Kur tuksneši un ledāji ar debesīm tiekas

  • 1 min lasīšanai
Tu nezini, kas tas īsti ir, kas liek notrīsēt katram tavam nervu galiņam izdzirdot vārdu Islande. Vai tie ir oekāna vēji, kas gāž no kājām un ledus gabaliņi, kas kapā seju; vai troļļu sejas kalnos, iestājoties nakts krēslai; vai vasaras pēcpusdienas saules mestās ēnas no lavas gabaliņiem un cilnīšiem kalnos un tuksnešos; vai koši zaļā zāle starp melniem lavas izciļņiem; vai dziļās grotas tuksnešu laukos, no kurā paceļas mīklaini kūpoši tvaiki; vai spožās saules apspīdētie stiklaini zaļie fjordu ūdeņi; vai prātu applūdinošie ūdenskritumi, kuru spēku tavs prāts vienkārši nav spējīgs aptvert kaut kādā vienā vienībā un veidolā; vai meitenes plikiem stilbiem un vasaras siksniņkurpēm uz Reikjavikas ielām piektdienu vakaros; vai garšīgākais saldējums ar maltajām konfektēm un kakao; vai zivju smarža, kas ik pārdienu pārklāj pilsētas ostas rajonu; vai tie joki un smiekli, un lepnums par savu zemi, kas plūst no cilvēkiem un jautājums "How do you like Iceland" Esmu tur atgriezusies un noteikti atgriezīšos vēl. "Where the glacier reaches up to the sky, the land ceases to be of this world and becomes a part of heaven; there can be no more sorrows there and therefore no joy is no longer necessary, beauty alone rules, beyond any claims" (Halldor Laxnes)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais