352 km pa Daugavu

Aivars Gulbis <>< 01.12.2010 2 min lasīšanai 35 foto

Esmu cilvēks, kas daudz brauc ar mašīnu, gan speciāli ceļojot, gan darba darīšanās. Gar Daugavu ir daudz braukts. Pēdējos padsmit gadus ir sanācis braukt gan uz Jēkabpili, gan Daugavpili un pārmaiņas pēc braucu gan gar vienu, gan gar otru upes krastu. Bet tikai ar 2006. gadu, kad iegādājos fotoaparātu, sāku nedaudz bildēt Daugavu. Gribu nedaudz pastāstīt par vienu braucienu gar Daugavu, ko veicu šoruden (2010. gada 23. septembrī).

Bet vispirms nedaudz vēstures. 2009. gadā biju diezgan bieži Daugavpilī un tad sanāca gan vērot, gan fotogrāfēt vairākus skaistus saulrietus pie Daugavas. Atceros, kā vienu vakaru pastaigājos pa tiltu pāri Daugavai (Daugavpilī), skaists, kluss un mierīgs vakars, no tilta paveras jauka, patīkami zila, novakares ainava, skatoties uz Krāslavas pusi un saulriets, skatoties uz Rīgas pusi.

Cik tas ir labi, ka var izrauties no ikdienas steigas un mierīgi baudīt skaistos dabas skatus. Noteikti ir vērts apskatīt „Daugavas lokus”, uzkāpt skatu tornī un paskatīties uz ainavu, kas ir attēlota Latvijas 10 Ls naudas zīmē.

Ļoti gribas apmeklēt Krāslavu skaistā gadalaikā.

Apskatījos cik tad gara ir Daugava Latvijā, izrādās, ka 352 km. Tad jau iznāk, ka esmu gar Daugavu veicis 333 km, bet tuvāk Krievijas robežai gan netaisos braukt, jo vienreiz jau man iznāca saķeršanās ar robežsargiem. Braucu bez atļaujas (es taču nezināju, ka vajadzīga atļauja) tuvu gar Krievijas robežu un speciāli manis dēļ tika izsūtīts robežsardzes helihopteris, lai pārbaudītu, kas esmu par „putnu”. Esmu Gulbis, tāpēc viss beidzās laimīgi.

Atgriežoties pie ceļojuma, tas nebija speciāls Daugavas izpētes ceļojums, vienkārši ar bērniem vajadzēja aizbraukt līdz Līvāniem. Bet nākotnē esmu nolēmis veikt speciālu Daugavas fotografēšanas ceļojumu. Diena bija padevusies skaista un saulaina un noskaņojums bija labs un radošs. Līdz Aizkrauklei braucām gar Daugavas labo krastu. Apstājos vienā vietā, kas man likās interesanta, lai nobildētu Daugavas panorāmu.

Panorāmas veidošanas ir mana pēdējā foto aizraušanās. Pastaigājamies arī pa Ķeguma HES tiltu un atkal panorāmas bilde. Ja jau HESi, tad jau Pļviņu HES arī jānovērtē. Nemaz nezināju, ka Pļaviņu HES ar desmit hidroagregātiem uzstādītās jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā.

Tā, kā laika ziņā bijām nedaudz ierobežoti, tad nolēmām apskatīt tikai Kokneses pilsdrupas. Man ļoti patīk šī vieta rudenī. Ļoti krāšņi, skaista ir Pērses un Daugavas satece.

Pabildēju drupas gan šā, gan savādāk un tad ievēroju, ka pilsdrupu mūris ir tāds, ka pa viņu var uzkāpt augšā. Nu tā arī izdarīju un pavisam cita bildēšana, plašāks skats uz ainavu un pilsdrupām.

Kad nokāpu zemē, tad adrenalīns pietika vēl kādai stundai.

Interesanti bija pastaigāties pa pussalu pirms Pļaviņām pie „Liepkalnu”maiznīcas.

Nonācām galapunktā- Līvānos. Nolēmām, ka jāaiziet apskatīt Līvānu pārceltuve. Vienkārši biju stāvā sajūsmā pa skaisto, mierīgo novakari un skaisto ainavu, ko varēju iemūžināt.

Domāju, ka dabas fotogrāfam ir daudz reiz interesantāk ceļot, nekā tikai vērotājam. Ja neticat, tad pamēģiniet, paveras pilnīgi cits skats uz dzīvi. Saule jau bija norietējusi, bet nolēmām aizbraukt kādus km aiz Līvāniem, apskatīt citu vietu pie Daugavas. Bija vērts to darīt, kas par skatu, kādas krāsas.

Nākamajā dienā devāmies ceļojumā uz Lubānas ezeru, kas man aprakstīts ceļojumā: „Lielais Lubānas ezers”

Trešajā dienā devāmies mājās. Interesanti, ka Lubānas ezerā, varējām vērot daudz sudrabgārņus, kas agrākajos gados Latvijā ir maz novēroti. Un braucot mājup, aiz Jaunjelgavas pamanīju veselu baru sudrabgārņu, kas pat atļāva sevi nedaudz nofotogrāfēt.

Tālāk iebraucām apskatīt Lindes muižas parku. Parks izveidots 18.gs. 2.pusē. No kādreizējās apbūves saglabājušies tikai reprezentatīva rakstura torņveida vārti, būvēti 1767.gadā. Ainaviskā parka platība - 7 ha. Parkā izveidotas terases, celiņi, aug 16 svešzemju sugu koki un krūmi. Parkā atrodas liepu aleja, kas stādīta ar galotnēm uz leju. (Lindas parku parādīšu vēlāk videoklipā)

Ar to arī ceļojuma apskates daļa beidzās. Un tā ar mani bieži notiek – braucu it kā darīšanās, bet iekļauju arī ceļojuma elementus un to visu iemūžinu fotogrāfijās, kuras glabāju vismaz uz trim datu nesējiem, kas katrs atrodas citā vietā.

Sekojiet līdzi manam profilam, jo strādājam pie brīvā laika pavadīšanas portāla izveides, kuru domājam sākt rādīt ziemas nogalē. www.visualstudio.lv