmu par viņa pieminekli atšķirībā no Rietumeiropas tūristiem (pēc mēneša jau esot Latvijā ziņās izlasu, ka šis piemineklis nojaukts). Uplistsiskhe ir skaisti un šeit pavadām aptuveni divas stundas.
Pa ceļam iebraucam paēst kādā no ceļu malā esošajiem iestādījumiem. Pasūtam vienu no gruzīnu nacionālajiem ēdieniem hinhalus (kaut kas līdzīgs lieliem pelmeņiem). Ir ļoti, ļoti garšīgi un kārtīgi paēdam par kādiem 60 santīmiem katrs.
Tālāk mūsu ceļš pa serpentīniem ved uz kalnu slēpošanas kūrortu Bakurjāni, kas ir arī mūsu naktsmītnes vieta ( 15 Lari (5Ls)). Tā kā sezona beigusies viss ciematiņš spokaini kluss, bet var redzēt, ka šī lieta viņiem iet, jo ļoti daudz viesnīcu un citu ēku jaunbūves.
Pēc iekārtošanās hostelī (kur esam vienīgie viesi) šoferis piedāvā aizbraukt kalnā līdz pacēlājiem. Ārā jau diezgan tumšs un līst, ceļš fantastiski bedrains un dubļains, bet kaut kādā veidā mūsu auto izdodas uzrāpties līdz plānotajai vietai. Skats ļoti iespaidīgs: pilnīgi nevienas dzīvas dvēseles, visapkārt iesāktas haotiskas jaunbūves, pilnīgi šeit neiederīgi ļoti moderni kalnu pacēlāji, kā arī kūstošā sniega atklātie atkritumu kalni, sajūtas diezgan spocīgas. Apskatāmies apkārtni un laižam atpakaļ uz hosteli, kur tiek svinēta otrā veiksmīgā diena Gruzijā. Viss svinībām nepieciešamais nopērkams mazā veikaliņā pāri ielai...
6.05.2010
No rīta esam nolēmuši celties samērā agri un par spīti veikaliņa interesantajam piedāvājumam, kas dažus ceļojuma biedrus ieinteresēja mums tas arī izdodas.
Par godu Melnās jūras sasniegšanai aizbraucam līdz Kabuleti centram, kur sapērkamies kārtīgam svinību galdam. No sākuma diskusijas ar mūsu šoferi ir par politiku un ekonomiku, bet jau pavisam drīz temati kļūst krietni jautrāki( jo šoferis un divi mūsu komandas pārstāvji viltīgu gruzīnu tostu mudināti piebeidz 5l vīna pudeli), kam seko interesantāko akmeņu meklēšana pludmalē, drosmīgāko pelde saulrieta laikā un duraka kāršu spēle līdz melnai naktij. Lielisks vakars un pilnīga brīvības sajūta...
Sasniedzot Tbilisi sakām paldies mūsu šoferim par 3 dienu Grūzijas rietumu apceļošanu un iekārtojamies hostelī 4 un 5 stāva izstabiņās no kuru lielajām terasēm ir fantastisks skats uz Tbilisi vecpilsētu. Šeit pavadīsim šī ceļojuma 2 pēdējās naktis. Istabas ir lielas, bet diezgan skumjā stāvoklī, gulta ir tādā stāvoklī, ka no sākuma tiek nolemts gulēt uz grīdas, bet tā kā cena ir laba esam priecīgi īpaši lokācijas un skata dēļ...
8. un 9.05.2010
Šīs abas dienas pavadām Tbilisi. Izbraukājamies ar metro (diezgan skumjā stāvoklī, bet biļete maksā ap 10 santīmiem), kur arī satiekam latviešu meitenes, kas atlidojušas uz Tbilisi, lai tālāk ar mikriņu dotos uz Erevānu ( Armēnijas galvaspilsētu). Vakarā tiek fantastiski izgaismotas Tbilisi vecpilsētas ēkas.
Abi vakari tiek pavadīti uz mūsu hosteļa terases vērojot vecpilsētu un tiem kas vēlās baudot Gruzīnu vīnu. 9. maijā vakarā dodamies uz lidostu ar žigulīti, kuram tehniskā apskate pēdējo reizi izieta 2004. gadā...
Izmaksas (uz vienu personu):
Aviobiļetes: 192 Ls
Ceļojumu apdrošināšana: 8Ls
Auto + šoferis 3diennaktis: 40 Ls
Dažādi hosteļi (kopā 5 naktis): ~30 Ls
Degviela + ēšana + metro + viss pārējais: ~ 50 Ls
Kopā: ~320 Ls
Secinājumi:
1) Uz Gruziju noteikti vērts aizbraukt
2) Jebkurš triju Baltijas tautu pārstāvis Gruzijā tiek uzņemts kā labākais draugs. Un mūsu valsts tur tiek patiesi apbrīnota, kas, protams, arī mums uzliek savus pienākumus neapstāties savā attīstībā.
3) Mūsu Policijai vēl tāls ceļš, lai iemantotu tādu sabiedrības cieņu un uzticību kādu ir iemantojuši viņu gruzīnu kolēģi
4) Komunikācijai ar vecāko paaudzi var izmantot krievu valodu, jo to māk praktiski visi, bet jauniešiem ļoti labā līmenī ir angļu valoda ( noteikti labākā nekā vienaudžiem Latvijā )
5) Valdība nepieņemt lietas, kas nepatīk sabiedrībai, tādēļ tika novākti jau nopirktie fotoradari un kopš 2004. gada ir atcelta auto tehniskā apskate :)