Akcija:"Pārklājam Itāliju!"

18.11.2005
7 min lasīšanai
9 foto

Uzsākam akciju- Pārklājam Itāliju! Galvenais secinājums- ja visu rezervē laicīgi (transporta biļetes, viesnīcas) un, ja katrā ierašanās vietā ir kāds draugs vai paziņa (kaut vai caur Internetu iepazīts, kā mūsu gadījumā), tad pat diezgan apjomīgs ceļojums pa Itāliju var sanākt neticami ekonomisks, proti, 14 dienas kopumā mums izmaksāja ~230 Ls, ieskaitot naktsmītnes. Jāuzsver, ka kopumā mēs lidojām 5 reizes, 1 reizi izmantojām vilcienu (Roma-Bari, 9 eiro), 1 reizi autobusu (Bari- Neapole, 19 eiro) un prāmi (Neapole-Palermo 35 eiro). Ceļojuma maršrutu- Alghero Sardīnijas salā, Roma, Bari un Palermo Sicīlijas salā- sastādījām pašas un visas rezervācijas arī veicām pašas caur internetu. Ceļojums sākās 17.augustā un noslēdzās 30.augustā, ceļoju kopā ar 2 draudzenēm. Kaut gan draudzene bija nokopējusi grāmatu par Itālijas pilsētām, īpašu plānu, ko darīsim katrā no vietām nebija, jo paļāvāmies, ka Itāļu paziņas ko ieteiks. Ar Ryanair vēlu vakarā izlidojām uz Frankfurti, nakts lidostā un agri no rīta ar tās pašas lidsabiedrības lidmašīnu devāmies uz pirmo mērķa vietu- Algero. Ar taksi par 20 eiro nokļuvām mūsu kempingā (apmēram 6 km ilgs brauciens), kas atradās pie pašas jūras (atklājām, ka brauciena summa 20 eiro ir fiksēta uz jebkuru vietu no lidostas). Atpakaļ uz lidostu devāmies ar speciālu ekspresautobusu, kas maksā 1,50 eiro. Šie autobusi ir pieskaņoti lidojumu laikiem. Jauki, ka mēs jau pēc 5 no rīta varējām izmantot šo pakalpojumu. Iekārtojāmies jau labu laiku iepriekš rezervētā kempinga “La Mariposa” mājiņā- bungalo, kas bija paredzēta 4 personām. Katrai mājiņai ārpusē bija sava virtuvīte (ar ledusskapi un plītiņu), trauki. Rezervācija jāveic labu laiku iepriekš, mums paveicās dabūt pēdējo brīvo mītnes vietu. Šajā kempinga teritorijā bija plašas atpūtas iespējas- sākot no velosipēdu, motorolleru īres, beidzot ar niršanas priekiem skaistajā zilajā Vidusjūrā. Kempinga teritorijā visapkārt bija teltis, bungalo mājiņas, treileri, bet kempinga centrā- dažādu veidu izlietnes (drēbju, trauku, sejas mazgāšanai), atsevišķas dušas ar silto ūdeni sievietēm un vīriešiem (izmantojamas ar iegādāto 50 centu žetonu), āra dušas ar auksto ūdeni, tīras WC (atsevišķi nodalītas vīriešiem un sievietēm)- kur notika nepārtraukta aktīva rosīšanās. Nogurušas pēc ceļa, izlēmām pirmo dienu pavadīt pludmalē. Ne velti Sardīnijas salas pludmales tiek augstu vērtētas- gaišas smiltiņas, kristāldzidrs zils ūdens. Vakarā izbaudījām dienvidu pērkonu un zibeni, bet līt tā arī nesāka. Otrajā dienā devāmies apskatīt pilsētu. Apskati veicām pašas pēc kempingā iegūtās tūristu grāmatas (Algero bija vienīgā vieta, kur mums nebija Itāļu paziņas). Tā kā bija diezgan karsts, tad lēnā garā izstaigājām pilsētu un pārliecinājāmies, ka veikalu darbalaiks atbilst tūristiem domātajos informācijas bukletos rakstītajam- no pulksten 1 dienā līdz pēcpusdienai tie tiek slēgti. Atpakaļ devāmies ar kājām gar jūru. Novērojām, ka Sardīnijā pārsvarā atpūšas paši Itāļi, tūristu ir mazāk. Nākamajā rītā devāmies uz lidostu, lai ar Ryanair reisu dotos uz Romu. Romā pabijām 4 dienas/3 naktis. Tā kā sagaidītāju pazinām tikai caur Internetu, tad bijām rezervējušas sev hosteli centrā, netālu no dzelzceļa stacijas. Hosteļa nosaukums “Freesyle” pilnībā atbilda nosaukumam- administrators, jauks puisis no Brazīlijas, nesteidzīgi reģistrēja mūs (paturot uz kādu laiku mūsu pases pie sevis. Tāda kārtība ir daudzās Itālijas viesnīcās) un sāka plānot, kurā no trijām istabiņām (“dzeltenā”, “zilā” vai vienkārši “trešā”) mūs izvietot. Tikām izmitinātas “trešajā” istabiņā, kas bija jauktā- abiem dzimumiem. Mēs neatcerējāmies, kāda veida istabu bijām Internetā rezervējušas, protams, tas neko nemainītu, jo labi, ka vispār tiek pie gultasvietām. Istabiņas maziņas, katrā 8-11 gultasvietas. Mūsējā istabā atradās viena no divām dušām, kas bija gan ieguvums, gan arī zināms diskomforts attiecībā uz nepārtrauktu “tautas staigāšanu” caur mūsu istabu, it sevišķi agri no rīta. Šāda veida hosteļos par personīgām mantām atbildību uzņemies tu pats (tev tiek piedāvāts plaukts vērtīgām lietām, t.s. “safety lockers”, kur mums pašām bija jāizmanto sava slēdzene), tāpat arī par savu naktsmieru, jo neeksistē tā saucamais ‘lockouts”, tāpēc katrs iet un nāk kad gribas. Laime, ka mēs pašas pārsvarā atgriezāmies hostelī tikai ap rīta pusi, tad nedzirdējām citu biedru atnākšanu un rosīšanos. Tomēr šādai dzīvošanai hostelī ir daudz priekšrocību- diezgan demokrātiska cena (viena nakts maksā ap 20 eiro), iespējas satikt jaunus cilvēkus no visas pasaules (vecuma ierobežojums 35 gadi), bezmaksas internets un mums pat pats “adminītis” gatavoja brokastis un vakariņas! Tātad Romas lidostā mūs sagaidīja Interneta draugs Moriss un ar mašīnu mūs nogādāja līdz iepriekšminētajam hostelim, kā arī deva norādes par labākajām Romas vietām un lietām. Mūsu Interneta draugam bija jāstrādā, bet mēs, nemiera māktas, ar vilcienu tajā pašā vakarā devāmies uz Ostiju- uz vietu, kur gar pludmali izvietoti daudzi klubi. Labi izdejojušās, ar pirmo vilcienu devāmies atpakaļ uz Romu uz savu hosteli. Nākamajā dienā nolēmām uzmeklēt manas latviešu draudzenes draudzeni Džūliju, kas dzīvo Romā. Mums nebija īpašu grūtību atrast Džūlijas māju, kaut gan tā bija kādu gabaliņu ārpus Romas. Adresi zinājām, bet mums nebija viņas telefona numurs. Tā nu mums izdevās sarunāt tikšanos ar Džūliju uz nākamo dienu, bet vakarā mēs ar Interneta draugu Morisu un vēl 2 viņa draugiem devāmies uz restorānu, pēc tam uz klubu, nosvinēt draudzenes dzimšanas dienu. Nākamā dienā ar Džūliju turpinājām Romas ievērojamāko vietu apskati, nobaudījām Itāļu gardo saldējumu, kura atkarībā es pēc tam nonācu (neskaitāmas saldējumus šķirnes- sākot no jogurta līdz pat tiramisu un kaktusa augļu garšai), bet vakarā devāmies 100 km prom no Romas uz vienu kalna pilsētiņu, kur tajā laikā (augusta beigās), vai visi Romas iedzīvotāji pavadīja savu “kolektīvo” atvaļinājumu. Džūlijas draugi mums gatavoja speciālu maltīti- sākot ar anti-patsa, jeb priekšēdienu (ar kuru mums jau bija gana), kam sekoja citi neskaitāmi Itāļu nacionālie šedevri. Maltīte noslēdzās ar Rīgas šampanieti un torti “Vāverīte”, no kuras mēs 3 latviešu meičas atteicāmies. Prieks bija, ka Itāļiem patikās mūsu zemītes produkcija, zinot, cik izlutināti ar ēšanu viņi ir! Tas vēl nebija viss- devāmies uz kafejnīcu iedzert expresso un uzēst vēl kādu kārumiņu. Bijām pārēdušās un tāpēc nekas cits neatlika kā doties nakts pastaigā pa kalnaino pilsētiņu, kur pārvietoties ir iespējams tikai ar kājām, ar mašīnām- neiespējami. Tā kā nākamā bija mūsu pēdējā diena Romā, tad šajā dienā atkārtoti izstaigājām vecās labās vietas, kas bija netālu no mūsu hosteļa- Kolizeju, u.c., kā arī veikalus. Vakarpusē devāmies ar vilcienu uz Bari, kur dzīvo mūsu 2 labi Itāļu draugi, kas bija iepazīti iepriekšējā vasarā jauniešu nometnes Vācijā laikā. Ir izdevīgi izmantot šo lētās dzelzceļu pārvadātāju firmas piedāvājumu un par 9 eiro no Romas nokļūt Napoli vai Bari (tiesa gan tas aizņem ilgāku laiku, bet ja nav steigas, tad 6 stundas mierīgi var pavadīt komfortablā vilcienā- mīkstie atlaižamie krēsli, galdiņš, ērta mantas glabātuve, plaša WC ar izlietni). Pretējā gadījumā brauciens ar citu dzelzceļa sabiedrību 1.klasē maksā 50 eiro, bet otrajā-30 eiro. Bari arī pavadījām 4 dienas/3naktis. Šajā ceļojuma posmā mēs vistuvāk iepazinām Itāļu kultūru- apmeklējām Itāļu diskotēkas, ēdienreizes ieturējām Itāļu ģimenēs, iepazināmies ar citiem Itāļu draugiem. Tā kā Bari ir pilsēta pie jūras, tad neatteicos nobaudīt jēlu astoņkāji un izbaudīju arī visus citus iespējamos jūras iemītniekus. Protams, dienvidu augļu saldumu ir grūti salīdzināt ar Latvijā nonākušajiem pusnogatavinātajiem, visā pilsētas garumā stiepjas vīnogu, olīvu un mandarīnu lauki, tomēr vislielāko iespaidu uz mani atstāja kaktusaugļi- tiem ir dzirkstoša un svaiga garša. Itāļu viesmīlību izbaudījām uz katra soļa- ierašanās vakarā (patiesībā tā jau bija nakts) puiši speciāli mums gatavoja vakariņas, brauciens uz tālo pludmali, kur tīrāks ūdens, mūsu drēbju izmazgāšana un izgludināšana, interese, ko meitenes vēlētos nākamās dienas pusdienās, karaliska apkalpošana restorānā, kur strādā paši mūsu Itāļu draugi, izbrauciens ar motorlaivu, transports uz diezgan tālajiem klubiem...Mums bija tas gods sarunāties ar pašu Bari pilsētas mēru un pabūt restorāna īpašnieka interesantajā mājvietā, kas atradās kokā. Tāpat pabijām jaukā ciematiņā Albero Bello, kur varēja izbaudīt Itāļu vēsturisko dzīves veidu- baltās apaļās mājiņas ar īpašiem simboliem uz jumtiem, ciematiņam raksturīgo suvenīru tirdzniecību, kā arī našķošanos ar sieriem, dažādu garšas medu (kafijas, piparmētru, zemeņu, kaktusu...) degustācija. Sapratu, kāpēc Itāļi ietur nelielas brokastis –kafija un augstākais kruasons, pēc vēlo vakariņu baudīšanas, apetīte nevar būt liela. Jā, kruasoni ir cieņā- un tie ir tik dažādi- ar šokolādes, marmelādes, vārītā krēma pildījumu... Atvadījāmies no Itāļu draugiem un ar autobusu devāmies uz Neapoli, no kurienes mums vēlu vakarā bija prāmis uz Palermo. Tā kā autobuss Neapolē jau iebrauca agrā pēcpusdienā, tad mums bija laiks pilsētas apskatei. Sabiedētas par vienu no bīstamākajām Itālijas pilsētām, noņēmām rotaslietas, atstājām mantas glabātuvē un devāmies lūkot pilsētu. Par obligātu uzskatījām nobaudīt Neapoles picas, jo šī pilsēta ir picu dzimtene. Nobaudījām arī Babas- kūciņas, kas “peldas” rumā, vai limančello (populārs citronu alkoholiskais dzēriens Itālijā). Pilsēta likās diezgan pelēka, netīra, iespējams, ka šāds priekšstats radās, jo pilsētu iepazīt sākām ar stacijas rajonu un iepriekš dzirdētajiem šausmu stāstiem. Vakarā nokļuvām uz prāmja, ieņēmām savas “vietas uz klāja” un pēc nakts brauciena, rīta saulītei spīdot, pietuvojāmies Sicīlijas krastiem- vietai ar mafijas slavu. Krastā redzējām kalnus un daudz māju- skaisti! Palermo uzturējāmies 3 dienas/2naktis. Pie prāmja piestātnes mūs sagaidīja melns Audi, 2 vīrieši melnās saulesbrillēs- nu gluži kā filmās. Patiesībā, tie bija mūsu paziņas draugi, kas mūs aizveda brokastīs un ekskursijā pa Palermo pilsētu, kā arī uz pludmali (interesanti, ka tas, ka neviens no viņiem nemācēja angļu valodu, bet mēs savukārt- itāļu valodu, netraucēja mums saprasties).Mūsu paziņu satikām pēc darba, vakarpusē un devāmies uz glaunu restorānu, kur atkal tika pasniegta “vislabākā” itāļu virtuve un vīns. Skats uz naksnīgo Palermo no kalniem. Nākamā dienā lija silts lietus, „ceļojām” pa Itālijas modes pasauli- veikaliem. Jāatzīmē, ka viesnīcas šajā skaistajā pasaules vietā, ir padārgas (3- vietīgs numuriņš 4 zvaigžņu viesnīcā par nakti izmaksā~ 215 eiro; tiesa gan, mums šie izdevumi nebija jāsedz...) Nākamajā dienā ar autobusu par 5 eiro pēc 40 minūtēm nokļuvām lidostā, lai lidotu uz Berlīni, no kurienes pēc neilga laika tajā pašā dienā ar Air Baltic lidmašīnu tālāk uz Rīgu. Mūsu mazie atklājumi: ne visi itāļi kavē, daži ir pat ļoti precīzi; pēc vietējo itāļu apgalvojuma sapratām, ka tieši viņu pilsētā/ciematā dzīvo visslābākie cilvēki, ar vislabāko Itāļu virtuvi (secinājām, ka Itāļu cilvēkiem pašapziņas ir gana). Pārsteigums mums bija, ka dienvidos dzīvojošie itāļi ir mazāk karstasinīgi par saviem Romas tautiešiem- “dienvidnieki” vairāk ieņem novērotāja statusu. Mūsu ceļojuma 14 dienas bija piesātinātas, kā arī iemūžinātas ar video un draudzenes fotokameru. Dažas bildītes piedāvāju arī Jums! Nākamgad, iespējams, turpināsim pārklāt Itāliju! Vēl taču ir tik daudz ko redzēt!

Akcija:"Pārklājam Itāliju!"

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem