Mūsu ceļojums ar bēbi ,rakstīts ar mērķi iedrošināt arī citus ceļot ar bērniem

  • 2 min lasīšanai
  • 7 foto
Turcijā mēs bijām divas reizes,pirmo 2004.gada oktobrī, kad mūsu jaunākajam dēliņam bija tikai pieci mēneši,otro pēc gada,arī ar bērnu, bet tagad jau ar gadu un piecus mēnešus vecu. Pirmajā braucienā mūsu bērniņš bija visjaunākais pasažieris lidmašīnā, tādēļ laipni tikām nosēdināti lidmašīnas priekšgalā.Biju jau laicīgi sagatavojusi viņam ēdamo gan pacelšanās, gan nosēšanās brīžiem un līdz ar to ēdot viņam tie pagaja nemanot.Vispār lidojumu bērniņš panesa ļoti labi un viegli.Arī tas, ka ratiņus varēja atdot pie paša lidmašīnas trapa bija ļoti ērti. Oktobrī Turcijā ir ne tikai mums, bet arī bērnam pieņemama , patīkama gaisa un ūdens temperatūra. Dzīvojām mēs divpadsmit dienas pieczvaigznīšu viesnīcā Tekirovā, netalu aiz Kemeras, MARTI MYRA. Viesnīca skaitījās pirmās klases tūrisma komplekss un bija patiešām brīnišķīga , ar plašu privāto pludmali,plašu, zaļu teritoriju,trīsstāvīgām fantastiski apzaļumotām mājiņām ( mums tika ierādīts numuriņš pirmajā stāvā ,līdz ar to ratiņi nebij nekur jāceļ, numuriņā bija arī gultiņa bērniņam) Barošana viesnīcā bija vienkārši fantastiska! Bērnu šai viesnīcā bija ļoti daudz, lai arī mūsējais bija visjaunākais. Lai arī bijām ar tik mazu bērnu, tomēr tuvējā ciemata ekskursiju birojā paņēmām arī vairākas ekskursijas . Pirmā mums bija jahtas tūre ar jahtu; Jet Star; ar fantastisku kapteini, kurš bez teikšanas ieraugot uz jahtas uzbraucm ratiņus , izslēdza skaļruņa tumbu, kura atradās mums vistuvāk, līdz ar to skaļā mūzika uz jahtas bērnu netraucēja.Arī pēc brauciena, kapteinis palīdzēja bērnu izcelt no jahtas un vēl nes to pāris simtus metru līdz autobusam visu ceļu to bučodams un ar lepnumu radīdams tosaviem kolēģiem uz piestātnē stavošajām jahtām. Šeit gribu teikt pāris vārdus par turku attieksmi pret bērniem.Mums no viņiem šajā ziņā būtu ļoti daudz ko mācīties. Mīlestība uz bērniem šai zemē ir sajūtama ik uz soļa. Nākamais mūsu brauciens bija uz antīko pilsētu Miru un Kekovas salu. Visi trīs redzējām gan romiešu amfiteātri , gan klinsu nekropoles, ganbijam Svēta Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā, kurā viņš bija kalpojis un ticis apbedīts. Katru dienu ,ko pavadījām Turcijā peldējāmies paši un peldinājām savu mazo.Viņš ar to bija bezgala apmierinats un atbrauca mājās vesels un brūns( visu laiku gan izmantojām bērnu pretiedeguma krēmu un lai arī daudz laika viņš pavadīja pilnīgi plikiņš, apdegumu nebija, tikai vienmērīgi mērens iedegums) Otro reizi Turcijā bijām pagājušajā oktobrī Bodrumā , pieczvaigzņu viesnīcā ;Club Kadikale. Arī ļoti laba viesnīca ar privāto pludmali, ļoti labu barošanu,slidkalniņiem un bērnu baseinu kā arī ar fantastisku, bērnus mīlošu personālu. Arī šoreiz braucām ekskursijās ar vietējo tūrfirmu gan uz Efesu, gan Pamukali.Tās bija fantastiskas ekskursijas lai arī autobusā bija jāpavada ap sešām stundām.Bērns protams ne tikai smaidīja, bet arī niķojās, bet neviens neizrādīja ne mazāko nepatiku un arī mēs centāmies šos niķu brīžus pēc iespējas saīsināt ,ņemot līdzi ko dzeramu, ēdamu un spēlējamu. Ko ar to visu es gribēju teikt? Nebaidietie ceļot ar bērniem, arī ar maziem bērniem un pat ar ļoti maziem bērniem.Godīgi sakot pirmajā reizē ar piecus mēnešus vecu bērnu bija pat vieglāk nekā jau ar gadu un piecus mēnešus vecu.Mēs nenožēlojam nevienu no mūsu braucieniem, tie bija ļoti jauki in interesanti.Jāņem vērā arī tas, ka līdz divu gadu vecumam mēs bērniņu varam ņemt līdz kā ;somiņu;, mums par viņu nekas nav jāmaksā, bet iegūst viņš tik dadz - siltumu, sauli un tīru, siltu jūru!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais