Vjetnama - Halong Bay I daļa.
|
Ligita Damberga
|
Kad Latvijas laukos sāk pūst aukstie novembra vēji un ir notraukta pēdējā dzeltenā lapa, prāts saka, ka laiks doties uz siltākām zemēm. Par laimi vai nelaimi nokavējām lētās avio biļetes uz Malaiziju un sērīgi meklējām kādu citu piedāvājumu. Aeroflote vēlīgi piedāvāja lidojumus no Rīgas uz Vjetnamu, un kāpēc gan ne? Nopirkuši biļetes, sākām prātot par vīzas iegādi un iespējamo maršrutu. Izlasot visus iespējamos komentārus par Vjetnamu, mums šķita pareizāk kārtot vīzu Zviedrijas vēstniecībā, 4 darba dienas veiksmīgā sadarbībā ar Latvijas Pastu un bijām iemantojuši Vjetnamas vīzas.
13. novembrī izlidojām no Rīgas uz Maskavu un tālāk 10 stundu lidojums uz Ha Noi – pilsētu starp upēm ar 6,5 miljonu iedzīvotājiem.
Mūsu sākotnējais mērķis ir Halong City, viena no skaistākām Vjetnamas vietām. Domājam izmantot taksometru, jo Halong City atrodas tikai 164 km attālumā no Hanojas. Neesam jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta un skaidrs, ka taksometra nosauktā cena ir vismaz puse no patiesās. Līdz ko izejam no lidostas, mūs burtiski apņem milzīgs pūlis vietējo, katrs piedāvā savu cenu un spēkratu, esam trīs ceļotāji ar somām un motocikls pavisam noteikti šoreiz nederēs. Paņemam savas somas un apņēmīgi cenšamies izlauzties cauri vest gribētāju pūlim, nostāk no lidostas ir pilsētas taksometru stāvlaukums, tur arī salīgstam vedēju par 75 $, pieklājīga mašīna un kondicionieris. Pie lidostas sākotnējā cena bija 180$, ir taču starpība cilvēkiem, kuri pieraduši skaitīt savus izdevumus. Šoferis gan kādas 15 minūtes vēl nevar braukt, viņa konkurenti ļoti uzstājīgi liek viņam samaksāt noteiktu summu, no kuras tas, protams, šķiras nelabprāt. Vai mēs sākotnēji būtu devuši cerību kādam citam? Var jau būt.
Neko daudz no Hanojas neredzam, bet motocikli (motorolleri, mopēdi) jeb precīzāk to jūra, kas aptuveni piecu centimetru attālumā traucas teju nepārtrauktā straumē visos virzienos, pārvadājot visu iespējamo - veselu ģimeni ar zīdaini, ledusskapi, televizoru, augļu kastes, mēteļu kolekciju, svaigi ceptas baltmaizes kalnus teju visu iedzīvi. Vēl pārsteidz ķiveres, tās ir kļuvušas par sava veida stila lietu. Ko tikai te nevar redzēt - sākot no retro armijas stila ķiverēm līdz koši rozā ar Bārbiju uzlīmēm, jaunākiem multeņu varoņiem, kas mijas ar nebeidzamām krāsu gammām.
Izsalkušām acīm raugāmies visapkārt un gandrīz 4h ilgais brauciens paiet nemanot, šoferis ir laipns, pa ceļam mūs uzcienā ar aukstu minerālūdeni. Iebraucot Halong City, vaicājam pēc kādas ne pārlieku dārgas viesnīcas, šoferis ātri sazvanās un pēc brīža piestūrē pie iespaidīgas celtnes. Protams, ka recepcijā mums nosauc visai astronomisku ciparu par 3 gultu numuriņu un brokastīm, bet tad, kad grasāmies doties prom, situācija strauji mainās un beigu beigās salīgstam par 25$ par nakti no cilvēka. Izrādās, ka šoferis pacietīgi visu šo laiku gaidījis, kamēr mēs vienosimies, jo par klientu piegādi viņš saņem žūksnīti vjetnamiešu dongus. Viesnīcu nolīgstam uz piecām dienām, patiesībā pilnīgi pietiek ar trim šīs apkārtnes aplūkošanai.
Vakarā uzzinām par iespējamām ekskursijām un noīrējam palielu kuģi, lai no rīta jau dotos izbraukumā pa Halong Bay. Skaistums neaprakstāms, vairāk kā 3000 mazāku un lielāku salu, krāšņas stalaktītu alas, mazas zvejnieku mājiņas uz ūdens, veikaliņi uz laivām, kuros piedāvā svaigus augļus, jūras veltes, vēsu alu vai pērles. Halong Bay ir Vjetnamas dabas brīnums, kurš 1994. gadā iekļauts UNESCO kultūras mantojumu sarakstā un ne velti. Uzreiz gan pamanām, ka šeit viss ir diezgan netīrs, vietējā pludmalē labāk neriskēt peldēties, jo pavisam blakus peldvietai ietek vairāki kanalizācijas grāvji. Visapkārt mētājas plastmasas maisiņi. Nabadzība, bet viesnīcu teritorija tiek rūpīgi kopta. Pilnīgā nekurienē slejas viena pēc otras milzīgas daudzstāvu viesnīcas, nekas vairāk šeit netiek celts, tikai viesnīcas, domāju, ka pēc gadiem pieciem Vjetnama būs krietni izmainījusies. Tā arī nesapratu kas ir investors šiem mega debesskrāpjiem.
Vēl viens pārsteigums, iekārtojušies uz izīrētā kuģa augšējo klāju, nometuši drānu kārtu un atseguši savus bālos apaļumus saulei, pamanām, ka cilvēki uz garāmbraucošiem kuģiem kā traki mūs filmē un fotogrāfē, rāda ar pirkstiem un smejas, iesākumā gan jūtamies ļoti neērti, bet līdz ceļojuma beigām pie uzmanības esam pieraduši. Nav tā, ka baltais cilvēks šeit būtu retums, tomēr vjetnamieši paši cenšas noslēpt ikvienu ķermeņa daļu no saules, tāpēc arī nēsā sejas maskas, kuras konkurē ar motobraucēju ķiveru krāsainību, nēsā cimdus, zeķes, jakas un tas nekas, ka ārā ir 35-40 grādu karstums.
Kuģa kapteinis ir ļoti laipns un aizved mūs tālu no cilvēku acīm, pietauvojas pie 10 m2 lielas saliņas un varam izpeldēties cik vien tīk.
Halongā nedrīkst pirkt ekskursijas uz ielas kā ierasts to darīt dienvidos, šeit tas nedarbojas, visticamākais, ka tevi apkrāps un saņemsi tikai daļu no solītā. Kādā no nākošajām dienām nolemjam kājām doties uz Vjetnamas diktatora Ho Ši Mina mīļāko salu - Tuan Chau - 11,5km, sasnieguši salu esam noguruši, pāŗkarsuši, deguns luksofora krāsā, bet skatienam paveras fantastiska pludmale, franču celtas brīnumskaistas villas un nelielas viesnīcas, īsta bērnu paradīze – milzu pasaku tēli, karuseļi un kur nu vēl delfīnu, jūras lauvu un vaļu šovs, ja vien zemes virsū ir paradīze, tad šī būs īstā vieta. Sāk strauji tumst un mēs raugāmies pēc kāda taksometra. Šoferis mūs laipni aizvizina līdz viesnīcai un acis nepamirkšķinot pie naudas izdošanas grib mūs apkrāpt, mēs esam modri, es gan pakratu puisim ar pirkstu, bet kopējais iespaids jau tāpat radies, Halongā jābūt modriem un vienmēr jāskaita līdz, turklāt nemitīgi jākaulējas.
Vēl dienu pavadām klīstot pa pilsētu, ik pa laikam satiekam jautrus pionieru bariņus, vērojam kā frizieris uz ielas rada itin glītas frizūras, ārsts ērti iekārtojies uz daļas trotuāra un netraucēti kaut ko zvejo laukā no pacienta auss, turpat blakus sieviete vāra lielu katlu ar tradicionālo vjetnamiešu nūdeļu zupu un visam pa vidu nebeidzama signalizējošu motociklu plūsma.
Nākošajā rītā atvadāmies no Halongas un ar autobusu dodamies uz Ha Noi, lai jau tālāk brauktu uz pašiem Vjetnamas ziemeļiem Lao Cai, kas robežojas ar Ķīnu un Sapu.
Turpinājums http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8656
